Nodokļu celšana apdraud pārtikas ražotājus
Kopš stāšanās amatā jaunais veselības ministrs ir apņēmības pilns atrisināt sabiedrības veselības problēmas, virzot apstiprināšanai jaunu uztura politiku. Tik tālu viss ir saprotami, ja vien izrakstītās zāles sabiedrības mazkustīguma ārstēšanai nebūtu jauni nodokļi, kas var sāpīgi atsaukties uz Latvijas ekonomikas stabilāko balstu – pārtikas rūpniecību.
Pieņemot pārsteidzīgus lēmumus par nodokļu izmaiņām, valdība riskē papildināt jau tā garās bezdarbnieku rindas. To visu vērojot, esmu spiests uzdot cinisku, bet pamatotu jautājumu a.god.Bārzdiņa kungam: „Vai paliekot bez darba nācija, Jūsuprāt, būs veselīgāka?” Manuprāt, tas Veselības ministrijas (VM) uzstādījumos palicis neatbildēts.
Lai izprastu pārtikas rūpniecības nozīmi Latvijas ekonomikā un tās lomu pozitīvi vērtētajā izkļūšanā no krīzes bezdibeņa, būtiski ir akcentēt dažus skaitļus. 2009. gadā Latvijas pārtikas nozare veidojusi lielāko apjomu apstrādes rūpniecībā ar 871 milj. latu realizāciju gadā, aiz sevis atstājot kokapstrādi un metālu izstrādājumu ražošanu. Tāpat šogad ilgi gaidītais IKP kāpums gada trešajā ceturksnī pieauga arī uz apstrādes rūpniecības sasniegtā 20,2% izaugsmes rēķina. Ignorējot šos faktus un, uzliekot jaunus apgrūtinājumus uz uzņēmēju pleciem, valdība demonstrētu dubultu morāli, kas ir pretrunā ar pašu teikto aizsargāt Latvijā ražojošos uzņēmējus un stimulēt to darbību ne tikai vietējā, bet arī ārvalstu tirgos.
Vietējo uzņēmēju vājināšana var radīt neatgriezeniskas sekas, kas izsauks jaunu bezdarba vilni. Jau šobrīd Latvijā nabadzības riskam ir pakļauti 26% iedzīvotāju, un tik liels trūcīgu cilvēku īpatsvars nav nevienā citā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī. Saskaņā ar Eiropas Savienības Statistikas biroja datiem, skaitliskā izteiksmē mūsu valstī trūkuma ēnā dzīvo 573 000 cilvēku. Tā vietā valdība akli stūrē savu kuģi virzienā, kas sāpīgus jautājumus var likt pieņemt Latvijā strādājošajiem uzņēmējiem! Šonedēļ pat savā praksē saskāros ar kāda uzņēmēja pārdomām – palielināt jaudas un ražotnē pieņemt darbā trešo maiņu, vai, redzot valdības idejas ieviest jaunus nodokļus, lemt par otrās maiņas atlaišanu no darba un strādāt ar pēc iespējas minimālākiem resursiem?
Būtiski, ka virzītās Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2011.-2017.gadam šā brīža redakcijā ir ne tikai pretrunā ar saistīto nozaru (Ekonomikas un Zemkopības ministriju) un ekspertu vērtējumiem, bet tā arī neatbild uz jautājumu, vai tieši ar ierobežojumiem, tādiem kā reklāmas aizliegumi un nodokļu celšana, tiks sasniegts izvirzītais mērķis dzīvot veselīgāk? VM izstrādātais dokuments ir vispārīgs apskats, ne uz pētījumiem un ekonomiskiem aprēķiniem bāzēta ilgtermiņa stratēģija. Ir jāsaprot, ka aizliegums un nodokļu celšana ir vienkāršākais veids, kā īslaicīgi cīnīties ar kādu problēmu.
Nobeigumā gribu teikt, ka, pirmkārt, VM tā arī nav definējusi, kas ir neveselīga pārtika. Otrkārt, pasaulē nav neviena pētījuma, kas pierādītu, ka reklāma ir liekā svara cēlonis. Treškārt, reklāmas aizliegums ir relatīvs, jo ārzemju kanāli turpinātu raidīt reklāmas, līdz ar to diskriminēti tiktu un savu konkurenci mazinātu tieši vietējie uzņēmēji. Ceturtkārt, nedomāju, ka valsts mērķis ir importa preču invāzija vietējā tirgū. Piektkārt, jauni nodokļi var likt pieņemt sāpīgus lēmumus atsevišķām kompānijām par darbības pārtraukšanu Latvijas tirgū. Vai tiešām fizkultūras vietā veselīguma stiprināšanai mums izrakstīs ekonomiski aplamas zāles?
Uldis Ronis ir Latvijas Pārtikas uzņēmēju federācijas (LPUF) vadītājs
Komentāri (36)
Lienīte. ;] 15.12.2010. 18.06
Īstenībā, lai paceltu iedzīvotāju veselīgumu, ir jādomā un jāprezentē vairāk veselīgas pārtikas un dzīvesveida lietojums. Kā prakses piemērs tam var kalpot Lielbritānijā NHS virzītais “5-a-day” modelis, kurš būtu jāadaptē Latvijas tirgum un patērētāju kultūrai.
Bet pārtikas nozare Latvijā ir ļoti pateicīga, lai varētu nodrošināt vismaz iekšējo, ja ne vēl ārējo patēriņu ar augstas kvalitātes pārtiku, jo nav masveida ražošanas, kas ir pamatā nācijas veselībai.
Jā, bezdarbs noteikti nepalīdz cilvēkus darīt veselākus. Bezdarbs nozīmē sliktāku uzturu, kas noved pie augstākiem slimību rādītājiem, kas noslogo slimnīcas par kurām maksā valsts. Jautājums – kurš uzņemsies salauzt šo cilpu, valsts vai pārtikas nozares uzņēmēji?
0
girts_gansons 16.12.2010. 11.18
Vai, ar šo rakstu, Uldis Ronis, Latvijas Pārtikas uzņēmēju federācijas (LPUF) vadītājs, ir atzinis ka LPUF dalībnieku ražotā pārtika nav veselīga? Ja tā, tad lai “atbrīvo” iekšzemes tirgu “mazajiem”, veselīgas pārtikas ražotājiem.
Vai tas neattieksies arī uz ievesto pārtiku?
2
www.mans - darzs.ru.gg > girts_gansons 17.12.2010. 19.17
šķiet valguna lasot rakstu mēģina kko ieraudzīt starp rindiņām. iesaku to izlasīt vēlreiz nemeklējot starp rindiņām.
ir produkti gan veselīgi, gan neveselīgi – katram pēc savas izpratnes un saprašanas. neticu, ka pati nelietojat uzturā neveselīgus produktus.
‘mazi’ nenozīmē veselīgi un par saprotamu cenu!
vsp lielākai daļai sabiedrības nav sajēgas, ko nozīmē ražošana un tās izmaksas.
&beidziet raut no kopteksta ārā vienu citātu! lasiet un iedziļinieties visā problēmā un ar to saistītos materiālos. šobrīd cepšanās ir par sāli un cukuru…
caur rozēm tiek stāstīts par sabiedrības veselību, bet reāli lāpa budžetu. smieklīgi par ko piekasāties, jo laikam jūsuprāt, ir viss jāceļ, rezultātā raž. samazina izmaksas, atlaiž cilv.& jūs esat happy, jo ir apmierināta vēlme pēc ‘veselīguma’, bet bads, ja vsp zināt, kas tas tāds ir, nav tas labākais veselīguma rādītājs!
ja lielveikali neprasītu ‘lēto&briesmīgo pārtiku’ – tās nebūtu. tā kā .. varbūt beidziet bakstīt ražotāju virzienā? bet padomājiet par to, ka ja nebūtu pieprasījumu, nebūtu piedāvājuma.
vēl jau laikam uzskatāt, ka visi lv dzīvojošie spēj pirkt ‘eco produkciju’? varbūt uz cenu arī pie reizes apskaties&padomājiet par savu ieteikumu par ‘mazajiem un veselīgajiem’ “ražotājiem”. tas to arī nozīmē – dārgi un ‘veselīgi’, jo arī tur ir gan E vielas, gan tauki, gan cukurs, gan sāls.
esam nonākuši riņķa danča sākumā.
0
ineta_rr > girts_gansons 18.12.2010. 18.12
Arī sāls ir E viela (E252), tāpat kā, piemēram, bišu vasks (E901) – to arī aizliegsim? Starp citu, ēdiens bez sāls ir absolūti nebaudāms.
E kods tikai nozīmē, ka ka vielai ir piešķirts attiecīgs kods, nevis, ka tā uzreiz ir kaitīga – lielos daudzumos arī visparastākie medikamenti ir ļoti bīstami.
Un, starp citu, ir potenciāli bīstamas pārtikā izmantotas vielas, piemēram, fruktoze, kurām E koda nav vispār! Ja domājat, ka to neuzņemat, palasiet saturu Latvijā ražotiem produktiem – vismaz 1/3 satur glukozes-fruktozes sīrupu. Un nevajag stāstīt par augļiem – augļi satur arī šķiedrvielas, kas traucē fruktozes uzsūkšanos.
Un tauki arī ir nepieciešami, saprātīgos daudzumos.
0
tetrapack 15.12.2010. 17.53
“Otrkārt, pasaulē nav neviens pētījums, kas pierādītu, ka reklāma ir liekā svara cēlonis.”
Vispār jau šķiet, ka šādu pētījumu ir pietiekami daudz, nevis neviens. Protams, var jau strīdēties par to, kam būtu jānotiek, lai to uzskatītu par “pierādītu”, un ko nozīmē “cēlonis” (no reklāmu skatīšanās kā tādas jau neviens resns nepaliek), bet…
0