Bezdarbs nav zāles pret lieko svaru
Saistītie raksti
Eksperta viedoklis /
7. aprīlis
Latvieši ir makro dzejnieku tauta
Intervija /
7. aprīlis
Zaļais šķīvis
Viedoklis /
28. marts
Zāles nākotnes cenā
Viedoklis /
28. februāris
Reto slimību plāns – lasāmviela vai rīcība?
Veiksme /
21. februāris
Augstāk par zemi
Komentāri (36)
kdaljajev 17.12.2010. 16.27
Lai ceļ nodokļus importa pārtikai,izņemot augļus.Visu laiku trin nazi,lai nokautu vistu.Jaunizceptais ministrs izvēlējies bārdas nazi,tas esot asāks,nesāpīgāks,atbilstošs uzvārdam.Labāk būtu ļāvies mirkļa vājumam un demisionējis.
0
girts_gansons 16.12.2010. 11.18
Vai, ar šo rakstu, Uldis Ronis, Latvijas Pārtikas uzņēmēju federācijas (LPUF) vadītājs, ir atzinis ka LPUF dalībnieku ražotā pārtika nav veselīga? Ja tā, tad lai “atbrīvo” iekšzemes tirgu “mazajiem”, veselīgas pārtikas ražotājiem.
Vai tas neattieksies arī uz ievesto pārtiku?
2
www.mans - darzs.ru.gg > girts_gansons 17.12.2010. 19.17
šķiet valguna lasot rakstu mēģina kko ieraudzīt starp rindiņām. iesaku to izlasīt vēlreiz nemeklējot starp rindiņām.
ir produkti gan veselīgi, gan neveselīgi – katram pēc savas izpratnes un saprašanas. neticu, ka pati nelietojat uzturā neveselīgus produktus.
‘mazi’ nenozīmē veselīgi un par saprotamu cenu!
vsp lielākai daļai sabiedrības nav sajēgas, ko nozīmē ražošana un tās izmaksas.
&beidziet raut no kopteksta ārā vienu citātu! lasiet un iedziļinieties visā problēmā un ar to saistītos materiālos. šobrīd cepšanās ir par sāli un cukuru…
caur rozēm tiek stāstīts par sabiedrības veselību, bet reāli lāpa budžetu. smieklīgi par ko piekasāties, jo laikam jūsuprāt, ir viss jāceļ, rezultātā raž. samazina izmaksas, atlaiž cilv.& jūs esat happy, jo ir apmierināta vēlme pēc ‘veselīguma’, bet bads, ja vsp zināt, kas tas tāds ir, nav tas labākais veselīguma rādītājs!
ja lielveikali neprasītu ‘lēto&briesmīgo pārtiku’ – tās nebūtu. tā kā .. varbūt beidziet bakstīt ražotāju virzienā? bet padomājiet par to, ka ja nebūtu pieprasījumu, nebūtu piedāvājuma.
vēl jau laikam uzskatāt, ka visi lv dzīvojošie spēj pirkt ‘eco produkciju’? varbūt uz cenu arī pie reizes apskaties&padomājiet par savu ieteikumu par ‘mazajiem un veselīgajiem’ “ražotājiem”. tas to arī nozīmē – dārgi un ‘veselīgi’, jo arī tur ir gan E vielas, gan tauki, gan cukurs, gan sāls.
esam nonākuši riņķa danča sākumā.
0
ineta_rr > girts_gansons 18.12.2010. 18.12
Arī sāls ir E viela (E252), tāpat kā, piemēram, bišu vasks (E901) – to arī aizliegsim? Starp citu, ēdiens bez sāls ir absolūti nebaudāms.
E kods tikai nozīmē, ka ka vielai ir piešķirts attiecīgs kods, nevis, ka tā uzreiz ir kaitīga – lielos daudzumos arī visparastākie medikamenti ir ļoti bīstami.
Un, starp citu, ir potenciāli bīstamas pārtikā izmantotas vielas, piemēram, fruktoze, kurām E koda nav vispār! Ja domājat, ka to neuzņemat, palasiet saturu Latvijā ražotiem produktiem – vismaz 1/3 satur glukozes-fruktozes sīrupu. Un nevajag stāstīt par augļiem – augļi satur arī šķiedrvielas, kas traucē fruktozes uzsūkšanos.
Un tauki arī ir nepieciešami, saprātīgos daudzumos.
0
Indra Žagare 16.12.2010. 09.48
Tieši tāpat arī šādi nodokļi tikai pasliktina ēšanas paradumus. Ja jau tik ļoti rūpējas par iedzīvotāju veselību, varēja vairāk kontrolēt E pārtiku. Protams, vieglāk ir nokaut vietējo ražošanu un ļaut visiem ēst ar drazu pārbāztu pārtiku. Sliktākais jau ir tas, ka visas tās kolas un šokolādes jau ēd tikai labi nodrošinātie, taču šāds nodoklis ietekmēs arī cita veida pārtiku, ko lieto ne tik bagātie. Tātad, kārtējais nodoklis, kas patiesībā skars tikai nabadzīgāko sabiedrības daļu, jo kā reiz ļoti labi pierādīja pētījums, vairums valdībā esošo nezina pat pārtikas cenas, jo uz tām neskatās, pērk ko grib. Momentiem lasot kārtējo stulbuma parādi, gribas uzvemt kādam, lai parādītu, cik ļoti lielu riebumu es izjūtu pret šauri domājošiem politiķiem, kuri spēj tikai izdomāt kārtējo absurdu, nedomājot par to, ko tas ietekmē. Lai gan, varbūt domā, jo domā jau par sevi – pašus neskars, ir darbs, ir nauda, kapeikas nav jāskaita.
0
Lienīte. ;] 15.12.2010. 18.06
Īstenībā, lai paceltu iedzīvotāju veselīgumu, ir jādomā un jāprezentē vairāk veselīgas pārtikas un dzīvesveida lietojums. Kā prakses piemērs tam var kalpot Lielbritānijā NHS virzītais “5-a-day” modelis, kurš būtu jāadaptē Latvijas tirgum un patērētāju kultūrai.
Bet pārtikas nozare Latvijā ir ļoti pateicīga, lai varētu nodrošināt vismaz iekšējo, ja ne vēl ārējo patēriņu ar augstas kvalitātes pārtiku, jo nav masveida ražošanas, kas ir pamatā nācijas veselībai.
Jā, bezdarbs noteikti nepalīdz cilvēkus darīt veselākus. Bezdarbs nozīmē sliktāku uzturu, kas noved pie augstākiem slimību rādītājiem, kas noslogo slimnīcas par kurām maksā valsts. Jautājums – kurš uzņemsies salauzt šo cilpu, valsts vai pārtikas nozares uzņēmēji?
0
tetrapack 15.12.2010. 17.53
“Otrkārt, pasaulē nav neviens pētījums, kas pierādītu, ka reklāma ir liekā svara cēlonis.”
Vispār jau šķiet, ka šādu pētījumu ir pietiekami daudz, nevis neviens. Protams, var jau strīdēties par to, kam būtu jānotiek, lai to uzskatītu par “pierādītu”, un ko nozīmē “cēlonis” (no reklāmu skatīšanās kā tādas jau neviens resns nepaliek), bet…
0