Krīgers: iedzīvotāji izvēlējušies netradicionālu protestu

Intervija ar LBAS priekšsēdētāju pirms Tautas sapulces

Lai arī nākamā gada sākumā Latvijas iedzīvotāji varētu sākt skaudrāk apzināties nākamā gada budžeta ietekmi uz viņu maciņiem, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers intervijā Ir.lv neprognozēja plašus tautas nemierus,  jo “nav vairs kam protestēt”.

Kādi ir jūsu iebildumi pret nākamā gada budžetu?
Mūsu iebildumi ir divos virzienos. Pirmkārt, tas, ka budžeta projekts netika veidots tā kā pirms vēlēšanām solīts. Pirms vēlēšanām arī valdības vadītājs solīja, ka lielākā daļa no budžeta konsolidācijas pasākumiem tiks virzīta uz izdevumu samazināšanu un tiks veiktas ļoti nozīmīgas strukturālās reformas, nodokļu sistēmas sakārtošanas jautājumi tiks risināti,  nopietna uzmanība tiks pievērsta cīņai pret ēnu ekonomiku. Diemžēl mēs šajā budžetā to nejūtam.

Otrs virziens saistīts ar sīkākām lietām un atsevišķām pozīcijām. Tas ir saistīts ar dažādām izmaiņām nodokļos, par kurām ar sociālajiem partneriem netika runāts. Piemēram, tika palielināts sociālais nodoklis par 2%, tika paaugstinātas samazinātās likmes veselai virknei pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un PVN pilnā apmērā tiks paaugstināts elektrībai, par ko mums nebija vienošanās un nekādas sarunas pirms tam. Tie ir mūsu būtiskie iebildumi, ka pirms vēlēšanām sabiedrībai runā vienu, bet pēc vēlēšanām viss izrādās pilnīgi savādāk. Pie tams mums jāuzklausa dažādas puspatiesības un meli, ka tas viss ir veidots sabiedrības interesēs, ka no tā visiem klāsies labāk, un visi dzīvos labāk. Mēs to pēc saviem aprēķiniem neredzam.

Budžeta projekts paredz arī virkni darba ņēmējiem pozitīvu lēmumu.
Tās faktiski ir variācijas uz papīra. Reālajā dzīvē iespējamie ienākumi ir ļoti nelieli. Ja mēs arī paskatāmies uz tiem aprēķiniem, ko mēs veicām, izejot no minimālās algas paaugstināšanas pozīcijām, gan arī attiecinot dažāda veida iespējamos ienākumus un izdevumus, kas saņem šīs milzīgās algas līdz 500 latiem, tad mēs redzam, ka labākajā gadījumā katram cilvēkam, kas strādā šobrīd, ienākums viņa budžetā varētu būt dažu desmitu santīmu apmērā mēnesī. Tas nebūt nelikvidē tos zaudējumus, ko cilvēki cietīs uz nekustamā īpašuma nodokļa paaugstināšanas, uz PVN paaugstināšanas rēķina, uz citiem jaunievedumiem, kas budžetā ir parādījušies. Mēs, protams, varam ar dažādām skaitļu variācijām cilvēkiem aizmālēt acis un likt noticēt, ka tas tik tiešām ir viņu interesēs. Vienreiz jau pensiju indeksācijā pensionāriem iedeva 19 santīmu, kas ir stipri mazāk nekā braukšanas talons sabiedriskajā transportā. Šobrīd ir apmēram tā pati situācija, ka faktiski mēnesī cilvēkiem reālais ienākums, saliekot kopā visus ne tikai darbaspēka nodokļus, bet visus nodokļus, reālā ienākuma nebūs, bet būs tikai un vieni zaudējumi.

Kāds tad ir jūsu redzējums, ko un kā vajadzēja konsolidēt?
Mēs visu 2010.gadu esam runājuši ar valdību  par to, ka mēs gaidām nopietnas strukturālās reformas valsts pārvaldē un sabiedriskajā sektorā…

Tas ir vispārīgi, bet ko konkrēti?
Tas ir vispārīgi. Valsts pārvaldes sektors ir ļoti liels, tāpēc mēs runājam vispārīgi. Mēs iestājamies par to, ka ir jābūt mazam un efektīvam valsts pārvaldes aparātam. Mēs uzskatām, ka ir jāsamazina ministriju skaits un jāsamazina tās funkcijas, ar ko ministrijas nodarbojas. Nevis tā, ka nosēdina nevalstiskās organizācijas pie galda, kas vairākus mēnešus strādā pie funkciju samazināšanas, mēģina atrast valsts labā naudu, bet pēc tam ministrijas pasaka – tas nekam neder un šo jautājumu tālāk neskata Tas nav normāls darbs (…).Šeit ir pilnīgi skaidri redzams, ka valdība vai nu nespēj vai negrib atteikties no tā pārvaldes izskata jeb veida, kāds šobrīd ir izveidots. Tas liecina, ka ir politiskās gribas trūkums kaut ko mainīt šai valstī tīri strukturāli un tas attiecas ne tikai uz ministriju pārvaldes aparātu, bet arī uz tām funkcijām, ko veic Veselūbas un Izglītības un zinātnes ministrijas. Analizējot dažādus procesus, mēs redzam, ka līdzekļi tur tiek izlietoti ļoti nesaimnieciski daudzos gadījumos.

Strukturālās reformas jūsu minētajās jomās varētu nozīmēt arī darbinieku skaita mazināšanu… Vai jūs to atbalstītu?
Protams, ka tas var nozīmēt arī darbinieku skaita samazināšanu. Bet tā kā mēs sekojam  tam, ko ministriju darbinieki ir teikuši un viņi ir teikuši, ka katram skolotājam, kurš tiks atlaists no darba, ir iespējas atrast citu darbu, ir iespējas nodarboties ar savu personīgo uzņēmējdarbību, arī policisti, kurus atbrīvo no darba, var to pašu darīt, tāpēc es domāju, ka arī ierēdņi, kurus atlaidīs no darba, nebūt nav sliktāki par skolotājiem vai policistiem un arī var darīt tieši to pašu – viņi var iekļauties darba tirgū kā darbinieki citās nozarēs vai arī veikt un organizēt savu privāto uzņēmējdarbību. Es domāju, ka tas būtu ļoti labi, ja Ekonomikas ministrijā kādi funkcijas pārtraucošie darbinieki parādītu visai Latvijai, kā var veiksmīgi organizēt uzņēmējdarbību un ražot vai nu eksportspējīgu produkciju vai konkurēt ar savu produkciju šeit pat iekšējā tirgū.(…)

Ja mēs no valsts varas nepārtraukti saņemam signālus, ka tas nav nekas slikts, ja cilvēku atlaiž no darba, ka viņš var sevi īstenot arī savādāk, tad es domāju, ka arī ierēdņi var sevi īstenot savādāk, nekā sēžot savos kabinetos ministrijā. Tā kā jābūt samērīguma un līdzvērtīguma principiem.

Mēs neatbalstam haotisku reorganizāciju šajos sektoros, bet šobrīd tā ir haotiska reorganizācija, jo slimnīcu vai skolu samazināšana nav strukturālās reformas. Tam ir jābūt pamatotam pilnīgi savādāk. Valsts ir izvēlējusies šo ceļu, viņa neieklausās tajā, ko saka sociālie partneri, arī valsts iedzīvotāji, balsojot vēlēšanās, ir pateikuši, ka viņus apmierina šis haotiskais pārmaiņu ceļš, tad ko mēs varam darīt? Mums ir demokrātiska valsts.

Ko jūs darīsiet?
Mēs turpināsim strādāt gan ar valdību, gan Saeimu. Mēs iesniedzam savus priekšlikumus tagad Saeimas deputātiem izskatīšanai, ceram, ka budžeta projektā atseviķus punktus mums izdosies iestrādāt jau šobrīd, tāpēc arī organizējam Tautas sapulci 9.decembrī, lai saņemtu zināmu atbalstu mūsu priekšlikumiem. Ja tas nebūs,  tad turpināsim strādāt uz budžeta grozījumiem. Tas, ka budžeta grozījumi nākošgad būs, ir pilnīgi skaidrs.

Vai plānojat arī citus plašākus pasākumus?
Nē, bez Tautas sapulces plašākus pasākumus mēs neplānojam. Labi apzinamies cilvēku aktivitātes līmeni, bet droši vien atsevišķi piketi pie Saeimas nama arī varētu būt.

Ir dzirdētas prognozes par to, ka sabiedrības neapmierinātība nākamā gada sākumā varētu pieaugt, vai pieļaujat, ka sabiedrība varētu iziet ielās?
Cilvēki šobrīd, skatoties uz šīm ciparu virtenēm, varbūt vēl nesaprot, ka viņus sagaida smags nākošais gads. Viņi tā naivi joprojām tic, ka, palielinot minimālo algu par 20 latiem uz papīra, tas būs viņiem kaut kāds milzīgs ienākums. Tur nebūs nekas! Lielākā daļa darba devēju jau pateikuši, ka viņi nepaaugstinās minimālās algas, viņi veiks operācijas ar slodzēm – būs 0,8 vai 0,7, viņi parakstīsies par to, ka tiek samazināti darba apjomi vai līguma noteikumi un viņi nekad nesaņems šos 200 latus uz papīra kā valsts to ir plānojusi. Tā kā budžetā plānotie 11 miljoni uz minimālās algas paaugstināšanas rēķina ir kārtējā fikcija, bet nu – valdība tā domā.

Es domāju, ka vilšanos viena daļa sabiedrības jau ir piedzīvojusi, bet mēs esam izvēlējušies tādas divas interesantas protesta formas, kas varbūt nav tik tradicionālas citām Eiropas Savienības valstīm. Pirmā forma – mēs braucam prom no valsts. Man šeit ir slikti, es necīnos, lai šeit būtu labāk, bet sakravāju mantiņas un aizbraucu. Un šādu aizbraucēju ir pietiekoši daudz.

Otra protesta forma ir nemaksāt nodokļus valstij. Es domāju, ka šis ēnu ekonomikas apjoms, par ko eksperti runā, ka tas ir pāri par 30% no IKP, tas ir dramatisks skaitlis. Raktiski tie ir vairāki miljardi latu, kas iet garām valsts kasei un pret ko valsts nedomā cīnīties. Valsts parausta plecus un ieraksta 15 miljonus papildus no ēnu ekonomikas…(..)

Tie cilvēki, kas šobrīd ir nodarbināti ēnu ekonomikas sektorā, viņi nekad neprotestēs. Viņi strādā nelegāli, viņi to ļoti labi apzinās. Pret ko tad es iešu protestēt, ko tad es iešu uz ielas un kliegšu, ka man nav darba līgums vai ka es nodarbojos ar kontrabandu – no Krievijas pārvadāju cigaretes vai degvielu? Nu, protams, ka nē. Tas ir skaidrs, ka tie cilvēki ir izkrituši. Mums ir 200 000 bezdarbnieku, viņi ies protestēt? Pret ko? Es saprotu, ka valsts sektorā strādājošie varētu protestēt, tiesnešiem mazas algas vai kādi citi, bet, ja es strādāju privātā uzņēmumā, kurš šobrīd turas virs ūdens un maksā man algu, tad par ko man tagad sodīt savu darba devēju un iet streikot vai protestēt? Tas ir ļoti loģiski, ka es darīšu visu, lai tā darba vieta saglabātos un darbadevējs dod Die's, lai pēc iespējas ilgāk noturās. Un mani neintersē, vai viņš valstij maksā nodokļus, galvenais, lai man maksā. Ja vēl to dara pietiekoši legāli un vēl ar visiem nodokļiem kā valsts kapitālsabiedrībās. Pret ko tad viņi protestēs?