Valdības un aizdevēju vērtējumi par budžeta perspektīvām ir stipri atšķirīgi
Stājoties amatā, jaunais finanšu ministrs Andris Vilks teica, ka viens no valdības galvenajiem uzdevumiem ir uzlabot Latvijas kredītreitingu, kurš atbilstoši divu no trim galveno reitingu aģentūru vērtējumam padara Latviju par paaugstināta riska aizņēmējvalsti. Viņš uz to cerēja, agrākais, nākamā gada pavasarī, bet labās ziņas pienāca krietni ātrāk. 7.decembrī reitingu aģentūra Standard&Poor’s paaugstināja Latvijas kredītreitingu no BB uz BB+. Lai gan vēl neesam šķērsojuši robežu, kas mūs šķir no investīcijām drošas valsts statusa, atliek tikai viens solis, un būsim atgriezušies «normālas» valsts kategorijā.
Kā savā pamatojumā raksta S&P, kredītreitinga paaugstināšana ir atzīnība par tautsaimniecības spēju ātri un efektīvi pārvarēt dziļu krīzi. Valsts ir atguvusi konkurētspēju, eksports strauji aug, iepriekšējā tautsaimniecības nelīdzsvarotība ir tikpat kā izzudusi, un Latvijas ekonomika ir izrādījusi «izcilu elastību». Turklāt reitingu uzlabojums ir vairāk nekā tikai goda raksts par labu darbu. Tas dod spēcīgu signālu privātajiem investoriem, kuru ieguldījumi Latvijai ir ļoti nepieciešami, lai turpinātos šogad piedzīvotā tautsaimniecības izaugsme.
Taču pēdējie gadi mums ir mācījuši, ka no labām ziņām nevajag apskurbt tik ļoti, ka pavisam aizmirstam iespējamos nākotnes riskus. Tāpēc ir svarīgi pievērst uzmanību arī S&P paziņojuma pēdējam teikumam: «Fiskālās nostājas atslābšana var veicināt spiedienu samazināt reitingu.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.