WikiLeaks vēsta par NATO aizsardzības plānu Baltijai

Publiskotie dokumenti apstiprina reģiona iekļaušanu Polijas aizsardzības stratēģijā

Tīmekļa vietnes "WikiLeaks" atklātībai nodotie Savienoto Valstu diplomātiskās sarakstes dokumenti apstiprina, ka NATO un ASV gatavo plānus Baltijas valstu aizsardzībai pret Krieviju, vēsta aģentūras LETA-BBC.

Kā atklāj laikrakstā "The Guardian" publiskotās diplomātiskās telegrammas, plānots paplašināt Polijas aizsardzības stratēģiju, iekļaujot tajā arī Igauniju, Latviju un Lietuvu. Baltijas aizsardzības plāna esamība vēl šogad pirmajā pusē netika oficiāli apstiprināta, tomēr par to kļuva zināms 19.-20.novembrī NATO Lisabonas sanāksmē, kur tika apspriesta arī Ziemeļvalstu un Baltijas aizsardzības ministru neformālas drošības padomes veidošana.

Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks ("Vienotība") gan otrdien LNT raidījumā "900 sekundes" ne apstiprināja, ne noliedza šāda plāna esamību. Viņš gan uzsvēra – kopš Latvija ir NATO dalībvalsts, "uz mums attiecas [Vašingtonas līguma] 5.pants, pārējais ir detaļas''. ''Mēs varam justies drošībā,'' sacīja ministrs, piebilstot – "neatkarīgi no tā, vai šādas ziņas ir spekulācijas vai patiesība, tas liecina tikai par to, ka "WikiLeaks" spekulē ar demokrātijas principiem, tas pielīdzināms visatļautībai''.

Kā liecina Wikileaks publiskotie dokumenti, šī gada janvārī ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone parakstījusi slepenu telegrammu, kurā teikts, ka militārajā aliansē panākta vienošanās paplašināt Polijas aizsardzības plānu un iekļaut tajā arī visas trīs Baltijas valstis. Šajā plānā iecerēts iesaistīt deviņas NATO divīzijas no ASV, Lielbritānijas, Vācijas un Polijas, vēsta "Guardian", atsaucoties uz informāciju, kas nonākusi poļu laikraksta "Gazeta Wyborcza" rīcībā.

Telegrammā ieteikts šos plānus neapspriest publiski, lai neradītu nevajadzīgu spriedzi NATO un Krievijas attiecībās. Savukārt dokumentā, kas ASV Valsts departamentam nosūtīts no Savienoto Valstu pārstāvniecības NATO, teikts, ka paplašināt Polijas aizsardzības plānu "Eagle Guardian", iekļaujot Latviju, Lietuvu un Igauniju, alianses Militārajā komitejā 20.janvārī ierosinājis sabiedroto augstākais komandieris Eiropā, ASV admirālis Džeimss Stavridiss.

Priekšlikums par "paplašināšanu oficiāli iesniegts sabiedrotajiem lēmuma pieņemšanai, izmantojot noklusēšanas procedūru", teikts telegrammā. Ar noklusēšanas procedūru tiek saprasts tāds lēmumu pieņemšanas veids, kurā iesaistītās puses klusēšana tiek uzskatīta par piekrišanu izteiktajam priekšlikumam.

"22.janvārī NATO Militārā komiteja vienojās paplašināt "Eagle Guardian", alianses ārkārtas situācijas plānu Polijas aizsardzībai, lai tajā iekļautu arī Igaunijas, Latvijas un Lietuvas aizsardzību un nostiprināšanu," teikts telegrammā.
Tajā pašā laikā, kā liecina telegrammas teksts, kuru pagājušā gada 16.decembrī nosūtījusi ASV pārstāvniecība NATO, iniciatīva Baltijas valstu aizsardzības plānus izstrādāt kā "Eagle Guardian" sastāvdaļas nākusi no Vācijas.

Savukārt publiskotajā Klintones telegrammā paskaidrots, ka "Eagle Guardian" papildināšana, iekļaujot tajā arī Baltijas valstu aizsardzību, ir tikai pirmais solis atsevišķām valstīm paredzēto NATO plānu pārstrādāšanā par reģionāliem aizsardzības plāniem.

ASV valsts sekretāre piebilst, ka NATO ārkārtas situāciju plāni nav publiskas apspriešanas priekšmets, norādot, ka Ziemeļatlantijas līguma 5.panta efektivitātes demonstrēšanai ir citi publiskās diplomātijas instrumenti, piemēram, manevri, militārās investīcijas un partnerība.

Klintone uzsver, ka ārkārtas situāciju plānu publiska apspriešana mazina to militāro vērtību, atklājot NATO plānošanas procesu un tā mazinot sabiedroto drošību. Tas novedīšot arī pie "nevajadzīga NATO-Krievijas spriedzes pieauguma".

Kā liecina atklātībai nodotā diplomātiskā telegramma, kuru 18.decembrī nosūtījusi ASV vēstniecība Varšavā, poļu amatpersonas, paužot stingru atbalstu nepieciešamībai izstrādāt Baltijas valstu aizsardzības plānus, sākotnēji paudušas bažas, ka "Eagle Guardian" paplašināšana var aizkavēt tā pilnīgu pabeigšanu.

17.decembrī tiekoties ar ASV vēstnieka vietnieku Viljamu Haidu, Polijas aizsardzības ministra vietnieks Staņislavs Komorovskis paudis skepsi pret reģionālo pieeju aizsardzības plānu izstrādē. Viņš izteicies, ka "Varšava dotu priekšroku atsevišķam Polijas plānam". Komorovskis gan piebilda, ka Varšava varētu piekrist "divām savstarpēji papildinošām nodaļām – Polijai un Baltijas valstīm –  "Eagle Guardian" ietvaros". Līdzīgu viedokli Haidam 15.decembrī izteicis arī Polijas Ārlietu ministrijas Drošības politikas departamenta direktors Ādams Koberackis.

Krievija otrdien pauda neizpratni par NATO plānu Baltijas valstu aizsardzībai, atsaucoties uz avotiem Ārlietu ministrijā, vēstī aģentūra Interfax. Kā ziņo LETA-AFP, Krievijas Valsts domes Starptautiskās komitejas priekšsēdētāja vietnieks Leonīds Sluckis paziņojis, ka Krievijai vajadzētu pieprasīt oficiālus paskaidrojumus no NATO.