Nelsona koncerti – patiesi gada notikums mūzikā
Piektdien un sestdien Latvijas Nacionālajā operā notiekošie koncerti plaši izsludināti kā Gada lielākais notikums mūzikā. Nav ko iebilst. Pēc piektdienas koncerta noklausīšanās nāk prātā trīs vārdi.
Zvaigzne
Pēc diriģenta Andra Nelsona koncerta piektdien Operā radās spēcīgs iespaids, ko no visiem Latvijas talantīgajiem mūziķiem, kuri pēdējos gados ir spīdējuši ārzemju koncertu zālēs un operu namos, vislielākās izredzes kļūt par pirmā mēroga starptautisku zvaigzni ir tieši pašreizējam Birmingemas simfoniskā orķestra galvenajam diriģentam. Enerģija, kuru viņš deva Mālera 5.simfonijai, bija aizraujoša un pacilājoša, bet Nelsons arī spēja piešķirt zeltaini sentimentālajai ceturtajai simfonijas daļai dievīgu plūdumu.
Nacionālās operas zāles akustikas dēļ par paša Birmingemas orķestra kvalitāti bija nedaudz grūti spriest (tajā vietā, kur es sēdēju, Mālera simfonijas 4.daļā stīgas izklausījās lieliski, bet Rahmaņinova klavierkoncerta laikā pūšamie instrumenti šķita ietīti vatē), tomēr ļoti gribētos dzirdēt Nelsonu kopā ar kādu no pasaules pirmā ranga orķestriem, ar Berlīnes filharmoniķiem, Amsterdamas Koncertgebau vai Bostonas simfonisko orķestri. Nelsons jau tagad ir šo izcilo orķestru pieprasīts, un ''New York Times'' viņam nesen veltīja atsevišķu ļoti komplimentāru rakstu .
Zāle
Nelsona koncerts pārliecināja, ka Latvijai (jāuzsver — tiklīdz mēs to varēsim atļauties) tiešām ir nepieciešama laba, piemērota lieluma akustiskā koncertzāle. Nosēdināts aiz proscēnija zem Operas skatuves augstajām velvēm, Birmingemas orķestris tikai retos brīžos skanēja viengabalaini un līdzsvaroti. Tas nebija godīgi ne pret klausītājiem, ne pret mūziķiem. Operas zāle ir domāta operai. Orķestriem, koriem, pianistiem un stīgu kvartetiem nepieciešama cita veida zāle.
Elegance
Vestards Šimkus koncerta pirmajā daļā mani ļoti patīkami pārsteidza, pēc Rahmaņimova klavierkoncerta kā piedevu izvēloties spāņu vēlā baroka laika komponista Solera sonāti.
Manā pieredzē Šimkus līdz šim devis priekšroku tehniski sarežģītiem, romantiskiem skaņdarbiem, un, lai gan par viņa talantu nekad nav bijis nekādu šaubu, dažbrīd ekspresionistiskais atvēziens man šķitis pārāk uzspēlēts. Solera skaņdarbs stipri atgādināja Skarlati savā sidrabzīda elegancē, kura skaistumu liekas kustības var tikai sabojāt. Šimkus šo kompozīciju nospēlēja lieliski, reizē caurspīdīgi un emocionāli piesātināti. Arī Rahmaņinova klavierkoncertā, kurš piedāvā pianistam plašas iespējas plosīties, vislabākās vietas šķita atturīgi mirgojošās. Prieks klausīties.
Uzziņai
Birmingemas simfoniskais orķestris, diriģents Andris Nelsons, klavieres – Vestards Šimkus. Sergejs Rahmaņinovs, Trešais klavierkoncerts.
Gustavs Mālers, Piektā simfonija.
Latvijas Nacionālajā operā 2010.gada 26.novembrī.
Komentāri (18)
mxblack 28.11.2010. 10.48
Manas finanses man atļāva šo koncertu tikai noskatīties TV. Tomēr arī tad tas man atstāja ļoti varenu un sen neizjustu iespaidu. Esmu TV pieslēdzis pastiprinātaju kopā ar vecajām labajām S-90 skandām un tā kaut nedaudz plašāk izmantoju dig.TV iespējas. Protams tā nav klātbūtne bet arī par šo iespēju dzirdēt šo koncertu es esmu ļoti priecīgs. Mūsu TV mūs nemaz tik bieži nelutina ar labu koncertu translācijām. Tai visi līdzekļi aiziet sporta spēļu rādīšanai tiešajā ēterā. Mūzikas fani nav TV draugi. Bet tās komectelevīziju rādītās ākstu programas jau nav baudāmas. Tā ir tukša māžošanās, lai kāds skatītos tās iestarpinātās reklāmas un tikai. LTV-1 un LTV-7 ir nodokļu maksātāju apmaksāti kanāli. Te nu vajadzētu būt citai pieejai, lai atdotu mums parādu. Diemžēl arī šeit rāda garās reklāmas. Visu laiku tās bija daudz īsākas. Bet hokeja translācijām vajadzētu būt līdzsvarā ar labiem koncertiem.
0
ivetao2007 28.11.2010. 22.11
Jau tad, ka pārbūvēja operu, tur netika pieaicināti profesionāli akustiķi. Tieši tāpat ir Dailes teatrī. Man zināmi vairāki pasaules klases akustiķi. Bet viņi nebija vajadzīgi, jo daži gribāja visu naudu iebāzt vienā kabatā. Andris Nelsons protams ir atzīts diriģents. Taču ja jūs ilgāku laiku skataties un klausaties pasaules mūzikas kanālus, kā piemēram franču MEZZO vai The New York Times wqxr.com tad redzam ka tādi milži kā Jervi, Muti un vēl citi arī ir tikpat meistarīgi, ja ne vēl augtākas klases diriģenti. Kur tad vēl Jansons. Latvijas preses ēnā paliek Gidons Kremers un Kremerata, Baiba Skride, kurai nākošziem būs vairākas lielas turnejas Zimeļamerikā, Vācijā un Šveicē. Arī kopā ar Luamu Skridi. Starp citu pasaules tālrāde TV5 MONDE Baibu Skridi esmu daudz vairāk redzējis kā LTV. Vēl viena passules tālrāde MEZZO parādīja visu Gidona Kremera un Kremerata Baltika vēsturi īpašā seriālā. LTV labāk rāda ka kautkādi 7. škiras hokejisti likumigi vienns otru piekauj. Un tas kretinisms par koncertzāli Daugavas vidu! Kamēr pilsēts centrā ir Kongresu pils. Vai tas aicinot paligā akustiķus un lietpratējus šajā izdevīgajā vietā nevar to padarīt par izcilu koncertzāli?
0
Jānis 27.11.2010. 20.59
Vispār pirms izlasīšanas pavīpsnāju, ko nu Raudseps tādu jēdzīgu spēs pateikt par mūzikas notikumu – bet, sanācis tīri ok.
Hari, ja tā Jenny May bija joks, tad labi, ja ne – tad, nu… tad neko :)
0