Trīs vārdi

Kongresu nams lai paliek kongresiem un Bilžu koncertiem ,ne jau nu klasiskajai mūzikai. Protams, ka Baltais nams nav ideālākā vieta simfoniskajiem koncertiem, bet mums ir taču vēl Lielā Ģilde u.c. koncertzāles. Jaunajai būs vēl jāpagaida, vajadzība pēc tās,pēc manām domām, nedeg.

Godātais Mežavilka kungs ! Piekrītu jums, ka pārbūvējot Kongresu namu pilsētai tiešām būtu izdevība tikt pie labas koncertzāles par samērīgu cenu. Par šādu iespēju jau sen un ne vienreiz vien ir runājis arī Raimonds Pauls. Diemžēl ierastā prakse lielu projektu sagatavošanā nepiesaistīt speciālistus ( ar to nedomāju tikai akustiķus), kā arī pamatoti nepieciešamo ieguldījumu kalkulāciju un tālāko zāles operēšanas aprēķinu neveikšana rezultātā noved pie “gaismas pilīm”, kas tā arī netiek uzceltas nesamērīgo izmaksu dēļ.

Diemžēl paša Nelsona viedoklis par Rachmaņinova 3. klavieŗkoncerta izpildījumu no Šimkus puses 26. novembrī bija visai kritisks, ne par velti TV ierakstā no 26. novembŗa Nelsons neļāva atskaņot pilnu klavieŗkoncertu, bet tikai tā 3. daļu.

Arī Radio Klasika komentētāja par Šimkus sniegumu tiešraides starpbrīdī 26. novembŗa vakarā bija visai atturīga un pat kritiska.

N. B.
Ka tas ir gada notikums Nr 1. tas gan ir pārspīlēti. Kur tad pieminētai Mālera simfonijas atskaņojums arēnā un Siguldas operas evētki, kur viens koncerts ar slavenu māklsinieku piedalīšanos tūkstošiem skatītāju bija par brīvu.

Jau tad, ka pārbūvēja operu, tur netika pieaicināti profesionāli akustiķi. Tieši tāpat ir Dailes teatrī. Man zināmi vairāki pasaules klases akustiķi. Bet viņi nebija vajadzīgi, jo daži gribāja visu naudu iebāzt vienā kabatā. Andris Nelsons protams ir atzīts diriģents. Taču ja jūs ilgāku laiku skataties un klausaties pasaules mūzikas kanālus, kā piemēram franču MEZZO vai The New York Times wqxr.com tad redzam ka tādi milži kā Jervi, Muti un vēl citi arī ir tikpat meistarīgi, ja ne vēl augtākas klases diriģenti. Kur tad vēl Jansons. Latvijas preses ēnā paliek Gidons Kremers un Kremerata, Baiba Skride, kurai nākošziem būs vairākas lielas turnejas Zimeļamerikā, Vācijā un Šveicē. Arī kopā ar Luamu Skridi. Starp citu pasaules tālrāde TV5 MONDE Baibu Skridi esmu daudz vairāk redzējis kā LTV. Vēl viena passules tālrāde MEZZO parādīja visu Gidona Kremera un Kremerata Baltika vēsturi īpašā seriālā. LTV labāk rāda ka kautkādi 7. škiras hokejisti likumigi vienns otru piekauj. Un tas kretinisms par koncertzāli Daugavas vidu! Kamēr pilsēts centrā ir Kongresu pils. Vai tas aicinot paligā akustiķus un lietpratējus šajā izdevīgajā vietā nevar to padarīt par izcilu koncertzāli?

Liekas ka Raudsepam ir šis gada notikums mūzikā

Njā, Baltā nama akustika ir smaga tēma… :(

Par Vestarda, Andra un orķestra sniegumu varu teikt tikai to labāko, bet diemžēl akustiskajā ziņā šis koncerts bija otrā lielākā izgāšanās Latvijas koncertu vēsturē. Pirmajā vietā kā neapšaubāms līderis ir pagājušā gada valsts svētku koncerts Arēnā Rīga, kurā tika atskaņota Mālera 8. simfonija (caur skaļruņiem).

Runājot par vakardienas koncertu operā, jāsaka, ka tik nevienmērīga akustika ir reti kur dzirdēta. Kā dzirdēju no paziņām, tad otrajā balkonā neesot nemaz bijis tik traki. Bet man diemžēl nācās sēdēt partera pēdējā rindā, kur likās, ka skaņa nāk no kozervbundžas. Pilnīgi plakana, nekāda telpiskuma. Pat Lielajā ģildē, kuras akustika arī nav ideāla, Rahmaņinova koncerts pagājušajā gadā skanēja nesalīdzināmi labāk (ar mūs LNSO).

Domāju, ka man daudzi piekritīs, ka pirmo vajadzēja būvēt akustisko koncertzālei, nevis bezjēdzīgo stikla kalnu. Turklāt, ja nebūtu izšķērdēta nauda Dienvidu tilta būvniecības laikā, tad esmu pārliecināts, ka, nepārspīlējot ar projektu grandiozumu, būtu iespējams uzbūvēt i funkcionālu bibliotēku, i koncertzāli (ne uz AB dambja), i laikmetīgās mākslas muzeju.

Kopējā noskaņa pēc vakardienas koncerta – ar steigu atkal jābrauc apmeklēt kāds koncerts ārpus Latvijas (piemēram Berlīnē).

Manas finanses man atļāva šo koncertu tikai noskatīties TV. Tomēr arī tad tas man atstāja ļoti varenu un sen neizjustu iespaidu. Esmu TV pieslēdzis pastiprinātaju kopā ar vecajām labajām S-90 skandām un tā kaut nedaudz plašāk izmantoju dig.TV iespējas. Protams tā nav klātbūtne bet arī par šo iespēju dzirdēt šo koncertu es esmu ļoti priecīgs. Mūsu TV mūs nemaz tik bieži nelutina ar labu koncertu translācijām. Tai visi līdzekļi aiziet sporta spēļu rādīšanai tiešajā ēterā. Mūzikas fani nav TV draugi. Bet tās komectelevīziju rādītās ākstu programas jau nav baudāmas. Tā ir tukša māžošanās, lai kāds skatītos tās iestarpinātās reklāmas un tikai. LTV-1 un LTV-7 ir nodokļu maksātāju apmaksāti kanāli. Te nu vajadzētu būt citai pieejai, lai atdotu mums parādu. Diemžēl arī šeit rāda garās reklāmas. Visu laiku tās bija daudz īsākas. Bet hokeja translācijām vajadzētu būt līdzsvarā ar labiem koncertiem.

Vispār pirms izlasīšanas pavīpsnāju, ko nu Raudseps tādu jēdzīgu spēs pateikt par mūzikas notikumu – bet, sanācis tīri ok.

Hari, ja tā Jenny May bija joks, tad labi, ja ne – tad, nu… tad neko :)

spēja piešķirt zeltaini sentimentālajai ceturtajai simfonijas daļai dievīgu plūdumu

atgādināja Skarlati savā sidrabzīda elegancē

vislabākās vietas šķita atturīgi mirgojošās
===================

Ak & ak!…:)

P.S. Par Nelsonu liels prieks.