Pēc apšaudes Dienvidkoreja brīdina par prettriecienu

Ziemeļkorejas artilērija kaimiņvalsts salā nopostījusi ēkas un ievainojusi cilvēkus

Pēc pierobežas salas Jonpjonas apšaudes no Ziemeļkorejas puses otrdienas rītā Dienvidkoreja brīdinājusi Phenjanu, ka uz jebkuru turpmāku kaimiņvalsts provokāciju Seula atbildēs ar "spēcīgu prettriecienu", vēsta aģentūras LETA-AFP.

Ziemeļkorejas artilērija otrdien sāka apšaudīt vienu no Dienvidkorejas pierobežas salām, nodarot postījumus desmitiem ēku, nogalinot divus dienvidkorejiešu jūras kājniekus, ievainojot vairāk nekā 10 karavīrus un trīs civilpersonas, ziņo aģentūra "Yonhap". Uz Jonpjonas salu Dzeltenajā jūrā pie apstrīdētās abu Koreju jūras robežas Ziemeļkoreja izšāvusi ap 200 artilērijas lādiņu.

Kā aģentūrai AFP pavēstīja Dienvidkorejas Aizsardzības ministrijā, Ziemeļkorejas artilērija plkst.14.34 (plkst.7.34 pēc Latvijas laika) sarīkojusi nelikumīgu apšaudi, un dienvidkorejiešu vienības pašaizsardzības nolūkā atklāja pretuguni, raidot 80 šāviņus. "Mēs veicām jūras, gaisa spēku un armijas apmācības, un viņi (Ziemeļi), šķiet, iebilstot pret to, atklāja uguni," televīzijas kanālam YTN stāstīja kāda vārdā neminēta militārpersona. Pēc incidenta gaisā pacēlušies dienvidkorejiešu iznīcinātāji.

Salā, kas atrodas aptuveni 145 kilometrus no valsts kontinentālās daļas, ir apmēram 1300 iedzīvotāji, viņi evakuēti. Aculiecinieki stāsta, ka postījumi nodarīti desmitiem ēku, daudzas ir liesmās.

Reaģējot uz notikušo, Dienvidkorejas prezidents Ļi Mjunbaks sasaucis ārkārtas drošības sēdi. Prezidents pazemes komandbunkurā kopā ar ministriem un nacionālās drošības padomniekiem apspriež iespējamo atbildes reakciju, vēsta AFP. Noteikts augstākais militārās trauksmes līmenis kaujas situācijām.

"Mūsu armija (..) dos spēcīgu prettriecienu jebkurai turpmākai provokācijai," teikts Dienvidkorejas prezidenta Ļi Mjunbaka paziņojumā. "Jonpjonas salas apšaude no Ziemeļkorejas puses kvalificējama kā nepārprotama militāra provokācija. Vēl vairāk, tās bezatbildīgā civilo mērķu apšaudīšana ir nepiedodama. Atbildība jāuzņemas Ziemeļkorejas varasiestādēm." Vienlaikus Ļi aicinājis amatpersonas rīkoties uzmanīgi, lai "novērstu tālāku eskalāciju".

ASV un Krievija nosodījušas Ziemeļkorejas agresīvo rīcību. Savukārt Japānas premjerministrs Naoto Kans trešdien aicināja Ķīnu izmantot savu ietekmi uz Ziemeļkoreju, lai mazinātu spriedzi Korejas pussalā.

ASV prezidents Baraks Obama un viņa Dienvidkorejas kolēģis Ļi Mjunbaks otrdien telefonsarunā vienojušies svētdien, 28.novembrī, sākt kopīgus militāros manevrus un "paplašinātas mācības" jūrā, kur piedalīsies arī ASV aviācijas bāzes kuģis "George Washington", vēsta Yonhap.

Šis ir viens no nopietnākajiem incidentiem Korejas pussalā kopš 1950.-1953.gada kara, ziņo LETA-AFP/CNN/BBC. Pie robežas Dzeltenajā jūrā jau iepriekš notikušas abu valstu jūras spēku sadursmes, kas prasījušas upurus. Tādas bija 1999.gadā un 2002.gadā, kā arī pērn novembrī.

Spriedze abu Koreju starpā īpaši pieņēmusies spēkā, kad šī gada martā tika nogremdēts dienvidkorejiešu karakuģis. Seula paziņoja, ka kuģa bojāeju izraisīja ziemeļkorejiešu izšauta torpēda. Phenjana šīs apsūdzības kategoriski noraidījusi. Apšaude starp abu pušu karavīriem notika arī oktobra beigās, kad Dienvidkoreja noteica pastiprinātu drošību Seulā novembra sākumā gaidāmā G20 samita dēļ.