Kirgīzijā tiesā “bakijeviešus”
Pirmdien Kirgīzijas galvaspilsētā Biškekā atsākās pagājušās nedēļas nogalē iesāktā tiesas prāva, kurā saistībā ar ielu sadursmēm šā gada 7.aprīlī apsūdzētas kopumā 28 personas. Toreiz bojā gāja 87 cilvēki, vairāk par tūkstoti tika ievainoti.
Visi apsūdzētie ir ar aprīlī notikušās revolūcijas apspiešanas mēģinājumu saistīti cilvēki. Seši no 28 apsūdzētajiem, ieskaitot gāzto prezidentu Kurmanbeku Bakijevu, atrodas emigrācijā. Apsūdzēto vidū ir ne tikai augsti Bakijeva administrācijas ierēdņi, bet arī speciālo vienību komandieri, tie, kas deva pavēli šaut pūlī, kas liktenīgajā dienā bija apsēdis parlamenta ēku.
Kirgīzijai politiski šis gads bijis gana raibs: jau minētā aprīļa revolūcija, etniskās sadursmes valsts dienvidos jūnijā otrajā pusē, tūlīt pēc referenduma par politiskās iekārtas maiņu, visbeidzot, parlamenta vēlēšanas oktobrī. Saskaņā ar referenduma rezultātiem Kirgīzija pārtapa no prezidentālas par parlamentāru republiku. Jāpiebilst, ka visā Neatkarīgo valstu savienībā (NVS) tā ir gandrīz vai vienīgā valsts ar parlamentāru pārvaldi. Otra ir Moldova, un arī ne tik sen. Jauktais variants Viktora Juščenko prezidentūras otrajā pusē turējās Ukrainā. Viņa pēctecis, februārī prezidenta amatā ievēlētais Viktors Janukovičs ātri un, jāatzīst, diezgan meistarīgi visu nolika vecajās vietās.
Pats gāztais prezidents Bakijevs (viņš rakstiski atzinis amata zaudēšanu) ar kādu no jaunākajām sievām un diviem mazgadīgiem bērniem radis patvērumu Minskā, kur radniecīgā dvēsele Aleksandrs Lukašenko garantējis viņiem pilnīgu drošību. Aprīļa otrajā pusē, kad nebija skaidrs Bakijeva tālākais liktenis, Baltkrievijas VDK organizēja viņa un tuvinieku pārcelšanos uz dzīvi drošībā. Interesanti, ka Lukašenko bija vienīgais no NVS valstu vadītājiem, kas publiski pauda sašutumu, ka Kirgīzijas nemieros neiejaucās NVS ātrās reaģēšanas spēki. Taču jau tad izskanēja, ka vaimanas par “likumīgi ievēlēta prezidenta vardarbīgu gāšanu” un “pārējo sabiedroto nekā nedarīšanu” drīzāk ir saistītas nevis ar līdzjūtību Bakijevam, bet gan bažām par paša ādu, ja kaut kas līdzīgs sāktu briest Baltkrievijā. Toreiz vēl nebija sākusies veiksmīga saspēle ar Eiropas Savienības valstīm. Tepat derētu atcerēties, ka Bakijeva jaunākajam dēlam Maksimam bija savi “gali” Latvijas biznesa pasaulē. Varbūt ir vēl tagad. Ģimenei grūtajās dienās par Bakijevu jaunāko interesējās Latvijas policija. Nesekmīgi.
Tiesas prāva Biškekā ir interesanta ar to, ka NVS telpā tas ir pirmais mēģinājums saukt pie tiesas gāztu diktatoru. Jau izskanējis, ka tā būšot paraugprāva ar iepriekš zināmu iznākumu. Redzēsim.
Taču nav pamata prognozēt sprieduma pasludināšanu jau visdrīzākajā laikā, katrā ziņā ne tuvākajos mēnešos. Zīmīgi, ka prāva nenotiek slēgtā režīmā, telpas sameklētas, cik vien plašas iespējams – galvaspilsētas Sporta pils. Vismaz sākumā nav traucēts žurnālistu darbs. Tiesa, skatītāji tiek ielaisti selektīvi, un tie lielākoties ir nogalināto un ievainoto tuvinieki. Daļa no viņiem ir noskaņoti agresīvi, un pat dzirdēta prasība pēc Linča tiesas.
Nelāgi vārdi no zāles tikuši apsūdzētajiem un viņu advokātiem, pat žurnālistiem draudēts “piekārt ar kājām gaisā”, ja notiekošo neatspoguļos “kā nākas”. Sporta pilī un ap to koncentrēti vairāki simti miliču un karavīru. Šādā prāvā ekscesi nekādi nebūtu pieļaujami. Savukārt spriedumiem vajadzētu būt nopietni pamatotiem un saprotamiem arī cilvēkiem bez juridiskās izglītības. Ļaunākais, kas varētu notikt: zaudētājus notiesātu nevis par konkrētiem nodarījumiem, bet tikai tāpēc, ka viņiem iegadījies būt zaudētājiem.
Kirgīzijā iedibināti pagaidām ne paliekoši stabili, taču perspektīvi demokrātijas pamati. Ja kalnu zemei sekmēsies, var tikt klīdināts mīts, ka demokrātija Vidusāzijas tautām nav piemērota, ka tām vajadzīga “stipra roka”. Līdzīgs mīts līdz Ukrainas oranžajai revolūcijai tika uzturēts par austrumslāvu tautām, un Ukrainas pieredze apliecināja pretējo.
Komentāri (31)