Staipīgās vai cietās, kuras jau sacukurojušās?
Izrādās – ne vienas, ne otras, jo Santu interesē tikai Gotiņu iepakojums, pati konfekte visbiežāk tiek mammai. Kolekcionāre ir saskaitījusi 27 veidu Gotiņu konfektes, taču to iepakojumu daudzveidība ir teju bezgalīga. «Ražotāji cenšas, lai man būtu ko kolekcionēt,» smaidot stāsta Santa.
Ja vajadzējis nopirkt tikai vienu konfekti, tad gan bijušas problēmas. «Pārdevējas bija izmisumā, jo vienu konfekti svari nespēja nosvērt, tad viņas tikām lika klāt konfektes, līdz parādījās svars, un izdalīja to ar konfekšu skaitu.» Tomēr pirmos papīrīšus Santa visbiežāk atrada mētājamies uz ielas, jo bērnībā šo kārumu veikalā varēja nopirkt reti.
Pirms pievienot papīrīti kolekcijai, tas jāsagatavo – siltā ūdenī jāizmērcē, līdz izšķīst visas konfekšu paliekas, tad jāliek starp papīra lapām zem grāmatu sloga. Ar gludekli gan nedrīkst gludināt, jo tad papīrīši, it īpaši jaunākie, kļūst grubuļaini. Kolekcija tiek glabāta cietos vākos, kur caurspīdīgās plastmasas kabatiņās sakārtoti Gotiņu papīrīši, kā arī iespaidīgā Excel tabulā. Tur katram papīrītim piešķirts numurs, norādīts nosaukums, ražotājs, iegūšanas veids, kā arī pievienots digitāls tā attēls. Kāds atrasts ceļa malā, citi iemainīti pret šokolādes papīrīšiem ar kolekcionāri Elīnu. Vēl citu Santa reiz atrada uz biroja galda kopā ar apkopējas atstātu zīmīti, ka šo gan viņa nav uzdrošinājusies izmest.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.