Ziņojums par KNAB jāiesniedz līdz 10.janvārim
Konflikts Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) palicis neatrisināts, taču tas nevilksies mūžīgi. Pēc tikšanās ar KNAB vadību Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (''Vienotība'') līdz nākamā gada 10.janvārim pagarinājis pilnvaras starpresoru darba grupai, kurai jāizvērtē KNAB vadītāja Normunda Vilnīša darbības tiesiskums un atbilstība labas pārvaldības principiem.
Vērtējuma galīgais termiņš sasaucas ar laiku, kad darbu sāks Saeimas ziemas sesija. Ja vērtējums izrādīsies negatīvs, Vilnīti, visticamāk, sagaidīs “impīčments”. Par KNAB priekšnieka atlaišanu no darba vispirms lemj valdība, bet galavārdu saka Saeima.
Patiesībā pareizi vien ir, ka konflikts netika risināts pēc principa “jo ātrāk – jo labāk”. Protams, KNAB turpināsies saglabāties psiholoģiski nelāga atmosfēra, kas darbam par labu nenāk. Taču šāda gaisotne tur valda jau labu laiku. Pusotram mēnesim nav lielas nozīmes, taču “karojošajām pusēm” nāksies sakost zobus. Savukārt Saeimai un valdībai būs brīvākas rokas, risinot šā gada svarīgāko uzdevumu – vairākumam pieņemama nākamā gada budžeta izstrādi.
Vilnītim piemīt kāds augstām amatpersonām diezgan rets talants – noskaņot pret sevi paša padotībā strādājošos. Gada laikā premjers (birojs ir viņa pārziņā) saņēmis 13 darbinieku sūdzības par Vilnīti – gan kolektīvas, gan individuālas. Noskaņot pret sevi divas trešdaļas iestādē strādājošo – tā, nudien, ir “skunste”.
Vilnītim labvēlīgie laiki beidzās līdz ar iepriekšējās Saeimas pilnvaru izbeigšanos. Saeimas Nacionālās drošības komisijā (NDK) vairs nevalda “papus” Dzintars Jaundžeikars (LPP/LC), kurš savulaik teicis zīmīgos vārdus, ka “Vilnītis ir saņēmis norādījumus, viņš to zina, un viņš tos pilda”. Uz jautājumu, kas tie par norādījumiem un pēc kādām pazīmēm var spriest, ka tie tiek pildīti, vislabāk, dabiski, varētu atbildēt Jaundžeikars un Vilnītis. Pa labam jau nestāstīs, ir tik viegli aizbildināties, ka teikums “izrauts no konteksta”. Tas pēdējā laikā kļuvis par gandrīz universālu aizbildinājumu.
Ir skaidrs, ka pašlaik “trīsgalvainās” KNAB vadības konflikts nevar tikt atrisināts pie sarunu galda, pusēm panākot kompromisu. Kompromiss nav iespējams, ja ir diametrāli pretēji viedokļi par to, kas pasākams, vai, tieši otrādi, kas nebūtu jādara, lai KNAB strādātu tā, ka ir ko atrādīt galvenajam darba devējam – sabiedrībai.
Vilnīša vietnieki Juta Strīķe un Alvis Vilks birojā strādā “no laika gala”, un viņu devums korupcijas apkarošanā ir vairāk vai mazāk zināms. Par paša Vilnīša ieguldījumu “kopīgajā lietā” zināms mazāk, un šis zināmais nav nekas labs. Jā, pērn martā Saeimā klīda runas, ka Vilnīša personā atrasts un amatā celts “KNAB likvidators”. Runas ir tikai runas. Kad, premjera amatā būdams, pašā Rīgas centrā autokatastrofā iekūlās Ivars Godmanis, valodas par viņa “patieso veselības stāvokli” stipri atšķīrās no oficiāli publiskotās informācijas. Vēlāk noskaidrojās, ka “lielajiem zinātājiem” ar to zināšanu kā nu bijis, tā bijis.
Šogad Vilnītis liek uzsvaru uz darba pastiprināšanu reģionos. Pagājušā gada septembrī viņš publiskajā telpā tika atzinis, ka “finanšu līdzekļu trūkuma dēļ ir jāatmet doma par KNAB darba aktivizēšanu reģionos”. Kāda muša vēlāk iekoda – finansu stāvoklis taču nav radikāli uzlabojies!
Ir vēl kāds apstāklis, kas vedina uz pārdomām. Iepriekšējās Saeimas NDK Vilnīti allažiņ stutēja LPP/LC un Tautas partijas deputāti. Tas labi “iet kopā” ar faktu, ka šīm partijām var būt uz KNAB liels zobs no tiem laikiem, kad KNAB no Vilnīša nebija ne miņas. Tiesvedība gan vēl nav beigusies, taču var iznākt, ka tām būs jāsamaksā budžetā 9.Saeimas priekšvēlēšanu aģitācijas laikā pārtērētā, vairāk par limitā atļauto izlietotā nauda. LPP/LC tie ir aptuveni 400 tūkstoši latu, Tautas partijai – aptuveni miljons.
Galu galā tāpēc jau iekustināta starpresoru komisija, lai atbildētu uz būtisku jautājumu: vai Vilnīša bīdītā biroja struktūras reforma ir ceļš uz darba pilnveidošanu, vai arī tas ir likvidatora pirmais platais solis.
Komentāri (23)
ievuliitis 16.11.2010. 10.49
Askold – pilnīgai informācijai, papildini, lūdzu, ar iepriekšējo komisijas vērtējumu. Jo es, izlasot, sapratu, ka slēdziens bija – Vilnītim, kā iestādes vadītājam likumīgi ir tiesības veikt biroja reorganizāciju. Un par to neviens nekad nešaubījās. Bet tālāk bija teikts, ka Vilnīša piedāvātais reorganizācijas plāns, ir uzlabojams, papildināms un pārstrādājams. Vieniem vārdiem – nederīgs:))
Bet Vilnītis spītīgi katrā intervijā un publiskās uzstāšanās reizē stāsta, ka komisija ir akceptējusi reorganizācijas plānu. Kā tad tur īsti bija ar slēdzienu?
Un vēl – vai nevarētu atgādināt, kas ir tanī starpresoru komisijā, neskaitot priekšsēdētāju un Godmaņa “simpātiju”.
9
a_oleinika > ievuliitis 16.11.2010. 14.14
Runa ir par slēdzienu, nevis gramatiku. Dokumenti parasti mēdz būt rakstīti sliktā latviešu valodā, vismaz ar briesmīgu interpunkciju – tas nav būtiskais.
0
elisabeth_ipsos > ievuliitis 16.11.2010. 11.31
Iepriekšējā komisija vērtēja Vilnīša reorganizācijas plānu un atdzina to par labu esam, taču šī komisija vērtēs Vilnīša vadības stilu un tā atbilstību labas pārvaldes principiem!
Manuprāt, te tiek jauktas divas dažādas lietas!
0
a_oleinika > ievuliitis 16.11.2010. 13.47
>Betija
Atzīt par uzlabojamu un pilnībā izbrāķēt ir divas dažādas lietas. Gandrīz pilna vai gandrīz tukša glāze.
0
a_oleinika > ievuliitis 16.11.2010. 15.09
Acīmredzot bija šaubas, ja jau komisijai tika dots šāds uzdevums.
0
ievuliitis > ievuliitis 16.11.2010. 14.52
Kurš tad būtu šaubījies, ka iestādes vadītājam ir likumiskas tiesības veikt reorganizāciju. Jautājums ir tikai un vienīgi – vai šī reorganizācija veicina iestādes darba efektivitāti vai mazina. Un nekāda juridiska ekvilibristika no Vilnīša un viņa fanu nelielā pulciņā – Jaundžeikars, Dalbiņš, Segliņš un Gasūns, nepārliecina mani, ka Vilnītim ir vēlme uzlabot biroja darbu:))
0
a_oleinika > ievuliitis 16.11.2010. 14.32
Komisija nebija galējā instance, kas deva zaļo gaismu, tā deva vērtējumu likummībai. Bet savas kompetences ietvaros jā – deva zaļo gaismu. Ieteikumi uzlabojumiem nav izbrāķēšana, jo ir atzīta likumība.
Sastrēgums jau šobrīd primāri ir pašā KNABā.
P.S. Nez, kurš (kura) bija tas, kurš sāka runāt par gramatiku.
0
ievuliitis > ievuliitis 16.11.2010. 13.59
Nē, nu tur es tev pilnībā piekrītu – ja ļoti pacenšas pat pie visaplamākā dokumenta var atzīmēt, ka tas ir rakstīts labā literārā valodā, bez gramatiskām un loģikas kļūdām, grafiskais noformējums ļoti gaumīgs, atbilst vai nav pretrunā ar pastāvošiem likumiem un LR Satversmi utt utj:)) Kurš tad to apstrīd?:))
0
ievuliitis > ievuliitis 16.11.2010. 14.29
Šis nu ir aspekts, kas komisijas slēdzienā mani interesē pats pēdējais. Bet, ja tev ir vēlme aiziet no jautājuma būtības – uz priekšu!
Bet, ja runājam pēc būtības, vai pārstrādājamu, uzlabojamu un pilnveidojamu plānu var nosaukt par akceptētu? Var sākt biroja pārstrukturalizāciju? Vai zaļā gaisma iedegta?
0
ievuliitis > ievuliitis 16.11.2010. 11.34
Lūdzu atsauci – ne uz Vilnīša vārdiem. To, ka viņš to visur bazunē, nav komisijas slēdziens.
0
a_oleinika 16.11.2010. 13.57
Arī izraušana no konteksta ir kļuvusi universāla. Tas pats “inteliģentais antisemītisms” Iesalnieka tekstā jau oriģinālā bija pēdiņās. Turklāt konteksts bija par antisemītiskas naida runas dzēšanu. (Termins, protams, pats par sevi neveiksmīgs. Par to nav šaubu.)
0
a_oleinika 16.11.2010. 13.56
“..un šis zināmais nav nekas labs.”
“Jā, pērn martā Saeimā klīda runas, ka Vilnīša personā atrasts un amatā celts “KNAB likvidators”. Runas ir tikai runas.”
“Vēlāk noskaidrojās, ka “lielajiem zinātājiem” ar to zināšanu kā nu bijis, tā bijis.”
Kā šie iet kopā? Tad ir tā baumu kampaņa vai nav? Ir kaut kas konkrēts, izņemot pretrunīgi vērtējamu puspriekšnieku dumpi, vai nē? (Nav grūti iztēloties, kas sagaida darbiniekus, kas atsaka tiešo priekšnieku iniciētai parakstu vākšanai.)
Kaut gan visu cieņu! Zinot kopējo nostāju “demokrātiskajā” flangā, Rodina atturība ir vērtējama tīri vai kā revolucionāra.
5
ievuliitis > a_oleinika 16.11.2010. 15.15
Diemžēl ģimenes pienākumi spiež mani pamest šo neauglīgo diskusiju. Turpiniet izpausties vientulībā, solo:))
0
a_oleinika > a_oleinika 16.11.2010. 15.08
>Betija
Atkārtoju:
“Tur nav runa par Godmani, bet gan par baumu ticamību.”
Varat uzjautāt Rodinam, vai šī teksta vieta bija par Godmani vai par baumu ticamību (ar Godmaņa gadījumu kā piemēru), ja jau rodas tik atšķirīgas interpretācijas.
Varat, protams, uzstāt, ka tā vieta ir interpretājama tikai kā uz Godmani centrēta un tikai viņa personas kontekstā skatāma. Bet šādā gadījumā man būs grūti Jūs uztvert nopietni.
0
ievuliitis > a_oleinika 16.11.2010. 14.54
Esmu atradusi un uzmanīgi izlasījusi. Teikums, ko tu attiecini uz Vilnīti attiecas uz neprecīzu Godmaņa veselības stāvokli. Pārlasi un nemaldini tautu, ko atkārtoti tev “pārmetu”
0
a_oleinika > a_oleinika 16.11.2010. 14.36
Es citēju tekstu no vienas raksta autora rindkopas.
Ja radās problēmas šīs vietas atrast, tad to būtu negodīgi projicēt uz mani.
P.S. Tur nav runa par Godmani, bet gan par baumu ticamību.
0
ievuliitis > a_oleinika 16.11.2010. 14.18
“Vēlāk noskaidrojās, ka “lielajiem zinātājiem” ar to zināšanu kā nu bijis, tā bijis.”
Divas reizes lasīju lai atrastu, kur attiecībā uz Vilnīša “likvidātora” lomu ir vēl tāda piebilde.
Kamēr – tomēr atradu. Klau, bet tā tak ir par Godmaņa veselības stāvokli ne par Vilnīti-likvidatoru!
Kad tu zolīti spēlē tu arī kreiceni turi piedurknē? Un no otrās plato vajadzīgā brīdī izvelc?
0