Fliks labojies

Labo ziņu diena aviokompānijā “airBaltic”

Pienākušas divas labas ziņas. Pirmā: Latvijas nacionālā aviosabiedrība “airBaltic” nominēta pasaules labākās zemo cenu lidsabiedrības balvai. Otrā: “airBaltic” valdes priekšsēdētājs Bertolts Fliks vairs nekonfliktē ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID). Fliks labojies, viņš beidzot iesniedzis VID valsts amatpersonas ienākumu deklarācijas par vairākiem gadiem, kā to prasīja VID.

Nevēlēšanās izlikt publiskai apskatei savus īpašumus, ieņēmumus un izdevumus nav nekas cilvēka dabai neraksturīgs. Taču – patīk vai nepatīk – tas ir jādara, ja cilvēks ir amatpersona. Jā, Fliks ir “airBaltic” līdzīpašnieks, tomēr aviosabiedrības akciju kontrolpaketes turētāja ir Latvijas valsts. Tāpēc Flikam būs iesniegt tik netīkamo ienākumu deklarāciju.

Te būtu mazliet jāatgriežas pagātnē, kad 1995.gadā Latvijas valsts kopā ar SIA “Baltijas aviācijas sistēmas” nodibināja nacionālo lidsabiedrību “airBaltic”'. SIA – tie bija zviedri, kas panāca, ka līgums, kuru ar viņiem noslēdza, paredzēja tiem izņēmuma stāvokli. Un bija tā, ka no viņu puses deleģētie valdes locekļi drīkstēja nepildīt visus tos likumus, kas jāpilda Latvijas ierēdņiem, proti, neiesniegt ieņēmumu deklarācijas. Nekas labs tas nebija, taču jāatceras, ka viss notika Saeimas vēlēšanu un bankas “Baltija” kraha gadā. Var pat teikt – bija citi laiki.

Kļuvis par “Baltijas aviācijas sistēmu” īpašnieku, Fliks sazin kāpēc – varbūt slikti advokāti tā samācīja – iedomājās, ka arī viņš nonācis izņēmuma stāvoklī, un viņa līdzgaitnieki arīdzan. Negribēja samierināties ar to, ka izņēmuma stāvoklis ir kā mūža rente – tas nav mantojams. Izņēmuma stāvokli var piešķirt un var nepiešķirt. Flikam nepiešķīra, un viņam tas, laikam taču, likās netaisnīgi un nepieņemami.Sākās stīvēšanās ar VID un tiesu darbi.

Fliks tiesājās divas reizes un abas prāvas zaudēja. Pērn novembra nogalē Administratīvā apgabaltiesa noraidīja Flika prasību pārskatīt rajona tiesas lēmumu un atstāja spēkā pirmās instances spriedumu, kas bija Flikam nelabvēlīgs.

Balstoties uz maldīgo iedomu, ka viņš nav valsts amatpersona, Fliks par tādām neuzskatīja arī divus jaunieceltus “airBaltic” valdes locekļus, un par izmaiņām valdē neziņoja VID, kā to prasa likums. Par to VID viņam kā uzņēmuma vadītājam piesprieda 150 latu sodu. Ņemot vērā Flika izdarītā pārkāpuma “gadu nastu”, tas nav nekāds skarbais sods.

No Administratīvās apgabaltiesas sprieduma skaidri izriet, ka gan pats Fliks, gan “airBaltic” valdē nonākušie “nelegāļi” ir valsts amatpersonas ar visām no šī statusa izrietošajām sekām. Turklāt Administratīvās apgabaltiesas spriedums nav pārsūdzams, un ar to pašu Flika “brīvā strēlnieka” gadi bija garām. Viņa ļaudīm tāpat.

Nekā šausminoša Flika iesniegtajās deklarācijās nav. Alga bijusi liela. Neapstrīdami. Tikai arī “airBaltic” nav no Latvijas uzņēmumu astesgala. Pārmērība šķiet, ka uzņēmums, kura lielākais akcionārs ir Latvijas valsts, savam “galvenajam ražotājam” ik gadus piešķīrusi aptuveni 20 tūkstošus latu mājvietas īrēšanai – lai nav jādzīvo uz ielas. Līdzīgā situācijā, starp citu, ir tie Saeimas deputāti, kuriem Rīgā nav sava mājokļa, tikai dotācija ir savas četras reizes mazāka.

Protams, katru procesu, arī deklarāciju iesniegšanu, var pavilkt garumā, un Fliks to darīja ar īpašu cītību. Tikai manevra iespējas nebija nekādas dižās. Bija vēl kāds būtisks stimuls: Krimināllikumā ir pants, kas paredz sodu amatpersonai, kura izvairās no ienākumu deklarācijas iesniegšanas. Protams, vispirms paredzēts brīdinājums, kas ir kā pēdējā barjera ceļā uz sodu. Var pavilkt garumā, var, tomēr ne uz ilgu laiku. Ja grib uz ilgu, perspektīva var sanākt pagalam neapskaužama.