Iezīmējas Šķēles saistība ar LK privatizāciju

LK privatizācijā iesaistītai kompānijai kopēja “pastkaste” ar Šķēles ģimenei pastarpināti piederošām kompānijām

"Latvijas Kuģniecības" (LK) privatizācijas laikā Tautas partijas (TP) priekšsēdētāja Andra Šķēles vadītās "Rīgas grupas" kontrolēta ārzonas firma "Lake Street Investments Ltd" ("Lake Street") dalījusi vienu adresi ar kādu citu ārzonas kompāniju, kura bijusi saistīta ar tagad Šķēles sievai un meitām daļēji piederošajiem vēja ģeneratoriem Grobiņā, ziņo “Delfi”, izpētot advokāta Mārtiņa Kvēpa liecības Londonas tiesai.

Kā norāda “Delfi”, Šķēle par to savus komentārus sniegt atteicās, norādot uz priekšvēlēšanu laiku.
Saskaņā ar Kvēpa liecībām, kuras ņemtas vērā, Londonā rakstot spriedumu tā sauktajā "kuģu fraktēšanas lietā", starp Rīgas un Ventspils grupām esot bijusi noslēgta konfidenciāla vienošanās privatizēt LK kopā. Minētā "Lake Street" bijusi kompānija, kura kontrolējusi "rīdzinieku" 50% daļu citās privatizācijas mērķim dibinātajās ārzonas firmās. Portāls "Delfi" noskaidroja, ka "Lake Street" ir reģistrēta kādā adresē Klusā okeāna dienvidos esošo Samoa salu galvaspilsētā Apijā.

Uzņēmuma reģistra dati liecina, ka precīzi šai pašā adresē reģistrēts vienīgais Latvijas Uzņēmumu reģistrā fiksētais investors Latvijā no Samoa salām. Tā ir firma "Tanix Limited" ("Tanix"), kas vairāk nekā pusotru gadu kopā ar uzņēmēju Jāni Nagli bija līdzīpašniece SIA "Rets Investīcijas" – firmā, kurai pieder Grobiņas vēja parks un kas kopš 2007.gada nogales pastarpināti pieder Šķēles ģimenei.

Niecīgu daļu – 0,16 % no "Rets investīcijas" kapitāla daļām "Tanix" 2005.gada februārī iegādājās no Gērnsijā reģistrētās firmas "Hollyoak Holdings Limited" ("Hollyoak"). Tai pat dienā bijušais Privatizācijas aģentūras (PA) vadītājs Naglis, kam jau piederēja nesen nopirktas "Rets investīcijas" daļas 900 latu vērtībā, no "Hollyoak" iegādājās 698 tūkstošus latu vērtas uzņēmuma daļas un kļuva par "Rets investīciju" 99,84% īpašnieku.

2006.gada septembrī "Tanix" savas "Rets investīcijas" daļas pārdod Naglim, un šajā darījumā ārzonas firmu pārstāv Tims Benets (Tim Bennett) – viņa amats minēts kā "direktors (valde)".

Taču dažus gadus iepriekš Benets pārstāvēja arī "Hollyoak", kad tā 2002.gada februārī iegādājās 55% "Rets investīcijas" daļu no Valda Rupmeja, kurš ir oficiālais "Rets investīcijas" dibinātājs. Vēl, piemēram, 2003.gadā Benets paraksta pilnvaru Rupmejam pārstāvēt "Hollyoak" dalībnieku sapulcē.

Rupmejs un vēl viens bijušais "Rets investīcijas" līdzīpašnieks, par "dubultā tarifa krusttēvu" sauktais Jānis Sprinovskis šogad aprīlī tā sauktās digitālās televīzijas krimināllietas ietvaros tiesā liecināja, ka neesot īsti zinājis, kam pieder "Hollyoak", tolaik vēstīja LETA. Abi liecinieki ar "Hollyoak" komunicējuši, izmantojot tolaik ar Šķēli saistīto advokāta Jāņa Lozes un finanšu konsultanta Harija Krongorna (abi tagad ir apsūdzēti "digitālgeitas" lietā) starpniecību.

2007.gada nogalē par vienīgo "Rets investīcijas" īpašnieci kļūst SIA "INPO 5", kuras valdes loceklis tobrīd bija ar Šķēli cieši saistītais Edgars Šķenderis – viņš bija Šķēles kā premjera biroja vadītājs, kā arī Šķēlem piederošās SIA "Uzņēmumu vadība un konsultācijas" (UVK) direktors.

"INPO 5" ir viena no daudzajām "investīciju portfeļu" firmām, kas ir SIA "Privāto aktīvu pārvalde" (PAP) meitasuzņēmumi. Savukārt PAP pieder SIA "Sabiedrība privātajiem ieguldījumiem" (SPI), kuras īpašnieki ir Šķēles sieva Kristiāna Lībane-Šķēle (30%), meitas Madara Dobrāja (25%) un Anete Šķēle-Pētersone (25%), kā arī Šķenderis (10%) un Krongorna dzīvesbiedre Iveta Smilga-Krongorne (10%).

Portāls atgādināa, ka 2000.gada aprīlī premjers Šķēle, pildot ekonomikas ministra pienākumus, izsniedza atļaujas vēja enerģijas ražošanai vairākām Jurim Kajakam piederošām firmām "Vēja parks" ar numuriem no 10 līdz 20. Jau 2002.gadā visas 11 "Vēja parka" firmas piederēja SIA "Rets investīcijas".