Swedbank: Baltijā, sevišķi Igaunijā, ekonomiskā situācija turpinās stabilizēties
Zviedrijas banku grupa "Swedbank" zaudējumi no darbības Baltijas valstīs šogad otrajā ceturksnī samazinājušies līdz 1,5 miljardiem zviedru kronu (111 miljoniem latu) pretstatā 5,01 miljardam zviedru kronu (372 miljoniem latu) pērn šajā laika periodā, turklāt Igaunijā bankai izdevies atsākt strādāt ar peļņu, ziņo BNS.
Bankas paziņojumā norāda, ka straujais zaudējumu kritums galvenokārt saistīts ar mazākiem uzkrājumiem sliktajiem kredītiem.
"Swedbank" grupas zaudējumi Latvijā šogad otrajā ceturksnī bija 11 miljoni latu, kas ir daudz mazāk nekā pirms gada. Pirmajā pusgadā kopējā zaudējumu summa ir 56,571 miljoni latu, kas ir par 71,6% mazāk nekā 2009.gada pirmajā pusgadā.
"Swedbank" preses sekretāre Kristīne Jakubovska BNS norādīja, ka bankas darbības rezultātus ietekmēja ekonomiskā klimata atveseļošanās, kā arī būtiski samazinājušies problemātisko kredītu pieauguma tempi.
Būtisks uzlabojums bijis arī "Swedbank" biznesā Lietuvā, kur zaudējumi kritušies par 60% – līdz 142 miljoniem litu (29 miljoniem latu), bet Igaunijas "Swedbank" šā gada otrajā ceturksnī nopelnījusi 108 miljonus igauņu kronu (4,8 miljonus latu). Tā bija pirmā reize pēdējos piecos ceturkšņos, kad banka guvusi peļņu.
"Swedbank" norāda, ka Baltijas valstīs, sevišķi Igaunijā, ekonomiskā situācija turpinās stabilizēties. "Igaunijas iestāšanās eiro zonā 2011.gada sākumā vairos uzticību valsts ekonomikai un palielinās tiešās investīcijas," norāda banka.
Ziemeļvalstu bankas smagi skāra finanšu krīze, jo ekonomikas krasās lejupslīdes dēļ tās cieta lielus zaudējumus Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, taču "Swedbank", kas ir lielākā Baltijā strādājošā banka no krīzes izkļūst ātrāk, nekā daudzi bija gaidījuši, secina aģentūra "Reuters".
Komentāri (13)
kristaps_drone 22.07.2010. 16.45
Kaut arī esmu Swedbankas klients, ziņa par šīs bankas zaudējumiem sāgādā gandarījumu. Jo tā ir banka, kas deva kredītus pa labi un pa kreisi pat klientiem bez jebkādiem oficiāliem ienākumiem! Un tagad gaužas par riskantajiem kredītiem, kas nes zaudējumus! Un šīs bankas vērtēšanas speciālisti novērtēja dzīvokļus un mājas par cenām, kuras bija tik ļoti uzpūstas. Tā nu šie zaudējumi ir godam nopelnīti. Protams, valdība Kalvīša vadībā arī bija lieliska, pat neiedomājās ierobežot ekonomikas pārkaršanu un burbuļa pūšanu, kopā ar Šleseru spieda pedāli grīdā!
3
Arija Saleda > kristaps_drone 22.07.2010. 17.03
Es neesmu dzirdējis, ka kāda banka būtu vērsusies pret NĪ vērtētājiem, kuri bieži nākotnes vērtību lika + 20 %, bet vajadzētu.
0
daina_tabuna > kristaps_drone 23.07.2010. 09.30
Problēma nav bankās, kas deva kredītus cilvēkiem bez oficiāliem ienākumiem. Līdz pat 2008. gada vasarai nebija normāli funkcionējošs kredītreģistrs. Bankas nezināja neko par atnākušo klientu. Tāpēc varēji iet uz 10 bankām un katrā tēlot, ka ņem pirmo mūžā kredītu. Daudzi cerēja tādā veidā tikt pie daudz īpašumiem un pamazām tos ar peļņu iztirgot. Citi tādejādi finansēja t.s. pirmās iemaksas un pēc mēneša sita pirkuma tiesības gaisā ar peļņu.
Plus likums neprasīja bankām pieprasīt tikai oficiālas VSAA un/vai VID izziņas. Pietika ar darbavietas papīru, ko pats varēji sacerēt kādu vien vēlies.
Jā, protams, arī bankām ir daļa vainas jāuzņemas, jo varēja vienpusējā kārtā prasīt tikai oficiālās izziņas, bet jāņem vērā, ka aplokšņu algas un kreisie darījumi visu laiku ir bijuši un nereti tie 1000 lati neoficiālo ienākumu tiešām ir reāli, bet ar oficiālajiem 180 uz papīra viņam kredītu neiedosi. Ej nu izzīlē kurš piemelo, kurš- nē.
0
daina_tabuna > kristaps_drone 23.07.2010. 09.30
Ja likumdošana laikus būtu sakārtota… un kārtot sāka jau 2005. gadā… tad nekas tāds nebūtu bijis. Bet Saeima nolobēja ne jau bankas, bet NĪ šeptmaņus un novilcināja izmaiņas līdz pēdējam. Kurš tad partijām ziedoja tos tūkstošus, ja ne lielie NĪ veiksminieki ar tūkstošos procentu mērāmām rentabilitātēm?
0
daina_tabuna 22.07.2010. 16.43
Ai, kā nu lej… Ne jau ekonomika atveseļejojas, bet gan klienti tiek vairāk kāsti- tarifus augšā, kredītlikmes augšā, depozītlikmes lejā.
Un otra viltība- nodalīt nost speciāli izveidoto NĪ uzņēmumu, kas zem sevis savācis nepabeigtos un/vai neizpārdotos projektus un skaties- tūlīt jau sāks pelnīt.
Kaut kā taču tas PR jātaisa, pat ja $ūdi smeļas pa muti…
2
Arija Saleda > daina_tabuna 22.07.2010. 17.02
Ja NĪ izkustēsies, tad tas uzņēmums arī nopelnīs. cik noprotu visi kreditētāji ir izveidojuši šādus uzņēmumus.
0
daina_tabuna > daina_tabuna 23.07.2010. 09.20
Labākajā gadījumā- izies pa nullēm. Tie īpašumi pamatā ir celti buma pašā plaukumā, kad celtniecības izmaksas bija anormāli saskrūvētas. Ja viņi grib pārdot ar peļņu, tad būs jāgaida gadi 6- 7, kamēr cenas būs augstākas vai vismaz tādas pašas kā bija 2007. gadā. Pa šo laiku uzturēšanas izmaksas noēdīs peļņu. Attiecīgi- jāpārdod tuvāko 2- 3 gadu laikā, lai neiebrauktu lielākos mīnusos. Bet tuvākajos 2- 3 gados ienākumi nesasniegs pat 2005. gada līmeni. Kas nozīmē, ka prātīgākais būtu tos dzīvokļus remontēt, minimāli apmēbelēt pašiem un tad izīrēt. Taču izskatās, ka bankas cer uz kaut kādu brīnumu- ka NĪ cenas sasniegs 2007. gada līmeni tuvākajos pāris gados. Ja paši turēs tik ūberkonservatīvus nosacījumus un augstas procentu likmes (īpaši tas attiecas tieši uz Swedbank, kam šobrīd ir visnedraudzīgākā hipo kredītēšana), tad nekāds brīnums nenotiks.
0
www.vecamate.lv 22.07.2010. 17.33
Ja LV kreditēšanas praksi pastāsta jebkurā, saucamā normālā rietumu valstī, to pašu Zviedriju ieskaitot, šamējo pilsoņi pleš acis,iejūtīgi smejas kā par ne ļoti veiksmīgu jociņu, vai domā ka esi vnk pārkarsis saulē :) Pamēģiniet smalki pastāstīt kādam zviedram par kaut vai mūsu šķīrējtiesu praksi- viņam tas škitīs krutāk par Gariju Poteru,Andersenu, un citiem pasaku stāstniekiem kopā ņemot.Jeb kaut kas no ” ārpus saprašanas” .
0