Pētījums: ēnu ekonomika Latvijā ir vidēji ar 41,6% no oficiālā IKP
Ēnu ekonomikas līmenis Latvijā ir augstāks nekā kopumā pasaulē un ir augstākais starp Eiropas Savienības valstīm, liecina Pasaules Bankas jaunākais pētījums par ēnu ekonomiku pasaulē laikā no 1999. līdz 2007.gadam, vēsta LETA.
Pētījumā, kur ar ekonometriskajām metodēm, izmantojot dažādus mainīgos lielumus, izvērtēts ēnu ekonomikas līmenis 151 pasaules valstī, ēnu ekonomika Latvijā novērtēta vidēji ar 41,6% no oficiālā iekšzemes kopprodukta (IKP). Starp šajā atlasē ietvertajām valstīm tas ir 109. zemākais rādītājs. Zemāks ēnu ekonomikas līmenis PB vērtējumā ir gan Igaunijā – 40,3% no IKP, gan Lietuvā – 31,9% no IKP, gan visās pārējās Eiropas Savienības valstīs.
Pats zemākais ēnu ekonomikas līmenis, pēc Pasaules Bankas aprēķiniem, ir Šveicē – 8,6% no IKP, ASV – 8,8% no IKP un Austrijā – 9,8% no IKP. Neliels ēnu ekonomikas apmērs ir arī Luksemburgā, Japānā, Lielbritānijā, Nīderlandē, Jaunzēlandē, Singapūrā un Ķīnā. No Austrumeiropas valstīm mazākā ēnu ekonomika ir Slovākijā, Čehijā un Ungārijā.
Vislielākā neoficiālā ekonomika savukārt ir Gruzijā – 68,8%, Bolīvijā – 68,1% un Azerbaidžānā – 63,3% no IKP. Salīdzinoši augsts ēnu ekonomikas līmenis ir arī Krievijā un Ukrainā, kas pēc šī rādītāja ierindojas attiecīgi 130. un 145.vietā.
Pētījumā konstatēts, ka ēnu ekonomikas līmenis pasaulē laikā no 1999. līdz 2007.gadam ir nedaudz palielinājies – no 32,9% līdz 35,5% no IKP. Latvijā tajā pašā laikā ēnu ekonomika ir augusi no 39,6% līdz 44,3% no IKP.
Pasaules Banka norāda, ka ēnu ekonomikas cēloņi ir saistīti ar nodokļu slogu, darba tirgus regulāciju, sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti un valsts "oficiālās" ekonomikas stāvokli. Līdz ar to pētījumā ēnu ekonomikas līmeņa noteikšanai izmantoti tādi rādītāji kā kopējais nodokļu slogs, tiešo nodokļu īpatsvars, valsts aparāta lielums, valsts pārvaldes efektivitāte, bezdarba līmenis, IKP uz vienu iedzīvotāju un IKP pieaugums.
Komentāri (23)
Janka, Janic 21.07.2010. 18.13
tam taa jaabuut , ja valstii notiekošos procesus kontrolee mafiozas struktuuras , patiesiibaa partiju iipašnieki tie paši krusteevi vien ir un partijas ir ģimenes , smalki sadala ietekmes sfeeras , lai sastuteetu koaliiķiju un taalaak zog uz nebeedu , piemeeru kaaliem , nav vajadziibas uzskaitiit, esam aizgaajuši pat tik taalu , ja gadiijumaa smagajos noziegumos apsuudzeeto ieveelees , tad saeima nobalsos par kriminaalvajaašanas paartraukšanu … vai nav skaista dziive Latvijaa taas nazadzeejiem???
1
snjuu > Janka, Janic 21.07.2010. 18.42
Var jau būt krusttēvi un mafiozas struktūras, bet neliekas, ka tās būtu īpaši izplatītākas kā, piem., Bulgārijā vai tai pašā Grieķijā (tur gan vairāk stāsts par klaniem).
0
elisabeth_ipsos 21.07.2010. 16.01
Ja skaitļi nemelo, tad šeit ir jāraisa nopietna diskusija ar visām politiskajām partijām, kas vēlas tikt pie varas! Tā ir tā nauda, kas mums tik ļoti tagad ir vajadzīga, lai nenāktos atkal samazināt pensijas, apcirpt pabalstus u.t.t.
Vienīgais man māc tādas pamatotas aizdomas, ka pāris partijas par šo tik nosmīn, jo tas ir viņu bizness!
0
snjuu 21.07.2010. 15.21
Godīgi sakot, liekas nedaudz apšaubāmi… īpaši Igaunijas augstais rādītājs un ASV zemais rādītājs…
1
daina_tabuna > snjuu 21.07.2010. 15.23
Un Lietuvas zemais. Par Igauniju nav ko brīnīties- 1999. gadā pēc Krievijas krīzes tur nebija diezko spīdoši.
0