Ja tiesnešu algas palielinās nākamgad, samazinājums būs solidārs, konstatē Satversmes tiesa
Satversmes tiesa (ST), izskatot jautājumu par tiesnešu amatalgas samazināšanu par 15% pērn un 27% šogad, secinājusi, ka samazinājums nav samērīgs un neatbilst tiesiskās paļāvības principiem. Tomēr, tā kā ar iepriekšējo ST spriedumu no nākamā gada 1.janvāra tiesnešu amatalgu aprēķinā jāizmanto vecās formulas, tad šo samazinājumu ST uzskata par solidāru.
Kā Ir.lv informēja ST, lietā tika skatīts jautājums par tiesnešu amatalgas samazināšanu par 15 % (no 2009.gada 1.jūlija) un par 27 % (no 2010.gada 1.janvāra), kā arī par atalgojuma maksimālā apmēra ierobežojumu, proti, tiesneša atalgojums nevar pārsniegt Ministru prezidenta atalgojumu.
ST secināja, ka šobrīd tiesnešu atalgojuma samazinājums nav samērīgs, neatbilst tiesiskās paļāvības principam, solidaritātes principam un varas dalīšanas principam.
Taču tiesa ņēma vērā taisnīguma principu, kas prasa līdzsvarot sabiedrības intereses. Apstrīdēto normu atcelšana šobrīd būtiski apdraudētu budžeta stabilitāti un visas sabiedrības labklājību. Vienlaikus tiesa konstatēja, ka spriedumā norādīto pārkāpumu novēršanai likumdevējam būtu nepieciešams laiks. Turklāt saskaņā ar šā gada 18.janvāra spriedumu 2011.gada 1.janvārī spēku zaudē normas par tiesnešu atalgojuma iesaldēšanu, un tādējādi procentuālais samazinājums tiks noteikts no atalgojuma, kas aprēķināts saskaņā ar likumā noteikto koeficientu. Šāds terminēts procentuāls samazinājums ir uzskatāms par solidāru, norāda ST.
“Tādēļ Satversmes tiesa noteica, ka tiesnešu atalgojuma samazinājums atbilst Satversmei, ja no 2011.gada 1.janvāra atalgojumu rēķina saskaņā ar likuma ''Par tiesu varu” 119.1 pantu, tas ir, saskaņā ar Satversmes tiesas 2010.gada 18.janvāra spriedumu,“ norāda ST.
Tieslietu ministrijas administratīvā departamenta pārstāve Laura Pakalne Ir.lv sacīja, ka saskaņā ar janvāra ST spriedumu tā izpildei no nākamā gada tiesnešu algām būs nepieciešami par aptuveni 10 miljoniem latu vairāk nekā šogad.
Vērtējot tiesnešu atalgojuma pielīdzināšanu Ministru prezidenta amatalgai, tiesa secināja, ka gan premera kandidāta izraudzīšana, gan apstiprināšana, gan viņa pilnvaru termiņš un atalgojums var būt politiskās izvēles jautājums, tāpēc ir pieļaujams, ka Ministru prezidenta atalgojums tiek noteikts brīvi, bez izvērtēšanas. Savukārt šāda, tikai uz likumdevēja politisko gribu balstīta tiesnešu atalgojuma noteikšana ir pretrunā ar varas dalīšanas un tiesu neatkarības principu.
Lemjot par tiesnešu atalgojuma maksimālā apmēra ierobežojumu, tiesa citastarp norādīja, ka šāda norma veidos situāciju, kad par dažādu darbu tiks maksāts vienāds atalgojums, proti, vienādu atalgojumu saņems dažādas kvalifikācijas un dažāda līmeņa tiesu tiesneši. Šāda situācija neatbilst vienlīdzības principam. Tādēļ ST atzina normu par tiesnešu atalgojuma maksimālo apmēru par neatbilstīgu Satversmes 1.pantam un spēkā neesošu no 2011.gada 1.janvāra.
ST spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. Tas ir stājies spēkā pasludināšanas brīdī.
.
Komentāri (28)
buchamona 22.06.2010. 12.24
Ja tiesnesis skaidri un gaiši pasaka, ka sprieduma objektivitāte ir tieši atkarīga no algas lieluma, kuru viņš katru mēnesi saņem, tad, kā lai ticu šādam tiesnesim? :) Prasībām pēc savas dzīves kvalitātes celšanas nav robežu ar visām no šīs patiesības izrietošajām sekām. Šajā kontekstā viskroplīgāk izklausās tādi jēdzieni, kuri izskan no sprieduma teksta, kā “solidaritāte” utt :)
1
KasparKondrat > buchamona 22.06.2010. 12.36
Latvijā ir daudz tiesu ‘kroplības’, bet ne jau viss ir tik vienkārši. Tiesu attieksme, atkarībā no algas lieluma var mainīties dažādi: ir citi veidi, kā ietekmēt procesus, paužot attieksmi. Īpaši jau attiecībā uz tiesnešu milzīgo darba apjomu un izskatīšanas termiņiem. Zinu tiesnešus, kas pēc algas samazināšanas skaidri pateica, ka neskatīs vairs 10 lietas dienā, bet tikai 6. Un arī 6 lietas dienā ir daudz! Manas lietas tiesā ir uz vairākiem simtiem lapu. Lai visas izlasītu ir vajadzīgs laiks!
Bet skatot mazāk lietas, VISU lietu izskatīšanas termiņi būtiski atliekas. Uz ātru un efektīvu tiesu nav ko cerēt. Arī uz kvalitatīvu – ne!
0
andrisskrastins 22.06.2010. 11.52
Es piekrītu argumentam, ka tiesu vara ir neatkarīga, taču šajā lēmumā ir jaušama šī jēdziena bezjēdzīga absolutizācija, neņemot vērā reālo faktu, ka tieslietu sistēmu algo valsts no budžeta. Un valsts var samaksāt cik var, un nekāda Satversme neizmainīs budžeta izmēru.
Diemžēl arvien vairāk es vienkārši neuzticos šai ST. Agrāk es šo iestādi tiešām augstu vērtēju, tagad ar nožēlu jāatzīst, ka ar “pareizo cilvēku” iebīdīšanu var sabojāt jebkuru iestādi. Un nē, nav runa par Muižnieci, jo ST amatos iepriekš ir iebīdītas arī citas odiozas personības, kuriem par tiesiskumu, škiet, nav pietiekamas sajēgas, lai būtu ST.
Katrā ziņā gribās ironiski ST ierosināt, ka lai viņi veido savu budžeta variantu, ja jau var tik veikli pieņemt lēmumus par to. Ko tur Dombrovskim vai Vienotībai mocīties.
4
piziks > andrisskrastins 22.06.2010. 15.23
Kādēļ lai tiesnesis nesaņemtu vairāk par premjeru, kurš atļāvies Satversmes Tiesas nolēmumus kritizēt vien tādēļ, ka premjera partijas biedrs neprot salasīt juristu komandu, kas prot sagatavot juridiski korektu lēmumu?! Dažādi premjeri nāk un iet, bet, ar vājām algām izmērdēti tiesneši, var aiziet, bet nenāks… Vai mums jau nepietiek ar juridiskajiem izsmiekliem kā Jacino, kurš Repšes lēmumu Jakāna lietā gatavoja un kura dēļ profesionāļus Repše pupās sūtīja?
0
KasparKondrat > andrisskrastins 22.06.2010. 12.02
Vai Tev ir citi priekšlikumi no kāda budžeta tiesām maksāt algas, lai nodrošinātu to neatkarību?
0
KasparKondrat > andrisskrastins 22.06.2010. 13.09
Pēci, nu zini, man ir nācies saskarties ar mūsu Tieslietu ministrijas valsts sekretāra ‘godaprātu’ un izpratni par neatkarīgām tiesām. pēc visa, ko nācies pieredzēt, nemaz i nebrīnos, ja ir zvani tiesu priekšsēdētājiem ar norādījumiem – ja tiesas ar saviem spriedumiem valstij radīs pārāk daudz zaudējumus (nu piem. atjaunos darbā nelikumīgi atlaistus valsts darbiniekus – nu kaut vai manis jau pieminēto grūtnieci, ko no valsts iestādes atlaida šī valsts sekretāra civilsieva jebšu bērna māte), tad visām tiesām samazinās algas, iespējas tikt uz tiesnešu apmācībām utt.
To, ka ‘neērti’ lēmumi var ietekmēt tiesneša karjeru, mēs jau redzējām tiesneša Vīganta lietā.
0
andrisskrastins > andrisskrastins 22.06.2010. 12.03
Chiepa, kā būtu, ja tiesneši vienkārši solidarizētos ar, piemēram, skolotājiem un policistiem, kuri saņem algu nu apmēram divas reizes mazāku labākajā gadījumā? Tiesa ir neatkarīga nevis tāpēc, ka tai maksā, bet tāpēc ka ir TIESNEŠU ZVĒRESTS, ir KRIMINĀLLIKUMS, kas tiek pielietots, ja tiesa pēkšņi NAV neatkarīga.
0
mary75 22.06.2010. 12.36
Nu tad, beigu beigās, tiem tiesnešiem to algu var vai nevar mazināt?
Vai var mazināt tikai tad, ja pirms tam palielina?
Vismaz, es tā sapratu.
Katrā ziņā, man izskatās, ka tiesneši te atkal pasludina sevi par izņēmumu, vai tas atbilst Satversmes garam?
0