Maksātnespējas likums labvēlīgs kredītņēmējiem

Fiziskas personas parāds par vienīgo mājokli tiks dzēsts pēc diviem gadiem

Saeimas pēdējā pavasara sesijas plenārsēdē pieņemtais Maksātnespējas likums, neraugoties uz banku iebildumiem, priekšvēlēšanu gaisotnē ir labvēlīgāks kredītu ņēmējiem. Kā vēsta aģentūra BNS, tas stāsies spēkā šā gada 1.novembrī.

Fiziskās personas maksātnespējas procesu varēs piemērot, ja cilvēkam nav iespēju nokārtot parādsaistības, kuras pārsniedz 5-10 tūkstošus latu. Likums paredz – ja kredītņēmējs ar apgādājamiem dzīvo vienīgajā mājoklī, kura vērtība nepārsniedz 100 tūkstošus latu, viņš var īpašuma pārdošanu atlikt līdz vienam gadam, lai sameklētu citu mājokli, turpinot segt komunālos maksājumus.

Deputātu vidū izraisījās diskusijas par priekšlikumu, kas noteic – ja parādnieka ienākumi ir pietiekami, lai segtu 50% saistību pēc nodrošinājuma pārdošanas, to dzēšanas termiņš būs viens gads. Savukārt, ja parādnieks saistību dzēšanas laikā nav spējīgs segt parādu, kreditoru prasījumu segšanai tiks novirzīti līdzekļi vienas trešdaļas apmērā divus gadus. Pēc diviem gadiem atlikusī parāda summa tiks dzēsta.

Aigars Štokenbergs (SCP) norādīja, ka šādi nepamatoti tiek noņemta atbildība no kredītņēmējiem un līdz ar sloga pārnešanu uz bankām pieaugs kredītu procentu likmes. Priekšlikuma iesniedzējs Māris Kučinskis (TP) uzsvēra, ka bankām ir jāuzņemas atbildība par kredītu vieglprātīgo izsniegšanu.

Parlaments priekšlikumu atbalstīja teju vienbalsīgi – pret balsoja Štokenbergs, Dzintars Ābiķis, Artis Pabriks (SCP) un Imants Kalniņš (TB/LNNK), Visvaldis Lācis atturējās. Šo lēmumu jau atzinīgi novērtējusi Latvijas Kredītņēmēju apvienība.

Latvijas Radio vēsta, ka Komercbanku asociācija gatavojot vēstuli Valsts prezidentam, lai lūgtu nodot pārskatīšanai bankām nelabvēlīgās likuma normas, kas mazina kredītņēmēju atbildību par savām saistībām. Piektdien Valsts prezidenta kancelejā notiks sanāksmes, kurā apspriedīs šādu iespēju, vēstī aģentūra BNS. Banku pārstāvji norāda, ka šādas normas var izraisīt privātpersonu bankrotu vilni, kredītņēmējiem pamatoti vai nepamatoti mēģinot tikt vaļā no parādiem. Savukārt bankas var negribīgāk izsniegt kredītus.

Jaunais likums reglamentē arī juridisko personu maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības norises kārtību.

.