Dabas vērotāja secinājumi par aizvadītās ziemas raksturu vasarā sola arī negaisus un bagātu ražu
Sniegainām ziemām ar ilglaicīgu salu, kāda bija arī pagājusī ziema, parasti sekojošās vasaras ir vairāk lietainas nekā sausas un vidēji siltas, tomēr šī vasara kopumā būs krietni siltāka nekā iepriekšējā, aģentūrai LETA pavēstījis dabas vērotājs Vilis Bukšs.
Janvārī bija ilglaicīgs un stiprs sals, dziļš sniegs un bagātīga sarma, kas norāda uz lietainu un kopumā siltu maiju, kāds pārsvarā tas šogad arī ir bijis. Ja maijā ir daudz pērkonu un nokrišņu, tad būs lietaina, vējaina vasara un kuplas pļavas.
Vasarā, iespējams, būšot saulains un labs siena laiks jūlija vidū, kā arī bagātīga augļu raža. Paredzams, ka karstās, saulainās dienas mīsies ar stipriem pērkona negaisiem un krusu, kas gan var krietni vien pabojāt augļu kokus dārzos un parkos, prognozē Bukšs.
Dabas vērotājs stāsta, ka ar sniegu bagātās dienas – Sveču diena 2.februārī un Vecā Ziemas Māras diena februāra vidū – liecina par jūnija otrajā pusē pirms un ap Jāņiem nokrišņiem bagātām dienām. Savukārt 12.martā jeb Gregora dienā bija neliels sals, saulīte, mākoņi un sērsna, un tas rāda, ka jūlijā var būt karstas un pērkonainas dienas ar vairākiem vasaras negaisiem.
Tas, ka šopavasar bijuši agri pērkoni un alksnis ziedēja agrāk par bērzu, kā arī bagātīga pīlādžu, pureņu un pieneņu ziedēšana, arī norāda kopumā uz nokrišņiem bagātu vasaru. Augusts var atnest īstu vasaru, saulainu un sausu, arī ar karstām dienām mēneša pirmajā pusē. Vēlāk, septembrī, atgriezīsies lietainas un vēsas dienas, bet mēneša vidū arī nakts salnas.
"Kopumā šķiet, ka šī būs klasiska Latvijas vasara un dārzos solās būt labas ražas. Arī bitēm būs daudz bērnu, spietu un medus, jo ap Sveču dienu bija daudz sniega. Būs arī sēnes. Bagāti ziedēja ievas, tātad arī rudzu zieds jūnijā solās būt bagāts un labības novākšanas laiks – augusta pirmā puse – varētu būt saulaina un sausa," sacīja dabas vērotājs.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Prognožu nodaļas vadītājs Andris Vīksna vēstī, ka jūnijā laiks uzlabosies, līdz ar to būs mazāk nokrišņu un paaugstināsies gaisa temperatūra.
Astronomiskā vasara iestāsies ar vasaras saulgriežiem 21.jūnijā plkst.14.28. Tā būs arī garākā gada diena, kas ilgs 17 stundas, 52 minūtes un 37 sekundes. Savukārt īsākā nakts būs no 21.jūnija uz 22.jūniju, kad tā ilgs sešas stundas, septiņas minūtes un 37 sekundes.
Meteoroloģiskā vasara iestājas, kad vidējā diennakts gaisa temperatūra ir virs plus 15 grādiem pēc Celsija skalas. Stabili visā Latvijā virs plus 15 grādiem gaisa temperatūra ir pakāpusies kopš 13.maija, tādēļ var teikt, ka meteoroloģiskā vasara ir sākusies, secina Vīksna.
Komentāri (48)
Aivars Krauklis 30.05.2010. 15.32
Sevišķi pārliecina, kad mūsu gudrajie dabas vērotāji visādu sveču dienu pazīmes ņem no cara laika kalendāriem, ignorējot tādu sīkumu, kā mūsdienu laika skaitīšanu, kur datumi atšķiras par divām nedēļām. Ja reiz kaut kāds notikums ir jāskaita no septiņu gulētāju vai astoņu muldētāju dienas, tad tā arī ir, tehnokrātiem aprobežotajiem bez sirds gudrības to nesaprast
1
daina_tabuna > Aivars Krauklis 31.05.2010. 10.29
Latvijā katra diena ir astoņu muldētāju diena. Kazi 1888. gadā 8. augustā astoņos un astoņās minūtēs kāds kaut ko baigi samuldējās :-)
0
Lāsma Bunere 30.05.2010. 13.24
Goda vārds – es saprotu kaut kādi delfi vai neatkarīgā varētu publicēt šos murgus un pesteļus, bet kāda X pēc arī Ir šito publicē? Vai tiešām zināšanas ir par īsu sameklēt kaut ko pamatotu un jēdzīgu, ja jau tik ļoti gribas izdarīt neizdarāmo un prognozēt neprognozējamo? Ā – laikam jau Latvijas publika vainīga, viņiem jau šitādas lietiņas patīk. Tad kāds nu tur brīnums, ka diletantējam itin visur un visā. Būtu Amerikā, iesūdzētu jūs pēc tam par melošanu, kā rezultātā man būtu radušies zaudējumi pārmērīgas vasaras piederumu un lietussargu iegādes dēļ
0
astra_ozo 30.05.2010. 13.05
Prognoze par pagājušo ziemu bija šāda – ziema būs silta, sniega nebūs daudz… :) Paredzams, ka būs divi īslaicīgi aukstuma periodi janvāra beigās un februāra vidū.
Viss taču sakrita, vai ne?
0