Valsts iestāžu reorganizācijas rezultātā vien izdevumu ekonomija pārsniedz 600 miljonus
Saskaņā ar nozares ministriju iesniegto informāciju funkciju samazināšanas rezultātā kopējā izdevumu ekonomija 2009.gadā bijusi 719 miljoni latu, atsaucoties uz Valsts kancelejas (VK) publisko pārskatu, vēstī aģentūra LETA.
Deleģējot funkcijas, izdevies ietaupīt vairāk nekā 5 miljonus latu, pārtraucot funkciju izpildi – vairāk nekā 40 miljonus latu. Vairāk nekā 671 miljona latu samazinājums iegūts, optimizējot funkciju izpildi un reorganizējot valsts pārvaldes iestādes.
Šajā apkopojumā nav ietvertas funkciju izmaiņas neatkarīgās institūcijās, pašvaldībās un valsts pārvaldes orgānos. Fiskālais efekts sasniegts, veicot četrus funkciju auditus.
Pašā VK 2009.gadā nodarbināto, salīdzinot ar 2008.gadu, samazināts par 17%. VK 2008.gada 31.decembrī bija 156 amata vietas, bet 2009.gada 31.decembrī – 129 amata vietas. Strukturālo reformu gaitā pērn VK likvidēta viena patstāvīga nodaļa un viens departaments, bet deviņas nodaļas sapludinātas departamentos, koncentrējot funkciju izpildi.
VK pērn organizēja 90 Ministru kabineta (MK) sēdes, no tām 37 – ārkārtas. Valdības sēdēm sagatavots un izskatīts 4441 jautājums, no tiem 2806 jautājumi bija iekļauti pamata darba kārtībā un 1635 jautājumi jeb 37% – papildu darba kārtībā. Saturiski un tehniski sagatavotas arī 46 MK komitejas sēdes un 48 valsts sekretāru sanāksmes.
2009.gadā MK uzdevumā VK izstrādājusi vairāk nekā 60 tiesību aktu projektus, trīs attīstības plānošanas dokumentus un 10 informatīvos ziņojumus. Sagatavotas 3892 Ministru prezidenta rezolūcijas, no tām 206 iniciatīvās rezolūcijas, kā arī sniegts ap 5000 atzinumu par tiesību aktu projektiem.
Ar Valsts kancelejas 2009.gada publisko pārskatu var iepazīties valdības mājaslapā.
Komentāri (17)
vjachiks 29.05.2010. 15.32
Ministrijās ietaupītie 719 miljoni neattiecās uz ministriju algām vai administratīvajiem izdevumiem. Tā nauda attiecas uz pašu funkciju realizācija, piemēram, skolas xyz finansēšana, vai slimnīcas zyx finansēšana.
Taupība rodas arī, piemēram, neinvestējot ceļu atjaunošanā tādā apjomā, kā agrāk vai nemaksājot pabalstus (bērna, utt) tādos apjomos kā agrāk. Respektīvi, par 700 miljoniem ir samazināta naudas plūsma caur ministrijām. Pašas administratīvās izmaksas ir samazinātas par tiem pašiem ~20 miljoniem (jeb ~30%), kas raksta sākumā ieskicēti ar tām mazajām summām.
1
nikolajs0305 > vjachiks 29.05.2010. 21.49
Tieši tas jau ir tas drausmīgākais – ka taupa likvidējo funkcijas, bet neviens tā īsti un nopietni nav analīzējis, ko valstij un tās iedzīvotājiem nozīmē šādu funkciju likvidēšana??!! Piemēram, zinātnes pāsrtāvniecība ES – zinātnē ES līmenī tiek pieņemti Latvijai saistoši tiesību akti un arī tiek dalīta liela nauda – pašreizējā Ietvara programma pētniecībai 54miljardi EUR. Latvijas balss neesamība lemjot par nākamo programmu, novedīs pie tā, ka mūsu zinātnieki atkal tiks apdalīti!!! Bet skumjā patiesība ir tāda, ka IZM par šo svarīgo jomu nerūpējas un it kā ar saukli taupam naudu, paši nogriež sev (nu ne sev bet Latvijas zinātnei) iespēju tikt pie kopējā ES zinātnes naudas katliņa. un nevienam nerūp itin nekas. atvainojos par patriotiskā niknumā rakstītu komentāru.
0
andrejs_kirsis 29.05.2010. 15.14
No ministrijām izslaucīti šoferu dēliņi…
2
liepinsoskars > andrejs_kirsis 29.05.2010. 15.56
Nē, kā reiz tie ir palikuši, izslaucīti pārsvarā ir tie, kuri varēja palikt…
0
mary75 > andrejs_kirsis 29.05.2010. 17.16
Nav, nav PB pārstāvis teica, ka daudzviet valsts iestādēs pat nav iespējams uzzināt, cik vispār cilvēki tur strādā.
Visi partiju liekēži savās vietās, daudz vairāk darba tiem, kas kaut ko sajēdz.
0
mary75 29.05.2010. 17.07
Berzinam taisnība, uz valsts aparāta administratīviem izdevumiem tas neattiecas, acīmredzot, uz funkciju realizāciju, kaut kādi murgaini cipari, nez no kurienes ņemti.
Cik atceros, valsts aparāta admonistratīvos izdevumus valdība solīja SVF samazināt no 10 līdz 7% no IKP, un visi tie izdevumi varētu būt patreiz ap 800m., kā tur var ietaupīt 700miļ?
Un būtu vismaz divas reizes jāsamazina taisni administratīvie izdevumi, un taisni to nedara.
1
0
-1
Atbildēt
@vjachiks > mary75 29.05.2010. 19.10
10% no IKP labākajā gadījumā ir visu centrālo aparātu, aģentūru, dienestu, pašvaldību, skolu, slimnīcu, policijas un citu institūciju cilvēkresursu kopsummas skaitlis. Arī tad liekas pārspīlēts. Paši centrālie aparāti (ministrijas) cilvēkresursos un citos administratīvos izdevumos tērē vairs ap 40 milj LVL. [atsauce uz virkni V.Dombrovska runām un intervijām]
Attiecīgi samazinājums ap vidēji #0% (kopš 2008. gada beigām) nozīmē, ka šajā vietā ietaupīti ap 20 miljoni.
Dienestu, aģentūru izdevumi jau skaitās tajos 700 miljonos, kā “funkciju realizācija”, piemēram – nodokļu iekasēšana, ielu patrulēšana, ātrā palīdzība, skolotājas, utt
0