Plūdi var aizkavēt ārkārtas vēlēšanas Polijā

Valdība pagaidām neizsludina ārkārtas stāvokli; seši cilvēki gājuši bojā, tūkstošiem evakuēti

Plašie plūdi Polijas dienvidos var aizkavēt jūnijā plānotās ārkārtas prezidenta vēlēšanas, ja tiks izsludināta ārkārtas dabas katastrofas stāvoklis, taču valdība cenšas mazināt šīs bažas, ziņo aģentūras LETA-AFP.

"Konstitūcija saka, ka gadījumā, ja tiek izsludināta ārkārtas situācija, tai skaitā dabas katastrofa, nacionālās vēlēšanas, arī prezidenta vēlēšanas, nevar notikt šajā laikā vai turpmākajās 90 dienās," aģentūrai AFP teicis Varšavas universitātes speciālists Pjotrs Vinčoreks.

Premjerministrs Donalds Tusks, kurš otrdien un trešdien apmeklēja plūdu skarto reģionu, noliedza minējumus, ka varētu tikt izsludināts dabas katastrofas stāvoklis. Premjers atsaucas uz glābējiem, kas viņam "vienbalsīgi'' teikuši, ka ''tas nav nepieciešams". "Glābējs nestrādās labāk vienkārši tāpēc, ka Varšava izsludinājusi katastrofas stāvokli," piebilda Tusks.

Pēdējās dienās Polijā plūdos gājuši bojā seši un evakuēti tūkstošiem cilvēku. Ceturtdien uz Poliju piedalīties plūdu seku likvidēšanā devušies vairāki Latvijas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) ugunsdzēsēji – glābēji, kuri Lietuvā apvienosies ar kolēģiem no abām pārējām Baltijas valstīm. Vienība Polijā saņems konkrētus uzdevumus, informē VUGD preses pārstāve Inga Vetere. Šī būs pirmā pārbaude praksē nule izveidotajai starptautiskajai plūdu seku likvidēšanas vienībai "BaltFloodCombat", kuras pirmās mācības bija paredzētas 24.-28.maijā Daugavpils novadā. "BaltFloodCombat" 19 cilvēku komandā ir pieci glābēji no Latvijas.

Jau vēstīts, ka Polijas ārkārtas prezidenta vēlēšanu pirmajai kārtai jānotiek 20.jūnijā, bet iespējamai otrajai kārtai – 4.jūlijā. Vēlēšanas tika noteiktas pēc prezidenta Leha Kačiņska bojāejas lidmašīnas katastrofā Krievijā 10.aprīlī. Viņa dvīņubrālis, konservatīvo opozīcijas līderis Jaroslavs Kačiņskis pretendē uz prezidenta amatu, taču sabiedriskās domas aptaujās viņš atpaliek no Tuska liberālās valdības kandidāta Broņislava Komorovska. Saskaņā ar likumu Komorovskis pēc Kačiņska nāves kļuva par prezidenta pienākumu izpildītāju, jo viņš ir parlamenta spīkers.

Polijas konstitūcijas 232.pants atļauj valdībai izsludināt dabas katastrofas stāvokli plūdu gadījumos. Oficiālais dabas katastrofas stāvoklis ir mehānisms, kuru valstis izmanto, lai dotu glābšanas dienestiem lielākas pilnvaras katastrofas pārvarēšanā, piemēram, dot rīkojumu sākt evakuāciju vai rekvizēt transportlīdzekļus. Polijā šāds valdības izsludināts stāvoklis var ilgt 30 dienas, to var pagarināt parlaments.

Ārkārtas stāvokļa izsludināšana nekavējoties iesaldētu vēlēšanu grafiku. Konstitūcijas 228.pants paredz, ka dabas katastrofas stāvokļa laikā un 90 dienas pēc tā beigām nevar rīkot nekādas vēlēšanas vai referendumus. Vienīgais izņēmums ir vietējo pašvaldību vēlēšanas, kas var notikt katastrofas neskartajos rajonos.