Vēstuli valsts vadītājiem un politiķiem parakstījuši vairāk nekā 120 mediju darbinieku
Žurnālistu iniciatīvas grupa sagatavojusi atklātu mediju darbinieku vēstuli valsts augstākajām amatpersonām un Saeimas deputātiem, rosinot pieņemt konkrētas izmaiņas likumdošanā, kas stiprinātu preses brīvību, tiesiskumu un demokrātiju Latvijā. To parakstījuši vairāk nekā 120 mediju darbinieku, un nākamās nedēļas sākumā dokumentu iesniegs adresātiem.
Vēstule tapusi pēc policijas sarīkotās kratīšanas Latvijas Televīzijas žurnālistes Ilzes Naglas mājvietā, kura iepriekš informēja par Neo jeb Ilmāra Poikāna aktivitātēm, Valsts ieņēmumu dienesta datubāzes nepilnību dēļ iegūstot un publiskojot valsts iestāžu darbinieku atalgojuma datus, kas taupības laikā daudzviet teju rādīja neierobežotus tēriņus.
Vēstulē paustas bažas par šo notikumu ietekmi uz žurnālistu iespējām turpmāk iegūt informāciju, jo policijas rīcība apdraud iespēju ievērot vienu no žurnālistu darbības pamatprincipiem – avotu aizsardzību. “Notikušais uzskatāms par Preses likuma 22.panta pārkāpumu, jo tajā noteikts, ka uzrādīt informācijas avotu žurnālistam var likt tikai ar tiesas lēmumu,” pausts dokumentā, “tas var iebiedēt iespējamos informācijas avotus, kuri vairs nebūs droši par savu anonimitāti.”
Dokumentā norādīts, ka jau ilgāku laiku novērota satraucoša tendence — “arvien vairāk sabiedrībai nozīmīgas informācijas pazūd zem slepenības, ierobežotas pieejamības un komercnoslēpumu grifa”. Tas traucē žurnālistiem pildīt savu pienākumu un vispusīgi informēt sabiedrību, turklāt nākas rēķināties ar ierosinātiem kriminālprocesiem un tiesu darbiem.
Žurnālisti iesaka ņemt piemēru no Zviedrijas, preses likumā uzliekot žurnālistiem par pienākumu aizsargāt savus informācijas avotus, izņemot smagu noziegumu gadījumos. Politiķi ar “patiesu vēlmi stiprināt preses brīvību” rosināti izslēgt no Krimināllikuma 157.pantu par neslavas celšanu, kas ļauj uzsākt individuālu krimināltiesvedību pret žurnālistu. Savukārt Likumā par presi un elektronisko mediju likumā ieteikts iestrādāt normu, kas paredz, ka pret žurnālistu nevar vērsties privāti, ja viņš pildījis redakcijas uzdevumu, un prasība ceļama tikai pret redakciju.
Kā uzskata mediji, šādas normas ieviešamas nekavējoties, jo “nav tikai vienas profesionālas kopienas jautājums”, bet “jautājums par tiesisku, demokrātisku un brīvu Latviju”.
Saskaņā ar Ir.lv rīcībā esošo informāciju, piektdien līdz pulksten 12 vēstulei savus parakstus pieteikuši vairāk nekā 120 mediju darbinieku. Paraksti tiks vākti līdz nākamās nedēļas sākumam, kad dokumentu plānots iesniegt Valsts prezidentam Valdim Zatleram, Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu, kā arī Juridiskajai komisijai.
Komentāri (102)
Māris Diņģelis 14.05.2010. 16.16
Neo darbiem jau tagad ir vērienīgāki rezultāti nekā tikai publiskotās ierēdņu algas un prēmijas, un viens no šiem rezultātiem ir žurnālistu aicinājums nostiprināt preses brīvību Latvijā.
Šāda plaša dažādu mediju žurnālistu vienošanās ir unikāla lieta Latvijas mediju vidē, ko sašķeļ valoda, īpašnieku intereses, pašorganizācijas slābanums un papildus vājina bada laiki.
Runa šajā gadījumā nav tikai par dažiem simtiem žurnālistu. Runa ir par to, kādā valstī gribam dzīvot. Vai tādā, kurā mediji spēj tikai pārstāstīt preses relīzes un institūciju oficiālo viedokli, vai veikt neatkarīgu pētniecību? Jo žurnālistikas pamatprincips – avotu aizsardzība – īstenībā nenozīmē neko citu kā aizsargāt lasītāju, skatītāju un klausītāju tiesības uzzināt patiesību, kuru kāds vēlētos noslēpt.
Cilvēki, kas atklāj žurnālistiem netīrus darījumus un skandālus, paši ļoti riskē, reizēm pat ar dzīvību. Viņi uzticas žurnālistam. Preses likums saka, ka tikai tiesa var likt medijam atklāt savu avotu. Bet, ja policija naktī var ienākt mājās pie jebkura žurnālista un savākt darbarīku – datoru ar informāciju, tad žurnālists nevienam avotam vairs nevar droši garantēt aizsardzību. Nu un tad avots neriskē, netīrie darījumi netraucēti paklusām turpinās, un kam no tā ir labāk? Ne jau pilsoņiem, kuri televīzijā ar interesi seko dziesmu šoviem, kamēr viņu nauda tiek zagta vai šķērdēta.
Tagad ir īstais brīdis, kad politiķiem savas asarainās bažas par preses brīvības pārkāpumiem pārvērst enerģiskā un vienkāršā kustībā – nospiest balsošanas pogu parlamentā. Pieņemot trīs izmaiņas likumos, ko mēs liekam priekšā, tas jau nākamajā dienā uzlabos mediju situācija un tātad sabiedrības pieeju informācijai.
1
Arija Saleda > Māris Diņģelis 14.05.2010. 19.54
Te jau nevienu tas neuztrauc, bet preses brīvībai ir nepieciešama atbildības daļa, lai nesanāk tā ka pamatojoties uz anonīmu avotu var publicēt vienalga ko, resp. par sekām ir jātbild, tas tā pēc manām domām :}
0
mary75 14.05.2010. 16.14
Visam tam, kas te minēts, sakarā ar amatpersonu radītiem šķēršliem informācijas iegūšanā un draudiem vārda brīvībai un informācijas avotu konfedencialitātei, var tikai piekrist.
Ja šis gadījums negūs plašu rezonansi un novērtējumu no politiķu, tiesībsarga, iespējams, arī no ST puses ( jo, kā redzams, ne policijai, ne politiķiem, ne prokuratūrai, ne tiesai īsti nav saprotams, vai primārs ir kriminālprocesa likums, vai preses likums, kas aizsargā žurnalistus), tad šis te gadījums var būt kā precedents, lai arī turpmāk aiz jebkuras iegansta varētu konfiscēt datoru jebkuram žurnalistam, lai iegūtu tur esošo informāciju.
Preses brīvība ir demokrātijas pamatu pamats, preses brīvība un valsts labklājība ir tiešā atkarībā, skaidrs, visi žurnalisti nav enģeļi, bet, ar ētikas problēmām jānodarbojas žurnālistu savienībai, ja kas, ir arī tiesa.
3
ilmisimo > mary75 15.05.2010. 05.24
DP………………………………….. ….. … skat “”Policija un karutpeļu biezputra”.
0
::Vai cis :: > mary75 14.05.2010. 17.34
Izlasot Judina domas par kāda Dieva apdalīta DP “jokdara” aktivitātēm kā par nevainīgu joku, minētais kungs manās acīs vairs nav nekāda autoritāte (tiesa, nekad man īpaša cieņa pret viņu nav bijusi).
0
Māris Diņģelis > mary75 14.05.2010. 16.30
Tieši tā! Kā tepat intervijā sacīja Judins – pēc Naglas kratīšanas mēs esam situācijā, kurā ar preses brīvību nekas nebūs tā kā agrāk, vai nu būs sliktāk, vai nu labāk. Vēstule ir viens konkrēts solis uz priekšu, lai būtu labāk.
http://www.ir.lv/2010/5/13/judins-negribu-dziivot-totalitaaraa-valstii
0
buchamona 15.05.2010. 00.02
Ja tieši par Nagli, neticu es vairs viņas “De facto” :) Var jau būt, ka tā ir tikai sagadīšanās, bet gadījās man noskatīties vienu no šiem raidījumiem par tēmu, kuru labi pārzinu. Tur no objektivitātes un faktu precizitātes bija ļoti tālu, tas vēl tā – saudzīgi runājot :)
Bet par notikušo ar Nagli, protams, par to ir jāceļ trauksme. Protams, ka nedrīkst pieļaut, ka kaut kādi poliču ģenerāļi sāks līmēt žurnālistiem mutes ciet.
3
0
0
Atbildēt
+2
0
Atbildēt
+3
0
Atbildēt
@mary75 > buchamona 15.05.2010. 00.07
Pilnīgi manas domas.
0
www.vecamate.lv > buchamona 15.05.2010. 08.27
Gluži manas domas arī.Nagla, iespējams, nav tā spožiobjektivākā, bet te nav jaskatās pēc deguniem, un tas nemaina preses brīvības prioritāti. Teicama iespēja uzdzīt kokā politiķus- lai taču noformulē savu attieksmi mainot, vai nemainot likumdošanu.Ļoti jauki priekšvēlēsanu laikā :)
0
ilmisimo > buchamona 15.05.2010. 05.15
gadījās man noskatīties vienu no šiem raidījumiem par tēmu, kuru labi pārzinu. Tur no objektivitātes un faktu precizitātes bija ļoti tālu, tas vēl tā – saudzīgi runājot :)”
—————————–
Daudzi raksti/tv reportāžas u.c. ir labi un jauki līdz brīdim,kad tie sāk iztirzāt jomas, ko mēs labi pārzinām………Fatāla štelle.
0