Ir svarīgi, ka tie no mums, kas pie varas un ietekmes, laiku pa laikam ielūkojamies savā sirdsapziņā, sacīja arhibīskaps Vanags
Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags ekumēniskajā svētku dievkalpojumā Doma baznīcā otrdienas rītā Latvijas neatkarības atgūšanu pirms 20 gadiem salīdzināja ar bērna nākšanu pasaulē, bet šodienas Latviju – ar pusaudzi, no kura nedrīkst novērsties.
„Kad raugāmies uz savu pusaudzi, mēs varbūt reizēm nopūšamies, viņš neklausa, neuzvedas, viņam ir pinnes uz deguna, sirds un prāts nav tikuši līdz augumam, bet tieši tad viņa nedrīkst novērsties, jo viņam taču jāizaug par lielu, labu cilvēku,” sacīja Vanags.
Vanags aicināja šodien priecāties un novērtēt brīvības vērtību: „Dzimšanas dienas ir labs iemesls svinēt, tāpēc priecāsimies šodien, jo mums ir tas, kas daudzām tautām nav dots – sava valsts. Mums ir daudz lielāka brīvība pašiem noteikt savu dzīvi. Pat ja kādu iemeslu dēļ mēs izlemsim Latviju pamest un meklēt labāku dzīvi citur, mēs esam to brīvi darīt, uz mums nešaus, bēgot pāri uzecētai robežjoslai.”
Vanags arī norādīja uz visu kopējo atbildību Latvijas valsts attīstībā un izvirzīto mērķu sasniegšanā, sakot, ka „Latvijas neatkarību atjaunoja deputāti tur Jēkaba namā, bet tās audzināšanā mums jābūt klāt visiem.”
Vienlaikus Vanags īpaši uzsvēra to atbildību, kuru rokās šodien ir vara un ietekme. „Vienīgais attaisnojums varai, kas brīvā valstī vieniem cilvēkiem ir pār citiem, ir vēlēšanās un gatavība darīt visu kopējam labumam. Bez tādas motivācijas brīvību nevar ne pasaulē palaist, ne izaudzināt. Un tādēļ ir svarīgi, ka tie no mums, kas pie varas un ietekmes, laiku pa laikam ielūkojamies savā sirdsapziņā, pārbaudām, kāpēc es atrodos savā vietā, ar kādu mērķi es esmu tajā iecelts, un kādi ir mani mērķi savu pienākumu vai savu amatu pildot. Un ja kādam no mums nāktos atklāt, ka mūsu motīvi vairs nav kalpot kopīgajam laimes mērķim vai arī nāktos atklāt, ka enerģijas un spēka vietā ir stājies nogurums, vai ka vairs nav padoma un saprašanas, kā kaut ko darīt, tad atliek viens no diviem – vai nu radikāli mainīt savu attieksmi vai arī ļaut, lai mūsu vietā nāk citi, kam ir gan ideāli sirdī, gan spars, gan saprašana tos īstenot, jo tādi cilvēki ir pati vērtīgākā dāvana pusauga Latvijai, kam vēl jāizaug par labu, krietnu valsti,” sacīja Vanags.
Komentāri (26)
mary75 04.05.2010. 12.15
Ielgušu pusaugu vecumu sauc par infantilismu, un tam raksturīga vienkāršota pasaules uztvere, egocentrisms, savu personisko interešu prioritāte, savas rīcības seku neprognozēšana, milzīga bezatbildība.
Tas viss raksturīgs mūsu varas “elitei”.
Par nožēlu, ne tikai elitei, pēc tā, ka vēlētājs nobalsoja par jūrmalgeitas figurantiem iepriekšējo reizi, un patreiz RD par 50000 darbavietām, neizskatās, ka sabiedrības daļa ir mazāk infantila un triju gadu laikā būtu kļuvusi daudz pieaugušāka.
0
Kristaps_ 04.05.2010. 16.16
Vai Vanaga institūcijai, LELB, gadījumā, nedraudēja bankrots?
1
ilmisimo > Kristaps_ 04.05.2010. 18.24
zooparkā šodien tīģeriem nedod ēst?
0
Viesulis 04.05.2010. 20.58
Pusaugu Latvijai? 1918. gadā dibinātajai p u s a u g u Latvijai?
Cik ačgārni un cik paternāli! Mazliet par lielu,
lai sasildot jūsu talāru dotu.
Tas faktiski noniecina 1919. gada Rīgas sargu pašaizliedzību un citus vēsturiskus žestus, ar kuriem šī valsts tieši demonstrējusi apbrīnojamu b r i e d u m u.
Bet, protams, ev.lut. baznīcai ir kāda alternatīva – ne mūsu kopīgā vēsture. šis mēģinājums retoriski konstruēt Latviju kā
pubertātes mocītu “nekrietnu” pusaudzi ir aizskarošs.
līdzīgi kā citas šādas uztieptas konstrukcijas: mēģinājumi saukt pilsoņus par pingvīniem vai reņģēdājiem.
valsts, kurā ir māksla, zinātne, sports, izcila mūzika – apjukusi pusaudze? sakiet, ar kādām tiesībām šis absurdais vispārinājums?
3
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
@kruskops > Viesulis 05.05.2010. 11.57
Ziniet, pieminētie izcilie mākslas, zinātnes, sporta un mūzikas nozaru pārstāvji ir tikai niecīga daļa latviešu, kas diez vai kompensē aunu bara rīcību ar vēlēšanu zīmēm daudzo vēlēšanu laikā. Kā lai šādā situācijā nevispārina?
0
Zigus > Viesulis 05.05.2010. 15.05
Runāts jau tika par Latvijas norisēm pēc 4. maija nevis kopš 18. novembra. Vai tiešām jūs sakāt, ka Latvija pēdējos 20 gados tiešām demonstrē briedumu?
0
Viesulis > Viesulis 06.05.2010. 09.08
Vai es saku, ka Latvija pēd. 20 gados demosntrē briedumu?
Nē, nesaku. Es iebilstu pret Latvijas konstruēšanu par pusaudzi, izturoties pret 4. maiju kā Latvijas dzimšanas dienu. Tā ir šīs uzurunas uzbūves kļūda.
Raupji runājot, Latvija “neiznāk” pusaudze, tā nav dzimusi 1990. gada 4. maijā.
LV ir gandrīz 100-gadīga valsts ar konkrētu, demokrātisku dibināšanas tradīciju un cīņu par tās nosargāšanu pēc tam. un šī valsts nav pelnījusi, lai
to no kulta kanceles, bērnišķojot, pamazinot, iebarojot tai viltotu stāstu par to, kas tā ir, skaidrotu kā pusaudzi.
jo nekā tāda nav. valsts dzīvo savu dzīvi un baznīca savu – divdomīgo;
tai nav un nevar būt autoritātes, ja vērtē kaut vai tās retorisko – piemēram, šo – pienesumu valsts naratīvam jeb mūsu Stāstam Pašiem Par Sevi, kurš ir svarīgs. paldies par jautājumu.
0