Pirmo reizi Krievijas valsts arhīvs publiskojis ar Katiņas slaktiņu saistīto dokumentu elektroniskās versijas
"Es vēlreiz uzsveru, ka [dokumentu] elektroniskie paraugi nevienā valsts iestāžu tīmekļa vietnē vēl nav oficiāli izvietoti, šis ir pirmais gadījums," Krievijas Federālās arhīvu aģentūras vadītāja Andreja Artizova teikto citē LETA-RIA NOVOSTI.
Dokumenti internetā publicēti pēc Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva rīkojuma, norāda BBC.
"Tā kā šie dokumenti bija ārkārtīgi nozīmīgi, sevišķi slepeni, tiem piekļūt drīkstēja tikai atsevišķas personas," sacīja Artizovs.
Arhīva vadītājs atzina, ka joprojām ir cilvēki, kas apšauba šo dokumentu īstenumu un apgalvo, ka poļu virsniekus Katiņas mežā apšāvuši vācieši un ka dokumenti izgatavoti pēc īpaša pasūtījuma, "Tādēļ Federālās arhīvu aģentūras oficiālajā vietnē ir nolemts izvietot Katiņas lietas oriģinālo dokumentu elektroniskos paraugus. Šie materiāli glabājas pie mums, Krievijas Valsts sociāli-politiskās vēstures arhīvā," piebilda Artizovs.
Dokumenti pieejami Krievijas Federālās arhīvu aģentūras interneta vietnē .
Komentāri (18)
Anita Brauna 28.04.2010. 14.04
Labāk vēlu, nekā nekad.
Krievija publiskojusi ar Katiņas slaktiņu saistītos dokumentus. Vairāk nekā sešdesmit gadus oficiālā Krievija noliedza, ka čekisti 1940.gada pavasarī aukstasinīgi noslepkavoja aptuveni 22 tūkstošu Sarkanās armijas gūstā kritušos poļu virsniekus. Vaina, protams, tika uzvelta nacistiskajai Vācijai, kaut arī vācu okupācijas laikā bija gūti neapstrīdami pierādījumi tam, kad tika slepkavots, un kas to darījis.
Tūlīt pēc kara Katiņas traģēdija piederēja pie delikātiem jautājumiem. Tik delikātiem, ka Katiņas traģēdija pat netika skatīta Nirnbergas prāvā, kurā tiesāja galvenos nacistiskos kara noziedzniekus. Pēc PSRS sabrukuma nevēlēšanās atklāti runāt par Katiņu bija viens no galvenajiem Krievijas un Polijas ne visai labo un brīžam pat saspīlēto attiecību cēloņiem. Krievijas augstāko amatpersonu līmenī ledus iekustējās, kad pa ceļam uz upuru piemiņas pasākumu Katiņā aviācijas katastrofā bojā gāja Polijas prezidents Lehs Kačiņskis un daudzas citas augstas amatpersonas.
Dokumenti publicēti pēc Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva rīkojuma, un tas patiesībā ir diezgan drosmīgs solis. Krievijā netrūkst cilvēku, kuriem saglabājusies padomju pašidentifikācija, un kuriem attaisnojams (tādi laiki!) šķiet gandrīz viss, ko darījusi padomju vara.
Starp atslepenotajiem dokumentiem visatklātākais un ciniskākais laikam gan ir Lavrentija Berijas ziņojums Staļinam, kurā viņš pamato nepieciešamību tikt vaļā no “nevēlamajiem elementiem” poļu gūstekņu nometnēs. Izglītoti cilvēki, padomju varai naidīgi, nodarbojas ar kontrrevolucionāru aģitāciju. Līdzīgs pamatojums bija nākamās vasaras iedzīvotāju deportācijām okupētajās Baltijas valstīs.
Tabu noņemšana patiesībai par Katiņas traģēdiju vieš cerības, ka Krievija varētu revidēt savu oficiālo nostāju arī citos ar Staļinu un staļinismu saistītos jautājumos. Piemēram, atzītu Baltijas valstu okupāciju 1940.gada vasarā.
2
a_oleinika > Anita Brauna 07.05.2010. 03.18
Jā, ir tāds fenomens.
Kad Katiņas problēmas pētnieki Krievijā intervēja vēl dzīvos lieciniekus, visi izrādījās “šoveri”; šāvis neviens no intervētajiem neesot.
Te gan jāmin, ka Rodina kungs ir mazliet neprecīzs. Nirnbergas tribunālā PSRS gribēja gan skatīt šo lietu tās falsificētajā formā. Bet fakti un liecinieki bija tik nepārliecinoši, ka PSRS ātri vien apturēja tās virzību, lai nepiedzīvotu izgāšanos un skandālu.
0
andrisskrastins > Anita Brauna 28.04.2010. 14.34
“Dokumenti publicēti pēc Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva rīkojuma, un tas patiesībā ir diezgan drosmīgs solis. Krievijā netrūkst cilvēku, kuriem saglabājusies padomju pašidentifikācija, un kuriem attaisnojams (tādi laiki!) šķiet gandrīz viss, ko darījusi padomju vara.”
Zini kas ir dīvaini un raksturīgi šādiem režīmiem Askold? Ka pēc šo “citādi nevarēja” varoņdarbu atklāšanas šiem cilvēkiem ir aste starp kājām. Visi ir vareni to darot, bet kad ir jāatbild par darbiem, visi grib visu slēp, noliegt. Populārs līdz šim ir bijis “Holohaust denialism”, tāpat Serbija, lai arī sludināja rasu tīrību, nespēja atzīt albāņu masu slepkavības līdz bija pilnībā neapgāžami pierādījumi.
Ir skaidri redzams, ka viņi neattaisno, bet cenšās selektīvi to neatcerēties, izdzēst no savas un citu atmiņas.
0
austrisv 28.04.2010. 19.34
Manuprāt, Krievija neko nenožēlo un nevienai tautai par ļaundarībām neatvainojas.
Tad kā tur ar to Ukrainas piespiedu badu Staļina laikā un milzu upuriem. Vai krievija to atzīst!
Kā tad paliek patiesībā ar tām Staļina bildēm 9.maija svētkos Maskavā! Tāpt dievinās ļaundari ar jaunu spēku. Tātad Krievija neko nenožēlos arī turpmāk un jālūdz dievs, lai atpestī mūs no Krievijas lielās uzmanības, jo tā neko labu nenes!
1
Aivars Vilkaste > austrisv 29.04.2010. 10.07
«Kungs, pasargi mūs no mēra un no krieviem.» Tādu uzrakstu atklāja uz Jēkaba baznīcas zvana. Laikam mūsu senči zināja, ko Visuvarenajam lūgt!
0
www.vecamate.lv 29.04.2010. 08.59
Izskatās pēc spēles kā uzmesties par poļu draugiem,un vai tik pēdējā laika “poļu stāstam” īstais iemesls nav Polijā atklātās gāzes atradnes.. Pie viena jāpabrīnas par cien.Askolda labticīgo naivumu par- Medvedeva drosmīgo soli,cerībām uz revidēšanu.. Tai laikā,kad reāli tur tiek piegriestas skrūvītes aizvien ciešāk..
0