Ronis: svarīgs ārpolitikas saturs un finanses

Iespējamais ārlietu ministra pretendents nosauc vairākus nosacījumus kandidēšanai uz amatu

Pirms piekrist pretendēt uz patlaban vakanto ārlietu ministra posteni Valda Dombrovska (JL) valdībā, bijušais Latvijas vēstnieks ASV un NATO Aivis Ronis izvirzītu pašreizējai koalīcijai vairākus nosacījumus, tostarp par ārpolitikas saturu un finansēm.

Ronis aģentūrai LETA apstiprināja, ka viņam ir bijusi īsa saruna ar Dombrovski par iespēju kandidēt uz ārlietu ministra amatu. "Pirms es dotu galīgo atbildi premjeram, man būtu vairāki jautājumi un nosacījumi šai koalīcijai gan par ārpolitikas saturu nākamajiem pieciem mēnešiem, gan par budžetu ārpolitikai nākamajam gadam," sacījis Ronis.

Iespējamais kandidāts arī gribētu tikties ar visām Saeimas frakcijām, lai runātu par ārpolitiku turpmākajos piecos mēnešos līdz jauna parlamenta vēlēšanām. Ronis arī vēlas, lai nākamā gada budžets ārlietu resoram tiktu "iesaldēts", paliekot vismaz pašreizējā līmenī.

Kā norādījis Ronis, dalība kā Baltijas valstu pārstāvim ekspertu grupā, kas gatavo rekomendācijas jaunajai NATO stratēģiskajai koncepcijai, viņam netraucētu pildīt ārlietu ministra pienākumus. Darbs pie koncepcijas jau esot gandrīz pabeigts, un rekomendācijas maija sākumā tiks iesniegtas NATO ģenerālsekretāram un dalībvalstīm.

Kā ziņots, Dombrovskis intervijā Latvijas Radio atzina, ka ārlietu ministra amatam varētu tikt virzīts arī Ronis, piebilstot, ka patlaban notiek sarunas par vairākiem iespējamiem kandidātiem. Pēc Ir.lv rīcībā esošām, pagaidām oficiāli neapstiprinātām ziņām, minēta arī jauna kompromisa kandidatūra – diplomāts Rolands Lappuķe, kā arī jau agrāk izskanējušais Ārlietu ministrijas valsts sekretāra Andra Teikmaņa vārds.

Bija plānots, ka jau trešdien Saeima balsos par koalīcijas virzīto kandidātu, taču ārlietu ministra amatam nosauktais Ārlietu ministrijas Politiskā departamenta direktors Andris Razāns ģimenes apstākļu dēļ otrdien atteicās pretendēt. Tāpēc nācās meklēt jaunu kandidātu. Aģentūras LETA aptauja rādīja, ka Razāns varētu saņemt parlamenta vairākuma atbalstu.

Valsts prezidents Valdis Zatlers otrdien žurnālistiem noliedza, ka Prezidenta kanceleja būtu ietekmējusi Razāna apstiprināšanu, nesolot viņam atbalstu. Zatlers slavēja gan Razānu, gan arī Roni, norādot – “grūti izcelt, kurš ir tas labākais”. “Abi ir diplomāti ar stāžu,” sacīja prezidents.

Jau vēstīts, ka pēc Tautas partijas lēmuma pamest valdību Ministru kabinetā atbrīvojās tieslietu, veselības un ārlietu ministra portfeļi. Koalīcijai pagaidām nav izdevies vienoties ne par vienu kandidātu. Pret veselības ministra amatam nosaukto "Sabiedrības citai politikai" (SCP) līderi Aigaru Štokenbergu iebilst Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS). Savukārt ZZS kāroto tieslietu ministra portfeli koalīcijas partneri apvienībai īsti negrib atvēlēt.

Premjers Latvijas Radio uzsvēra, ka iepriekš panāktās vienošanās par bezpartijisku  profesionāļu virzīšanu tieslietu un ārlietu ministra amatiem joprojām ir spēkā. Pēc viņa teiktā, "galvenais problēmpunkts sarunās ir tieslietu ministra amata kandidāts".

Pēc Dombrovska intervijā televīzijai LNT teiktā, labi kandidāti savās nozarēs būtu arī SCP pārstāvji Aleksejs Loskutovs un Artis Pabriks, tomēr sarunas ar koalīcijas partneriem neliecinot, ka viņiem varētu būt vajadzīgais atbalsts. Teorētiski pastāvot iespēja jaunus ministrus vakantajās vietās neapstiprināt, piebilda premjers, tomēr saglabājot optimismu par koalīcijas iespējām panākt vienošanos.