4. marts 4.14

Kas notika?

ASV finanšu uzraugs FinCEN (Financial Crimes Enforcement Network) jeb Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls 2018. gada 13. februārī nāca klajā ar ABLV Bank iznīcinošu priekšlikumu pilnībā atslēgt šo banku no norēķiniem ar Amerikas bankām, jo banka sistemātiski nodarbojusies ar naudas atmazgāšanu. Sākoties naudas aizplūšanai, bankas darbība tika ierobežota un 26. februārī tās akcionāri paziņoja par ABLV pašlikvidāciju. Trešās lielākās Latvijas bankas krahs nepilnu divu nedēļu laikā mudina atskatīties uz Latvijā līdz šim piedzīvotajām banku krīzēm.

Kā veidojās komercbanku nozare Latvijā?

Pēc padomju okupācijas gadiem pirmā liecība presē par komercbanku atgriešanos Latvijā — 1988. gada 4. decembrī laikrakstā Cīņa izsludināts, ka darbu sāk banka K.A.S.I.O., ko nākamajā gadā pārdevēja par Banka Baltija.

1990. gadā Latvijas Banka (LB) izdeva PSRS teritorijā pirmo valūtas maiņas licenci kooperatīvam Parekss. «1991. gadā Latvija kļuva par sava veida PSRS finanšu pakalpojumu brīvo zonu,» situāciju raksturojis ekonomists Edmunds Krastiņš.

1992. gadā Augstākā Padome pieņēma ļoti liberālu likumu par bankām. Banku skaits pieauga līdz 61. No 1991. gada LB vadīja Einars Repše, nākamajā gadā par viņa vietnieku kļuva Ilmārs Rimšēvičs. Viņš pēc Repšes pilnvaru beigām no 2001. gada ir LB prezidents.

1993. gadā caur LB atlasītām 17 komercbankām sāka dalīt G-24 kredītus. Tika izsaimniekotas milzīgas summas — neatgūto kredītu apjoms pārsniedza 35 miljonus dolāru, ierosinātas vismaz 14 krimināllietas.

Kas bija lielākais bankas krahs?

1995. gada vasarā sabruka Banka Baltija (BB). Solot maksāt 90% gadā par latu depozītiem, tā bija kļuvusi par lielāko banku valstī. Kad lata kurss stabilizējās, banka, starp kuras dibinātājiem bija vairāki kriminālnoziedznieki, vairs nespēja atdot noguldītājiem naudu, bet lielas summas aizplūda ar īpašniekiem saistītos ārzonu kontos. Aprīlī bankā bija atvērti ap 200 000 privātpersonu kontu, noguldījumi sasniedza gandrīz 200 miljonus latu. 11. maijā nošāva BB padomes locekli Moiseju Gurēviču. Pēc dažām dienām — 16. maijā valdība lēma par bankas pārņemšanu. Pirms tam Latvijas centrālā banka BB bija pārskaitījusi 2,7 miljonus latu. Atklājās, ka viss tās kredītportfelis ieķīlāts Krievijas InterTek bankā. Jūnijā pasludināja BB maksātnespēju. Vēlāk par darbību bankā notiesāja Aleksandru Laventu un Tāli Freimani, bet Stokholmas arbitrāžas tiesa atzina, ka LB ir vilcinājusies rīkoties, kad parādījās BB problēmas.

Uz apsūdzēto sola – bijušais “Bankas Baltija” uzraudzības padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Lavents (no kreisās) un bijušais bankas prezidents Tālis Freimanis Augstākās tiesas sēdē. Foto: Gatis Dieziņš, LETA

Vai 90. gados vēl slēdza kādas bankas?

1994. gadā bankrotēja septiņas mazākas bankas. 15. martā nošāva Inovāciju komercbankas padomes priekšsēdētāju Voldemāru Selgu.

No 1995. gada sākuma līdz oktobrim banku skaits Latvijā samazinājās no 57 līdz 39.

  1. gadā slēdza vēl 8 bankas.

1995.gada banku krīzes dēļ valsts budžeta deficīts pieauga no plānotajiem 40 līdz 70 miljoniem latu jeb 3% no IKP. Ekonomikas izaugsme togad sasniedza tikai 0,3%. Noguldītāji zaudēja gandrīz visu savu naudu.

1998. gada 17. augustā Krievijas valdība devalvēja rubli. Tāpēc būtiski samazinājās Krievijā ieguldīto līdzekļu vērtība, rezultātā slēdza trīs bankas.

Nākamais lielais skandāls bija 1999. gada martā, kad pēc straujas noguldījumu aizplūšanas LB apturēja tolaik Latvijas piektās lielākās bankas Rīgas Komercbankas darbību un vienlaikus tai izsniedza 23 miljonu latu kredītu. Marta beigās banku pasludināja par maksātnespējīgu, bet oktobrī tā darbību atjaunoja. 2000. gadā 90% bankas akciju nopirka Vācijas banka Nord/LB.

Krievijas krīzes rezultātā Latvijas banku zaudējumi kopumā pārsniedza 102 miljonus latu.

2001. gada 1. jūlijā darbu sāka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), kas pārņēma banku uzraudzības funkcijas no LB.

Kas notika ar Multibanku un VEF banku?

2005. gada aprīlī ASV Finanšu ministrija apzīmēja Multibanku un VEF banku kā naudas atmazgātājas, kā līdzīgi tas notika šogad ar ABLV Bank. Pēc skandāla Multibanku pārdeva Kremlim pietuvināto brāļu Rotenbergu kontrolētajai Krievijas SMP Bank, arī VEF banka mainīja īpašniekus un vēlāk tika slēgta.

Kāpēc sabruka Parex banka?

2008. gada 15. septembrī ASV bankas Lehman Brothers bankrots ievadīja pasaules finanšu krīzi. Noguldījumiem aizplūstot, Parex īpašnieki Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis vērsās pēc palīdzības valdībā. Ja banku likvidētu, valstij būtu jāizmaksā apmēram 600 miljoni latu par garantētajiem depozītiem.

8. novembrī valsts pārņēma 51% Parex akciju. Tikai 1.decembrī tika noteikti ierobežojumi noguldījumu izņemšanai no bankas, bet 3. decembrī valsts pārņēma pārējās Parex akcijas. Valsts kase līdz 2009. gada martam Parex bankā bija noguldījusi 837 miljonus latu (1,2 miljardus eiro). 2010. gada vasarā Parex sadalīja labajā un sliktajā bankā. Citadeli pārdeva 2014. gadā ASV investoru grupai par 75 miljoniem eiro. Slikto kredītu pārvaldnieks Reverta līdz 2017. gada augustam atguva 762 miljonus eiro.

“Parex bankas” akcionāri Viktors Krasovickis (no kreisās) un Valērijs Kargins pēc līguma parakstīšanas, kas paredz “Parex bankas” akciju kontrolpaketes jeb 51% pārņemšanu “Hipotēku un zemes bankas” īpašumā. Foto: Lita Krone, LETA

Kas notika ar Hipotēku un zemes banku, Latvijas krājbanku un Trasta komercbanku?

2009. gada finanšu krīze skāra valstij piederošo Hipotēku un zemes banku, kas divos gados zaudēja vairāk nekā 118 miljonus latu. Līdz 2011. gadam valsts šajā bankā ieguldīja 143 miljonus latu. Banka bija izsniegusi kredītus varas elites pārstāvjiem — gan Ilmāram Rimšēvičam, gan bijušā premjerministra un Tautas partijas dibinātāja Andra Šķēles ģimenes uzņēmumiem, gan premjera Valda Dombrovska sievas uzņēmumam. Starptautisko aizdevēju spiediena rezultātā bankas komercdaļu 2013. gadā pārdeva, bet atlikušo daļu pārveidoja par attīstības banku Altum.

2011. gada novembrī sabruka Latvijas krājbanka (LK). Pēc Lietuvas 16. novembra lēmuma nacionalizēt Krievijas uzņēmējam Vladimiram Antonovam piederošo Snoras banku, FKTK 21. novembrī apturēja LK darbību, 23. decembrī pasludināja tās maksātnespēju. Rezultātā 117 000 noguldītāju līdz 2012. gada beigām tika izmaksāti 335 miljoni latu par garantētajiem noguldījumiem. 185 miljonus no tā sedza valsts, jo banku izveidotajā garantijas fondā nepietika naudas. Valsts aizdevumu izdevies atmaksāt no likvidācijas gaitā atgūtajiem līdzekļiem, bet vēl nav atmaksāti 223 miljoni eiro, kurus izmaksāja no Noguldījumu fondā akumulētās naudas. Kreditori zaudēja 228 miljonus latu, kurus nesedza garantiju fonds — naudas zaudētāju vidū ir Rīgas dome un vēl 66 pašvaldības, Stradiņa slimnīca un maestro Raimonds Pauls.

Bankas līdzīpašnieki Antonovs un Baranausks patvērumu atraduši Krievijā, bet Lietuvas tiesa paziņoja, ka abus par Snoras īpašumu piesavināšanos lielā apmērā tiesās aizmuguriski.

AS “Latvijas Krājbanka” bankomāts vēsta, kur var noguldītāji saņemt garantēto atlīdzību. Foto: Ieva Čīka, LETA

Kopš Latvijas dalības eirozonā banku uzraudzībā līdzdarbojas ECB. 2016. gada 3. martā ECB anulēja Trasta komercbankas licenci kapitāla nepietiekamības un ilgstošu pārkāpumu dēļ naudas atmazgāšanas novēršanā.

Ko ASV pārmet ABLV?

2018. gada 13. februārī ASV Finanšu ministrija ierosināja ieviest sankcijas pret Latvijas trešo lielāko banku ABLV par naudas atmazgāšanu. «ABLV vadība, akcionāri un darbinieki ir padarījuši naudas atmazgāšanu par bankas biznesa balstu,» norādīja ASV uzraugs.  Turklāt ABLV vadība 2017. gadā esot devusi kukuļus Latvijas amatpersonām, lai novērstu draudus savam augsta riska biznesam, secināja ASV dienests.

FinCEN uzskaitīja naudas atmazgāšanas shēmas vairāku gadu garumā, bet svarīgākais pārmetums ABLV — Ziemeļkorejas sankciju pārkāpumi, veicinot darījumus ar pieciem uzņēmumiem, kas iekļauti ANO un ASV sankciju sarakstā.

  • Foreign Trade Bank — Ziemeļkorejas valsts galvenā valūtas darījumu kārtotāja, ASV un ANO sankciju sarakstā kopš 2013. gada par līdzdalību masu iznīcināšanas līdzekļu izplatīšanā.
  • Koryo Bank un Koryo Credit Development Bank — saistītas ar diktatora Kima Čenuna melnās kases pārvaldīšanu.
  • Korea Mining and Development Trading Corporation — valsts galvenā ieroču eksportētāja, pārdevusi raķetes Irānai, ANO sankciju sarakstā kopš 2009. gada.
  • Ocean Maritime Management Company — tās kuģi piegādā ieročus Ziemeļkorejai un tās klientiem, ANO sankciju sarakstā kopš 2014. gada.

ABLV noliedz, ka būtu pārkāpusi Ziemeļkorejas sankcijas un apgalvo, ka nezina, par kādiem darījumiem runā FinCEN.

2017. gadā FKTK sodīja piecas bankas par Ziemeļkorejas sankciju pārkāpumiem. 26. jūnijā tā uzlika 35 tūkstošu eiro sodu gan Baltikums Bank, gan Privatbank, bet 570 tūkstošu sodu Reģionālajai investīciju bankai. Pēc dažām nedēļām daudz lielākus sodus saņēma Norvik banka (1,32 miljonus eiro) un Rietumu banka (1,57 miljonus eiro).

Latvijas banku uzraugs FKTK bija veicis inspekciju arī ABLV, bet 2017. gada novembrī noslēdza to bez soda. FKTK jau 2016. gadā bija sodījis ABLV par naudas atmazgāšanu ar rekordlielu sodu — 3,17 miljoni eiro — un tāpēc atkārtotam sodam neesot bijis pamats. «Tā kā banka vēl atradās kļūdu novēršanas periodā un korekti tika slēgtas visas firmas, kuras bija iesaistītas arī netiešajā Korejas sankciju pārkāpumā, mums vienkārši nebija pamata izvirzīt bankai pretenzijas,» komentēja FKTK vadītājs Pēters Putniņš.

Lai gan 13. februārī publiskotais FinCEN ziņojums bija tikai projekts un bankai bija iespējas 60 dienu laikā sniegt savus paskaidrojumus, tomēr ABLV klienti pēc paziņojuma sāka izņemt naudu. No bankas bija aizplūduši jau 600 miljoni eiro, kad 19. februārī ECB uzdeva pārtraukt naudas izmaksas no bankas kontiem. Latvijas Banka aizdeva 297 miljonus eiro ABLV, tomēr bankas stāvoklis nepārliecināja ECB, un 24. februārī tā paziņoja, ka bankas glābšana nav sabiedrības interesēs. 26. februārī banka nolēma pašlikvidēties.

“ABLV Bank” līdzīpašnieks un padomes priekšsēdētājs Oļegs Fiļs (no kreisās), bankas valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis un valdes priekšsēdētāja vietnieks Vadims Reinfelds piedalās preses konferencē, kurā paziņo par gaidāmo bankas pašlikvidācijas procesu un to, kā tiks izvēlēti bankas likvidatori. Foto: LETA

No 3. marta bankas klientiem garantēto atlīdzību izmaksas līdz 100 000 eiro notiek bankā Citadele.