Dažādu ekonomikas pētniecības iestāžu izdevumi un ASV preses ekonomikas apskatu daļas šobrīd ir pārblīvētas ar rakstiem par Trampa administrācijas tarifu politikas ekonomiskajām sekām , ASV ekonomikas kopējo situāciju un ASV politiku attiecība uz Āziju kopumā un Ķīnu it sevišķi. Vairākos pētījumos tiek salīdzinātas G7 valstu ekonomikas. Tekstu apjoms ir milzīgs un ap 10 darbus pilnībā ,un vel kādu 20 rakstu atsevišķas sadaļas esmu ielicis sava datora atmiņā . Zīmīgi ,ka tekstos ir simti grafisko situācijas attēlojumu . Pirmais ko atzīmēju un aicinu lasītājus , kuri pārlasa darbu virsrakstus , uzmanīties no pirmajiem iespaidiem , neiepazīstoties ar situāciju analīzes kopumu . To uzsveru ,jo virsraksti , piemēram ,teic , ka ASV pārdzīvo ražošanas renesanci , vai ,ka novērojama nodarbinātības izaugsme . Tekstu tālākās lappuses atklāj ,ka novērojamais izraisa pārdomas un fakti atklāj ,ka izaugsmes konkrētajām izpausmēm ir ļoti savdabīgi ierobežoti apgabali . Par nodarbinātību . 2024.g. apstrādes rūpniecības nodarbinātība ir tikai par 1% augstāka nekā 2019.gadā. Savukārt apstrādes rūpniecības īpatsvars IKP sastāvā 2017.g. cenās ir samazinājies par 5,2% !!! Ja darba ražīgums uzņēmējdarbībā ir pieaudzis vidēji par 12,7% kopš 2017.g. , tad apstrādes rūpniecībā tas ir krities par 2% ! Ar plusiem 3 nozares . Datortehnikas ražošana , elektronika , elektrisko iekārtu ražošana . Tīrā enerģētika ir saņēmusi 160 miljardus $ jaunu kapitālieguldījumu , pusvadītāju tehnoloģiju ,īpaši MI mikroshēmu ražošanā jau ieguldīti – 395,5 miljardi $ , 176,5 miljardi $ ieguldīti elektrisko iekārtu un akumulatoru ražošanā . Pie mums neierasti ir nodarbinātības izmaiņu grupējumi vadoties no cilvēka ādas krāsas. ASV tā ir regulāra statistisko atainojumu prakse. Aprakstot pašnodarbinātību tiek zīmēts grafiks kur uzrādīts ,ka balto nodarbināto skaits ir samazinājies par 4,5 % , melnie – +1,7% , aziāti -+ 01% , spāņu izcelsmei – + 2,8 % .nodarbināto . “Tarifu kara” tēma šobrīd atrodas topā ! Tikai vienā literatūras sarakstā ir minēti 248 avoti . No lasītā izceļu apakšvirsrakstu kas vēsta ,ka ASV atgriežoties 19.gs. nodokļu politikas modelī . Rakstu teksti un grafiskie zīmējumi rāda ,ka dažādu lielumu tarifi iedarbosies uz valsts ekonomiku un mājsaimniecību labklājību . Vidēji mājsaimniecībās atkarībā no tarifu lieluma izdevumi palielināšoties no 1700$ līdz 2600 $ . Pie mums praktiski neapskata dolāra kursa pieauguma problēmu paaugstinot tarifus. Viens teikums ,piemēram , teic sekojošo , “izteiktie konkrētie tarifu priekšlikumi ietekmēs ap 3 triljonu dolāru tirdzniecību , kas ir gandrīz 10x vairāk nekā viņa Ķīnas tirdzniecības kara mērķis ” . Tiek rēķināts un mēģināts prognozēt ,kur visi šie soļi beigu beigās aizvedīs.
Notiekošais ASV ,ja dziļāk uzlūkojam ASV ekonomiku ,liek domāt ,ka tur notiek meklējumi esošā naudas – kredīta – parāda ekonomikas modeļa nomaiņai . Valsts parāds ir milzīgs 36,45 triljonu dolāru skaitlis , parāda gada pieaugums 1,33 triljoni $ .Janvārī parāda pieaugums 153 miljardi $ . Nule publicētais tirdzniecības deficīta saraksts ir izaicinošs . Pirmā ir Ķīna mīnuss 295 miljardi $ , seko Meksika- – 172 miljardi , 3.v. Vjetnama – mīnus 124 miljardi $ (!!!). Pirmajā desmitniekā 6 Āzijas valstis un tikai 2 Eiropas valstis -Īrija mīnuss – 87 miljardi ,Vācija mīnuss 85 miljardi $ . Kanāda 9 vietā ar 63 miljardu $ deficītu ASV. Nosacīti var teikt ,ka valsts politika katram amerikānim gadā veido 4000 $ parādu . Un tas bez viņu personīgi veidotajiem mājsaimniecību parādiem . Izaicinoši ir arī ASV budžeta skaitļi , ieņēmumi – 1,60 triljoni $ , izdevumi – 2,44 triljoni $ . Valstij faktiski nav preču eksporta potenciāla ,jo, ja rūpniecība 2005.g. bija nodarbināti 10% strādājošo ,tad ASV nodarbinātības biroja janvāra dati ziņo ,ka ražošanā nodarbināti tikai 8% no visiem nodarbinātajiem , neskaitot lauksaimniecību . skaitliski ražošana februārī nodarbinājusi 12,765 miljonus cilvēku ,mazumtirdzniecība – 15,518 miljonus ,Valdība – 23,615 miljonus cilvēku ! Apzīmējums – valdība , ietver federālo valdību kur 3,007 miljoni nodarbināto ,štatu valdības – 5,532 miljoni , pašvaldības – 15,076 miljoni nodarbināto. Kopā tie ir 14,83 % nodarbināto . Par 2025.g. visstraujāk augošajiem nodarbinātības virzieniem tiek nosaukti – 3D printeru ražošana , sociālo tīklu vietnes , SEO un interneta tīklu marketinga konsultanti , ķīmisko produktu ražošana . 36% darba vietu pieaugumu paredz datu apstrādes speciālistiem , 33% – informācijas drošības specialitātēm , 29% medicīnas un veselības pakalpojumu kompleksam . 27.lpp. raksts apraksta ASV produktivitātes samazināšanās līkloču izskaidrojumu meklējumus pēdējās 3 desmitgadēs. Tiek konstatēts ,ka pilnvērtīgas atbildes pagaidām nav . Piedāvāts tiek grafiks kas atspoguļo vidējo nodarbināto skaitu pa gadiem jaunreģistrētās firmās , ja 1995g. vidēji tajās strādāja 7,2 nodarbinātie ,tad 2010.g. – 4,5 , bet 2023.g. 3,5 cilvēki .
Komentāri (2)
Artūrs Ozols 09.03.2025. 12.28
Dažādu ekonomikas pētniecības iestāžu izdevumi un ASV preses ekonomikas apskatu daļas šobrīd ir pārblīvētas ar rakstiem par Trampa administrācijas tarifu politikas ekonomiskajām sekām , ASV ekonomikas kopējo situāciju un ASV politiku attiecība uz Āziju kopumā un Ķīnu it sevišķi. Vairākos pētījumos tiek salīdzinātas G7 valstu ekonomikas. Tekstu apjoms ir milzīgs un ap 10 darbus pilnībā ,un vel kādu 20 rakstu atsevišķas sadaļas esmu ielicis sava datora atmiņā . Zīmīgi ,ka tekstos ir simti grafisko situācijas attēlojumu . Pirmais ko atzīmēju un aicinu lasītājus , kuri pārlasa darbu virsrakstus , uzmanīties no pirmajiem iespaidiem , neiepazīstoties ar situāciju analīzes kopumu . To uzsveru ,jo virsraksti , piemēram ,teic , ka ASV pārdzīvo ražošanas renesanci , vai ,ka novērojama nodarbinātības izaugsme . Tekstu tālākās lappuses atklāj ,ka novērojamais izraisa pārdomas un fakti atklāj ,ka izaugsmes konkrētajām izpausmēm ir ļoti savdabīgi ierobežoti apgabali . Par nodarbinātību . 2024.g. apstrādes rūpniecības nodarbinātība ir tikai par 1% augstāka nekā 2019.gadā. Savukārt apstrādes rūpniecības īpatsvars IKP sastāvā 2017.g. cenās ir samazinājies par 5,2% !!! Ja darba ražīgums uzņēmējdarbībā ir pieaudzis vidēji par 12,7% kopš 2017.g. , tad apstrādes rūpniecībā tas ir krities par 2% ! Ar plusiem 3 nozares . Datortehnikas ražošana , elektronika , elektrisko iekārtu ražošana . Tīrā enerģētika ir saņēmusi 160 miljardus $ jaunu kapitālieguldījumu , pusvadītāju tehnoloģiju ,īpaši MI mikroshēmu ražošanā jau ieguldīti – 395,5 miljardi $ , 176,5 miljardi $ ieguldīti elektrisko iekārtu un akumulatoru ražošanā . Pie mums neierasti ir nodarbinātības izmaiņu grupējumi vadoties no cilvēka ādas krāsas. ASV tā ir regulāra statistisko atainojumu prakse. Aprakstot pašnodarbinātību tiek zīmēts grafiks kur uzrādīts ,ka balto nodarbināto skaits ir samazinājies par 4,5 % , melnie – +1,7% , aziāti -+ 01% , spāņu izcelsmei – + 2,8 % .nodarbināto . “Tarifu kara” tēma šobrīd atrodas topā ! Tikai vienā literatūras sarakstā ir minēti 248 avoti . No lasītā izceļu apakšvirsrakstu kas vēsta ,ka ASV atgriežoties 19.gs. nodokļu politikas modelī . Rakstu teksti un grafiskie zīmējumi rāda ,ka dažādu lielumu tarifi iedarbosies uz valsts ekonomiku un mājsaimniecību labklājību . Vidēji mājsaimniecībās atkarībā no tarifu lieluma izdevumi palielināšoties no 1700$ līdz 2600 $ . Pie mums praktiski neapskata dolāra kursa pieauguma problēmu paaugstinot tarifus. Viens teikums ,piemēram , teic sekojošo , “izteiktie konkrētie tarifu priekšlikumi ietekmēs ap 3 triljonu dolāru tirdzniecību , kas ir gandrīz 10x vairāk nekā viņa Ķīnas tirdzniecības kara mērķis ” . Tiek rēķināts un mēģināts prognozēt ,kur visi šie soļi beigu beigās aizvedīs.
0
Artūrs Ozols 08.03.2025. 15.15
Notiekošais ASV ,ja dziļāk uzlūkojam ASV ekonomiku ,liek domāt ,ka tur notiek meklējumi esošā naudas – kredīta – parāda ekonomikas modeļa nomaiņai . Valsts parāds ir milzīgs 36,45 triljonu dolāru skaitlis , parāda gada pieaugums 1,33 triljoni $ .Janvārī parāda pieaugums 153 miljardi $ . Nule publicētais tirdzniecības deficīta saraksts ir izaicinošs . Pirmā ir Ķīna mīnuss 295 miljardi $ , seko Meksika- – 172 miljardi , 3.v. Vjetnama – mīnus 124 miljardi $ (!!!). Pirmajā desmitniekā 6 Āzijas valstis un tikai 2 Eiropas valstis -Īrija mīnuss – 87 miljardi ,Vācija mīnuss 85 miljardi $ . Kanāda 9 vietā ar 63 miljardu $ deficītu ASV. Nosacīti var teikt ,ka valsts politika katram amerikānim gadā veido 4000 $ parādu . Un tas bez viņu personīgi veidotajiem mājsaimniecību parādiem . Izaicinoši ir arī ASV budžeta skaitļi , ieņēmumi – 1,60 triljoni $ , izdevumi – 2,44 triljoni $ . Valstij faktiski nav preču eksporta potenciāla ,jo, ja rūpniecība 2005.g. bija nodarbināti 10% strādājošo ,tad ASV nodarbinātības biroja janvāra dati ziņo ,ka ražošanā nodarbināti tikai 8% no visiem nodarbinātajiem , neskaitot lauksaimniecību . skaitliski ražošana februārī nodarbinājusi 12,765 miljonus cilvēku ,mazumtirdzniecība – 15,518 miljonus ,Valdība – 23,615 miljonus cilvēku ! Apzīmējums – valdība , ietver federālo valdību kur 3,007 miljoni nodarbināto ,štatu valdības – 5,532 miljoni , pašvaldības – 15,076 miljoni nodarbināto. Kopā tie ir 14,83 % nodarbināto . Par 2025.g. visstraujāk augošajiem nodarbinātības virzieniem tiek nosaukti – 3D printeru ražošana , sociālo tīklu vietnes , SEO un interneta tīklu marketinga konsultanti , ķīmisko produktu ražošana . 36% darba vietu pieaugumu paredz datu apstrādes speciālistiem , 33% – informācijas drošības specialitātēm , 29% medicīnas un veselības pakalpojumu kompleksam . 27.lpp. raksts apraksta ASV produktivitātes samazināšanās līkloču izskaidrojumu meklējumus pēdējās 3 desmitgadēs. Tiek konstatēts ,ka pilnvērtīgas atbildes pagaidām nav . Piedāvāts tiek grafiks kas atspoguļo vidējo nodarbināto skaitu pa gadiem jaunreģistrētās firmās , ja 1995g. vidēji tajās strādāja 7,2 nodarbinātie ,tad 2010.g. – 4,5 , bet 2023.g. 3,5 cilvēki .
0