Eiropai jāsāk speciālā pretkara operācija

Labrīt, kur tad Eiropa bija kopš 2008. gada 8. augusta, kad rašistiskie necilvēki iebruka Gruzijā, vai tad jau nebija jāgatavojas pēdējo krievu norakt Urālos, vai noslīcināt Ziemeļu ledus okeānā, vai Japāņu jūrā?
Vai tikai pats autors, kopā ar Zatļeru, Rinkēviču, Kazlovski, Lībiņu-Egneri un Ķirsi zem vienas sedziņas ar kremli pārstāvošo SC neperināja plānus pret latviešu tautu un valsti?
Pērkamās Eiropas kreiso (domāts nepareizo) valdības nebija daudz labākas. Ne jau viens štazi aģents Šreders, kurš vēlāk deva iespēju savam šefam Markusam Volfam, kurš bija aizmucis uz krieviju, atgriezties Vācijā un nosprāgt mājās savā gultā, varēja 2005. gadā pieņemt lēmumu par NordStream būvi. Tas bija kolektīvs un ne tikai vienas Vācijas lēmums, neskatoties uz krievu vēl deviņdesmito gadu sākumā sarīkotiem kariem pret Gruziju un Moldāviju, vēlāk pret Čečeniju, bet pēc tam jau 1999. atkal iebrukt Čečenijā, kur tika rīkoti tādi pat krieviem raksturīgie civiliedzīvotāju masu slaktiņi, kādi šodien notiek Ukrainā.
ES, kuras ekonomiskais potenciāls vairāk kā 10 reižu pārsniedz krievijas potenciālu, bet intelektuālais daudzu desmitu reižu, sen varēja ļaunuma impērijas nožēlojamo atlieku samalt miltos, bet tikai tagad, kad Tramps nāca pie varas, atcerējās par to, kas bija jāizdara sen. Tie sammiti, ko Putina nopirktās kuces tagad rīko pret Trampu, tā vietā, lai Francija, Vācija un Mazbritānija nekavējoties vienotos par 300 StormShadow, Scalp un Taurus iedošanu Ukrainai, priekš Ukrainas ir kā mironim sinepju plāksteris.