Darva un medus

un vēl – lasīju par notikumiem Gruzijā – ka tur tauta grib pievienoties Eiropai, bet tomēr vēlēsanās nobalso par kremļa cilvēkiem. Un tad skaidrojums , kāpēc tā. Un , manuprāt, tāpēc, ka šīs eirovīzijas demnostrētās “vērtības” tādas ir tikai vienai sabiedribas daļai un tās vērtības ir simtiem gadu tūkstošos cilvēka pieredzes un lietu kārtību noliedzošās

ja man šodien būtu jābalso par dalību Eiropas Savienībā – visticamāk, ka bailēs no Krievijas es balsotu par, bet ar smagu sirdi un bez sajūsmas , jo ES notiekošais mani uztrauc un baida.

šovakar izlasīju, ka Mannheimā Vācijā ir miris policists, to nodūris afgānis, kuram vācieši ir piesķīruši dzīvokli, maksā pabalstus, izglīto viņa bērnus, uztur viņa sievu. tas afgānis sadūrta vēl sešus cilvēkus un tas notika pretislāma demonstrācijas laikā

Kad bija pretizraēļu demonstrācijas – tad nevienu nesadūra, nevienu nenogalināja …. arī tas ir kārtējais Eiropas gals – isl āma terors Eiropā

Ja nu skanēs fonā – aci kopolas filmai uzmetīšu , bet to skatīties negribu – jo neko labāku par pašu dzīvi māksla parādīt nevar

Kopolas Megalopole (Megalopolis) bija līdz mielēm pārsātināts eposs par mūsdienu ASV sabiedrības norietu, to pielīdzinot Senās Romas impērijai. – par šo citātu –
Es vēroju no malas un attalināti, kas notiek Eiropas kultūrā un patiešām nostiprinu pārliecību,ka mēs eiropieši esam savas eksistences norietā. Latvija visos negatīvajos rādītājos ir pirmajā vietā, arī šai ziņā, bet diemžēl esam globālu procesu daļa.
Piem., Eirovīzijas festivāls – es redzēju tās priekšnesumus fragmentāri, jo man nebija nopietna interese, bet tas, ko es redzēju man lika uzdot jautājumu – kas ir tie cilvēki, kuri sajūsminās un bļauj par tādiem šoviem, tādu dziesmu vēstījumiem. Man ar tādu publiku nav absolūti nekā kopīga. Mūsu Dons tai karnevālā bija neadekvāts, tam līmenim neatbilstoss.
Par kādām vērtībām sludina šis festivāls, kam it kā jāvieno sabiedrības?
Jau esmu rakstījusi par grāmatu , kura ieguva Bucherpreis Vācijā KIM D HORIZONBlutbuch . Tā ir ļoti spēcīga grāmata, kaut arī man pretiga ar intīmiem aprakstiem – kā izļurkātiem dibencaurumiem, kas samazina baudu, vai indiešu izcelsmes ļoti spalvainu seksa partneri, kura apmatojums rada sajūtu, ka sekss ir ar maigu jēriņu utt.

Tomēr galvenais, ko vēsta jaunais vīrietis – ka viņš ir nebināra personība un ka viņš uzskata, ka ir nonācis savā ģenētiskajā – t.i. ģimenes, dzimtes, nācijas , kultūras beigu stacijā. Ka viņš negrib bērnus, negrib neko zināt par nākotni, ka viņš grib vienlidzību ( kaut gan pats tikko savu parneri par lopiņu, lai arī maigu aprakstīja) , cieņun un mīlestību pret sevi, pret tādu kāds ir viņš, un lai neprasa no viņa, lai tikpat iecietīgs un saprotošs viņš ir pret citiem ….
Kad eirovīzijā rādīja uzvarētāju no šveices – vienīgais ar ko man tas viss asociējās bija šis Endstation jēdziens – esam atbraukuši uz elli, vai tās priekškambari, nezinu, bet nekāds prieks vai izklaides sajūsma man nebija un nav – tikai skumjas un bailes

No mūsu kopējās naudas tiek finansēts Valsts kultūrkapitāla fonds un arī tas, kam naudu Latvijā piešķir šis fonds manī raisa eksistencālu beigu sajūtas – piemēram, cik tur tūkstoši – liela nauda tika piešķirta prongrāfiskam romānam par vecām augoņu nosētām smirdīgām pežām , bet tika atteikts fiansējums Aivara Kļavja grāmatai par vēsturi jauniešiem. Pamatojums – bērnus vēsture neinteresē, tas nav aktuāli.
Neskatos kultūrdevu, bet tv bija ieslēgts fonā un dzirdu runājam gubenko – par izstādi par krīvu kultūru un atcerējos ,ka VKKF katram krīvam Latvijā , kurš bija gatavs pieteikt krīvu kultūrprojektu piešķira uz gadu 1200 vai 1000 eiro stipendiju. Saprotama lieta, ka tādu krīvu uzradās daudz un varu tikai iedomāties kāpēc. Ja man par manu seksuālo orientāciju maksātu 1200 , bez nodokļiem mēnesī, papildus pamatienākumiem – Debess visu svētā – es jaunus zobus saliktu, tetam un st un rs un r ū visus rēķinus nomaksātu un nabagiem nevis centiņus bet eiro gabalus mestu … un man būtu vienalga vai mani sauc par krīvu – jo tāpat nezinu, ko tas nozīmē, vai par lezbieti , par polāru vai bipolāru vai vienkārši par mauku – man tiešām būtu vienalga, jo tas pazmojums būtu mazāks par to kāds pazemojums ir nabadzība un bailes par nākotni

tā kā – pat tie, kuri to neatzīst , negrib atzīt – varu tomēr teikt – esiet sveicināti gala stacijā !

Katrs, kas saprot kontekstu par Krievijas “maigās varas” politiku, kura izlīdusi šā gada Kannās un dabūjusi pat Zelta palmas zaru, var paust savu protestu tieši notikuma vietā, to varēja darīt arī šā raksta autore, nevis žurnālā dažās rindiņās pasūroties par nejēgām (vai nopirktajiem) Rietumu žurnālistiem, kas bijuši sajūsmā par krievu miljardieru ņemšanos un Serebreņņikova Ļimonovu, kurš Latviju nosaucis par pseidovalsti. Vairāk pilsoniskas drosmes un atbildības, Kristīne Simsone un citi Latvijas kinoceļotāji Kannās!