Esības izaicinošie algoritmi

“- kas tad uzņemsies atbildību par zināšanu ne-apguvi?”
Atbildība ir katra paša ziņā fragmentētajā un liberālajā sistēmā, kāda šobrīd ir nostiprinājusies. Ne skolu, ne valsti kopumā neuztrauc, kas tālāk notiek ar bērniem, kas ir nesekmīgi kādā no priekšmetiem un atbilstoši jaunajām prasībām vairs netiek pārcelti tālāk uz nākošo klasi, un izkrīt no izglītības sistēmas. Netiek ņemtas vērā bērnu atšķirīgās spējas un attīstības ātrumi, kaut vai tāda diagnoze kā disleksija, kuras uzstādīšana arī nav atrisināta. Ne visiem bērniem vecāki spēj nodrošināt privātskolotājus priekšmetos, kuros ir centralizētie gala pārbaudījumi un kuros arī pašas skoas nespēj piesaistīt kvalificētus mācību spēkus. Esam tik bagāti ar jauno paaudzi, ka pat talantīgus un spējīgus bērnus, kas kādā eksaktā priekšmetā vai valodā, vai pat sportā ir nesekmīgi, izmetam no izglītības sistēmas. Jautājums – kas tālāk notiek ar šie bērniem, ne visi būs virpotāji?

skatījos video, kurā prognozē, ka jau nākamgad pasauli pārpludinās mi radīti video , kad cilvekiem vairs nebūs nekāda spēja atsķirt, kas ir , kas nav paitesība – biju sagaidījusi, ka par to spriedīs mi speciālisti – kā tad dzīvosim jaunajā realitātē kur robežas starp īstenību un virutālo vairs nebūs

par to skolotāja nevajadzīgumu – ja klasē ir 20 un 30 bērni, no kuriem daļa ir t.s. iekļaujošie – kā vasiļjevs to iedomajas, ka skolotājs apzinās katra bērna vajadzības?
kā skolotājs nokontrolēs, kuram ir izdevies apgūt konkrētu tēmu?
ko represīvās varas iestādes vērtēs – kā skolēns apguvis pats priekšmetu vai kā skolotājs nokontrolējis katra skolēna prasmes domāt , analizēt un secināt? ja skolotājam nav tiesības mācīt, bet tikai vērot un ietekmēt – kas tad uzņemsies atbildību par zināšanu ne -apguvi?

mediji raksta, ka visā pasaulē pazeminājies cilvēku domāšanas un spriestspējas līmenis – vai vasiļjevs tiešām te nesaskata problēmas – pašmācība un zems rezultāts?

vai sabiedrība ir informēta, ka skolās joprojām skolotājiem netiek sniegta informācija par skolēnu diagnozēm, par to, kā tad vērtēt to skolēnu zināšanas, kuriem ir diagnozes , kā pasargāt no t.s. iekļaujošo skolēnu problēmām klases biedrus – no nekontrolētām izpausmēm ?

es nesen FB lasīju kādas ekspertes viedokli, ka bērni, kuri nēsā brilles nav vainīgi, ka viņiem ir slikta redze, ka tas pats attiecas uz tiem, kuriem ir diagnoze – viņi nav vainīgi
bet vai bērni, kuriem ir traucēta normāla stundu norise un atsevišķos gadījumos, kuru drošība ir apdraudēta ir vainīgi , ka kāds cits ir slims?

kā skolotājiem rīkoties ja sākas lēkmes, ja ir nekontrolētas agresijas izpausmes – kā sevi pasargāt uzbrukuma gadījumos ? tā Lskolotāja no Liepājas sevi prata pasargāt, izdzīvoja, bet vai katra skolotāja tā spētu ?