Ārprāts un mīlestība

Jā un tas, ka Zviedrijā dedzināja korānu man nozīmēja, ka zviedru demokrātija ir slima. Brīvība nav visatļautība.
2 zviedri par to samaksāja ar savām dzīvībām. Es nekādā ziņā nesaku, ka terors ir līdzeklis atriebībai vai netaisnības novēršanai, bet citu cilvēku svētuma zaimošana nav brīvība.

Nū… apbrīnoju šo virspusējību un …pat nezinu ….
Problēma ir daudz daudz dziļāka un nopietnāka un galvenais- neatrisināta.

Pirms apmēram 10- 15 gadiem Zviedrijā tika nogalināta politiķe, EP deputāte, laikam 2 bērnu māmiņa. To izdarīja psihiski slims vīrietis. Un tai brīdī zviedri aizdomājās, ka psihiatrisko slimnīcu slēgšana un psihiski slimo “ārstēšana” tos iekļaujot veselajā sabiedrībā īsti pareiza nav.
Rakstniece saka- slimos ieslodzīja slimnīcā. Interesanti, kādu romānu šī “gudriniece” rakstītu, ja nogalinātās vietā būtu bijusi viņas māte? Vai tas nav tāds stulbs absurds? Izteikt sabiedrībai nepamatotus pārmetumus?
Kopš izlasīju pati ,ka fuko raksta, ka pedofīlija ir laba sabiedrības veselībai, man ir grūti šo vārdu dzirdēt. Nu bija viņš gudrs, bet uz robežu ar ārprātu.

Vēl- cik zinu – psihiski slimiem- t.i.- ar psih.diagnozēm nav nekādu darba ierobežojumu. Un nezinu nevienu pašu konkrētu vārdu, uzvārdu, bet tādi, kuri regulāri brauc ārstēties uz slimnīcām ir ne tikai mākslinieki, arī pokitiķi, skolotāji u.c.

Un es vienmēr domāju – cik traki tas ir. Visi esam traki, arī tie, kas mūs vada un pieņem par mums lēmumus. Un tad ir jautājums- vai to vispār var mainīt, ja jā, tad kā?