Bākas tumsā

Noklausījos kārtējo diskusiju vācu valodā ar Haraldu Velceru par problēmām šodienas sabiedrībā un nospriedu – pie mums taču neko tādu vispār nerunā. Tad nolēmu ieiet FB. Sekoju Bricei Silvijai. Ko tad viņa uzrakstījusi – nu to, ko profesionāļi par mums nerunā, ko nespriežam, bet par ko vajadzētu spriest un runāt publiski – kādi mēs esam un kāpēc tādi –
Šis rakstīts pirms gada, 28. septembrī.
“Par to ir sasodīti žēl. Esam aizlaiduši valsti. Gan (pa lielai daļai) etniskā sastāva dēļ, gan tāpēc, ka bijusi idiotiski liberāla attieksme pret 5. kolonnas plauksmi (30 gadus pastāv kaut kādas krievvalodīgās skolas! jūs jokojat? nē, mēs nopietni) , gan arī tāpēc, ka latvietim finansiāli izdzīvot ļāvušas jau 19. gadsimtā vācu mācītāju pamanītās un aprakstītās īpašības – nodevība pret brāli, gļēvums, pašlabuma meklēšana, nespējība vienoties kopus lietai, skaudība, viensētas filozofija – un diemžēl pakalpība.
Studiju laikā neilgu laiku strādāju Valsts arhīvā un šifrēju 18. un 19. gs. rakstu pieminekļus. Kaudzēm latviešu zemnieku vēstulīšu baronam par to, kurš kaimiņš atkal viņa lauku noganījis. Tā sirsnīgi. Vai ar kaimiņu iepriekš aprunājās? Diez vai, uzreiz depeša baronam. (Es tas labais un taisnais, es tas krietnais un acīgais.)
Un šitais gēnos nodots – piesargies, esi acīgs, turi muti, izdzīvo. Pieslienies varai, kļūsti par seļsoveta priekšsēdētāju – un nodod mežabrāļus, jo citādi tak tevi nošaus pirmo. Dod viņiem uzturēšanās atļaujas, tu būsi veselīgi tukls, un taviem bērniem arī netrūks melno ikru. Necik ilgi nepaies, varēsi dibināt jaunu partiju, varbūt lētticīgo resurss vēl nav izsmelts.
Tagad tas viss – pēc 30 gadus ilgušās neizmantotās iespējas – ir gaiši noredzams salīdzinājumā ar Tallinu un Viļņu.
Neba mēs vieni kādi necilvēki, bet viensēta un lētticība mums galvās nu gan zeļ un plaukst, aizņēmusi visu to vietu, kurā būtu jābūt domām par valsts kopējo labumu.
Ir svētdienas vakars, un es, saprotams, pēc tam (pēc kam?) novākšu šo sentimentālo ierakstu, uz kuru mani ir pamudinājuši daži ieraksti tviteŗī – par smago, smago mūsdienu dzīvi skolās pie dažiem skolotājiem.
Man bija viegla, viegla dzīve pie visiem skolotājiem Varakļānu vidusskolā, kur mūs mācīja sava priekšmeta profesionāļi. Es biju tas bērns ar labajām atzīmēm un slikto uzvedību.
Pirmkārt, skolotājas man iemācīja nevainojamu latviešu valodu AR SALIKTAJIEM LAIKIEM, ko bez pūlēm lietoju joprojām, atšķirot “varēja”, “bija varējis”, “būtu varējis būt” un “bija varējis būt bijis”. Paturi manām skolotājām aliņu.
Otrkārt, man nevainojami iemācīja vācu valodu ar visiem “kōnnte gewesen sein”, “wūrde hoffen, das er vielleicht gewesen sein kōnnte” un “unbedingte und zwar objektive und mithin allgemein gültige Notwendigkeit”, jā, 9. klasē, bet nu, neliegšos, tikai īpaši ieinteresētajiem šis.
Un tagad tas, no kura bērni vairās un dabūn atsvabināšanas zīmes, un negrib. Un skolotāji uz viņiem kliedzot (kā lasu tw). Tā ir ģimnastika un fiziskā kultūra, un sports. Man bija tā laime mācīties vidusskolā ar vieglatlētikas novirzienu. Tie eņģeliskie, iecietīgie, brīnišķīgie skolotāji/treneri! Tie, kuri izaudzināja Latvijas rekordistus vieglatlētikā! Es zin kā toreiz metu šķēpu! (Ne sevišķi tālu.) Es zin kā 50 gadu vecumā nodarbojos ar Austrumu cīņām vēl! (Sitiens ir atstrādāts.) Nekādu pazemojumu, kā tēvi bija tie treneri mums, kā tēvi! Ja man vispār dzīvē ir iemācīta kaut kāda atbildības sajūta – tad sportā.
Es biju sliktā meitene, kura labi mācījās, piedodiet, pedagogi, par skriešanu ārā no klases, par izrunāšanos un blandīšanos, par spēlēšanu ballēs, jums nepatika, bet jūs to pacietāt.
Paldies.”

jā un vēl – nu dikti mums vajag savu Haidparku – es tur katru dienu stāvetu un kliegtu – tagad par sabiedrisko mediju neprātu – elle un indija – vai tiem ir sarkanais tiešais vads uz kremli?

ja valsts turpina oficiāli uzturēt divvalodību – tad kāpēc vajag izraidīt no valsts Krievijas pilsoņus, tramdīt vecos krievvalodīgos ? Tad kāpēc šī nenormālā dubultmorāle – prasīsim krieviem zināt latviešu valodu, bet īstenībā viņiem to nevajadzēs, jo valsts maksās par visu arī krievu valodā

nu tā – godīgi sakot – piekūstu no tās smagās patiesības, kas katru dienu jāuzņem

Nevaru klusēt. Lasu, ka Slovākijā velēšanās uzvaru guvis populists prokremliskais Fico – Un par 101% esmu pārlieicnāta, ka arī Latvijā pēc visām cūcībām, ko vienotība ir sadarījusi – nākošajās vēlēšanās varu gūs tādi populisti, ka ….
Bet – ka tik vien būtu tā bēda. Lasu un neticu, ko lasu – kas notiek Briselē. Pamatojoties uz nepieciešamību novērst bērnu pornogrāfiju lobisti lobē lobējamos – ierēdņus un parlamentu, lai ieviestu vispārēju čatu kontroli – visiem, piemēram, ari man – pusmūža tantei. Un – man tas būtu tikpat neticami, kā tas ,ka Norvēģijā aicina uz incestu, Briselē – lobisti – uz vispārēju cilvēku kontroli – gluži kā Ķīnā, – jā – neticami, bet lūk – ir šīs mediju dotās saitītes , kur katrs neticīgais pats var lasīt dokumentus – pārliecināties un izdarīt secinājumus. To es saprotu – tā ir uzticama informācija. Vel jo vairāk tāpēc, ka spiegel.de jau ir radikāli kreiss medijs un es jau sen bez šī fakta, kā filtra neko no viņu rakstītā nepieņemu
Bet jā – jāsāk saprast tāda lieta, ka ja tiek teikts vai domāts, ka viss ir slikti – jāsaprot, ka vienmēr var būt vēl sliktāk. Un tad – objektīva informācija burtiski var būt bāka tumsā.

https://www.spiegel.de/wissenschaft/mensch/chatkontrolle-der-mann-mit-der-komischen-brille-will-ihre-post-lesen-a-38e40abc-ed26-4c02-a904-c7068cf43a3c

FB izlasīju recheck baltica ierakstu, ka Peteris Kļava melo apgalvojot, ka Norvēģijā varas iestādes popularizē incestu. Savulaik studēju Norvēģijā, toreiz profesors apgalvoja, ka incests Norvēģijā vēsturiski ir bijusi “normalitāte”. Vai tā ir šodien , to nestāstīja. Man tas ķērās dikti pie sirds, jo iedomājos, iztēlojos, cik drausmīgi būtu bijis, ja man kā bērnam tēvs būtu …nu .. . man vēl tagad šermuļi skrien to iedomājoties ….
Tātad interese par šo lietu man sena, tāpēc iegāju rebaltica mājas lapā un atradu par šo tēmu visu re baltica rakstu. Un – milzīgs bija mans pārsteigums secinot, ka paši rebaltica nav publicējuši nevienu pašu !!! saitīti , lai lasītājs varētu izlasīt pirmavotus un saprast , pats izlemt – kas tad ir tā patiesiba. Ne saitīte uz Pētera Kļavas teikto – varbūt teikums ir izrauts no konteksta, varbūt neprecīzi citēts?! , ne uz Norvēģijas kundzes apgalvotā.
Par to es biju totāli vīlusies . Izteicu savu trauksmi draugam, ka tas ir kā čekistu laikos – dzīōt cilvēkos gatavus spriedumus , nevis rosināt pasus domāt. Nu draugs saka – re baltica taču nav akadēmisks kantoris, kam zinātniskā līmenī jādod atsauces. Paga – akadēmisks kantoris nav gan, bet ja sevi pozicionē kā patiesības sargus, tad tomēr jābūt caurspīdīgumam un drōšībai . Tagad iznāk , ka rebaltica tāds ideologiski glums ierocis , kam nevar uzticēties vien ir. Un par to man ir milzu vilšanās.

Tāds manipulatīvs , varas ierocis ir mūsu pašu sabiedriskie mediji. Panorāma nointervēja vsec darbinieci, kura zvērojošām acīm irdzot apgalvoja, ka krievu valoda mums ir nepieciešama , lai iegūtu informāciju. Tūlīt sarosījās ar pati sabmediju galva- krievu valoda esot uz palikšanu vajadzīga, jo citādi nenotikšot sabiedrības saliedēsana. Tad kāpēc tikai krievu valoda nevis kremļa vara? Kā lai cilvēki tic tādiem medijiem, kuros meli un manipulācijas dominē pār veselo saprātu un patiesību?

ar ko mieriņas vāji slēptais kremlisms ir labāks par kūtra neslepto oligarhismu? neizprotu ločmeles prieku vai ja gribat – pieņēmumu, ka mieriņa ir labāka par kūtri vai kā tagad joko pēc kariņa nāk mieriņa un būs jau labi –