Šokējoša bilance

Muļķība pārņem pasauli. Šokējoši!

Biju piemirsis, ka Latvijas skolās pastāv tāda iespēja, kā pārbaudījumu atkārtota kārtošana (darbu pārrakstīšana). Vācijā tādas iespējas nepastāv neviena līmeņa skolās. Ja esi izkritis kontroldarbā vai pārbaudes darbā, tad tu saņem atbilstošu atzīmi. Punkts. Nekādas otrās iespējas. Nekādu sekmju koriģēšanu.
Tas liek skolniekiem jau laicīgi apzināties pārbaudes darbu nopietnību un atbilstoši pret to tā arī izturēties. Pretējā gadījumā veidojās nepareiza attieksme pret kvalitatīva darba izpildi jau skolas gados.
– Kurš no mums gribētu kāpt lidmašīnā vai doties pie ķirurga, zinot, ka šiem speciālistiem kabatā ir paslēpta cerība uz otrreizēju mēģinājumu?

La.lv ir Pučes raidījuma atreferējums – cik nenormāli nolaista,lai neteiktu bankrotējusi ir mūsu tautsaimniecība. Tāda laupītāju paradīze- un tad vēlreiz – salīdziniet skolotāju algas un bez- atbildību pret valsts izzadzēju un izsaimniekotāju algām.

Nu salīdziniet ,cik pelna žurnālisti un cik skolotāji. Kādi ir darba apstākļi, soc. garantijas utt.

Atkārtoju 101.x – šodien būt skolotājam nozīmē būt lūzerim un mans viedoklus ir, ka Latvijā tas nemainīsies.

Es tiešām domāju, ka ir nepieciešama nopietna visas sabiedrības interese , bet tās nav.
Kas atbildēs par Skola2030 nejēdzībām?

Tūlīt būs eksāmeni vēsturē, bet vai sabiedrība to zin, ja vēsturi jau vairs normāli nemāca. Skolēniem māca lielās tēmas – soc.taisnīgums, vienlīdzība utt., bet kā to iemācīt , ja vēsture nav mācīta, bet šodien likumi ir viena patiesība un dzīve, kurā viss ir citādāk ir cita patiesība? Vai ir mācību grāmatas, metodiskie ieteikumi , ko un kā mācīt vēsturē? Kāpēc nav? 8 milj IZM atdeva VM , cik vēl ministrijās ir dāvināma un šķērdējama nauda, kas netiks problēmu risināšanai.

Kāpēc tepat Rīgā ir tik ļoti atšķirīgi ne- un nodrošinātas skolas? Kāpēc no dažādos apstākļos esošām skolām gaida vienādi augstus rezultātus?

Vēl- nevajag žurnālistam taisnoties- nemeklēsim vainīgos. Tieši otrādi – ir jāprasa atbildība.
Un vēlreiz – pavļuts finansēja zelta gultas ar dimanta kājām, par cik tur tūkstošiem pirka galdus ministrijām- visi eksministri tikuši firmās, kurām pakalpoja ministrējot. Bet – vai pandēmijas lēmumi bija pareizi? Vai uzņemoties pienākumus nav jāuzņemas atbildība? Kāpēc tieši Latvija savus bērnus turēja pandēmijas cietumā visilgāk?

Ja mēs godīgi un atklāti nerunājam par problēmām, nenosodam kļūdas, paviršības, apzinātu pašlabumu , tad uz kādiem pozitīviem uzlabojumiem ceram nākotnē?

Turpināsim kolektīvo gaudu dziesmu , ka skolotāju nav un esošie ir slinki un dumji?
Un tālāk?

Mans pirmais secinājums- cik vāji, neprofesionāli ir kļuvuši mediji.
Nu nav izglītības problēmu fokuss skolotāju neesamība vai neprofesionalitāte.
Manuprāt, pamatproblēma ir sabiedrībā- tās nespējā novērtēt izglītības nozīmi un sabiedrības vēlmes neesamībā problēmas risināt. Šim apgalvojumam ir ļoti daudz pamatojumu, bet visus te neuzskaitīt. Varētu sākt ar budžetu, ar naudām. Izglītībai, bērniem, jauniešiem tā netiek tērēta. Bija ierosinājums par likuma normu, ka Saeimā drīkst ievēlēt tikai ar augstāko izglītību. Tas esot diskriminējoši. Bet tā arī neizskanēja pretarguments, ka miljons reižu diskriminējošāk ir kad likumus pueņem mazizglītoti, nezinoši cilvēki. Šausminamies par grevcovu un noraidam likuma normu par prasību būt izglītotam.
Vēl par finansēm- jaunās novadu dom3s, Rigas Dome- cik naudas tērē dārgiem auto, komandējumiem un korupcijai un cik netērē izglītībai.
Neviens medijs nesniedz informāciju, cik valsts tērē naudu privātajām izglītības iestādēm, cik publiskajām.
Par reformu- mazās skolas slēgs- kāds būs zināšanu līmenis pārpildītās klasēs? Nabadzība Latvijā pieaug peoporcionāli korupcijas uzplaukumam- šodien ziņu portālos lasīju par vismaz 5 gadījumiem- viena pussudze aiziet pie 27 gadīga vīrieša, citu sit tēvs , cita vāc dzērājmāti utt.
Nu – kā tādus bērnus mācīt?