Ko latvietim māca Eliots un Džoiss

Nesen skatījos britu seriālu Oxford Crimes Inspector Lewis. Tur viena sērija ir ar Eliota dzeju- tā tiek ļoti skaisti citēta un tiek nogalināta ļoti skaista talantīga jauna sieviete, kura talantīgi izmantoja savu draugu nelegāla biznesa organizēšanā.

Ar Eliotu un Lešinsku viss kārtībā.
Bet- savulaik Kārlis Vērdiņš bija mans dzīvais klasiķis. Lasīju viņa dzeju laikā, kad biju iemīlējusies un pat izrakstīju blociņā.

Bet tad KV sorotizējās – satorizējās. Saistībā ar blm – melno nemieriem ASV sāka visā nopietnībā slydināt, ka arī latvieši ir sasodīti rasisti un līdzatbildīgi par melno cilvēku neveiksmēm.
Es to uztvēru, kā kārtējā dzejnieka kārtējo kolaborāciju ar varu, ar meliem, ar manipulāciju, ar ļaunumu, ja gribat – ar sātanismu.
Lūk, Ziedonis – man ir mammas dāvinātas daudzas viņa dzejas grāmatas. Man ir jauns ērts klubkrēsls lasīšanai – paņemu Ziedoņa Epifānijas un stop – nevaru. Nu nevaru, jo jādomā par viņa nodevību pret Gaismu, pret Tīrību, pret Cilvēcību sadarbojoties ar čekistiem un baudot šīs sadarbības ditos msteriālos labumus. Tik skaisti, dziļi kā domu izteicis Ziedonis – reti, kurš vairs pateiks. Bet ….es nevaru. Es domāju, ka mūsu tautas posts sākas nevis vientiesīgu tantiņu galvās un dvēselēs, kā to mums grib iestāstīt Hermanis un JRT aktieri, bet šajos patiesi ģeniālajos dzejniekos, vispār radošajā inteliģencē, kas ir katras tautas prāts un sirdsapziņa.

Gan jau, ka Ziedoņa jubileju atkal viegli norīs fonds viegli , kur katrs, kas runājis ar ziedoni par to ilgi un gari lielīsies un tā veiksmīgi notušēs i pašu Ziedoni , i viņa mantojumu ar visu zeltu un visiem sūdiem

Tādi esam. Diemžēl….

Ar sajūsmu gaidu ULISU. Iepriekšējo `klasisko` nespēju lasīt, ķēros atpakaļ pie oriģināla un meklēju komentāros un skaidrojumos. Vispār jau smagi ar tulkojumiem – arī Meistaru un Margaritu latviski nevaru lasīt (tūlīt klājas virsū oriģināla fonika, ritms, pat leksika…).

[Mēs nevienam neesam nodarījuši pāri.] Un kā ar lībiešiem?

Ar sajūsmu gaidu. Iepriekšējo `klasisko` nespēju lasīt, ķēros atpakaļ pie oriģināla un meklēju komentāros un skaidrojumos. Vispār jau smagi ar tulkojumiem – arī Meistaru un Margaritu latviski nevaru lasīt (tūlīt klājas virsū oriģināla fonika, ritms, pat leksika…).