Izglītības jomā ir iestājusies pieklājības un cieņpilnas attieksmes krīze

Nūuu….tas,kas man brīžiem liek domāt,vai esmu riktīga, ir tas,cik jūtīgi es uztveru,ja mani nesveicina,vai vēl sliktāk,ja neatņem manu sveicienu.

Bet es domāju,ka tas ir tāpēc,ka mēs esam ļoti nabadzīga,sociāli nevienlīdzīga sabiedrība.

Skolotājam ir neveiksminieka, zaudētāja tēls sabiedrībā,tāpēc katrs kam nav slinkums var skolotāju pazemot. Sākot ar skolēniem un beidzot ar minstru, par vecākiem un medijiem pat nerunājot.

Cik nodokļos maksā IR žurnālisti,kuri kaunināja skolotāju cīņu par algu un cik nodokļos samaksā skolotāji.

Tāpēc ir tā,ka mediji kaunina skolitājus,nevis skolotāji medijus.

Risinājumu neredzu,jo izmaiņām sabiedrībā būtu jābūt kardinālām,bet tādas tās nav plānotas.

Ļoti labs raksts. Šobrīd daudz par to tiek runāts, problēma ir apzināta un novērtēta, un beidzot sākam pēc būtības ķerties klāt pie cēloņiem un meklēt risinājumus.
Jo, kā var kopt un lolot saturu, ja trauks ir izjucis vai deformēts! Esam atgriezušies pie elementārām pieklājības normām, ar ko būtu jāsāk.
It kā jau paradokss – lai pārvarētu formālu pieeju uzvedības un morāles krīzes risināšanā, jāsāk ar formas (regulatīvās daļas ) sakārtošanu.