Ja vēlamies būt ilgtspējīgi, jādod otrā elpa degradētām teritorijām

Manuprāt problēma ir nesabalansēta likumdošanas attieksme pret esošo, vēsturisko apbūvi un jaunceļamo sektoru. Dzīvojamie m2 tiek pārāk šauri traktēti, aizmirstot par kultūrvēsturiskās vērtības, identitātes, pārmantojamības, sociālo, vides faktoru nozīmi. Ja tā nebūtu, tad vēsturiskā apbūve, pilsētu centri neatrastos tik bēdīgā stāvoklī. Likumdošana ir iestigusi plēsonīgā kapitālisma pārdales fāzē.
Attīstītāju, investoru interese ir tikai par jaunbūvējamiem m2, jo par renovāciju tiek teikts, ka tā izmaksā 2x dārgāk – no biznesa interesēm arī izriet spiediens uz likumdevēju, pašvaldībām. Tas ir jautājums, kas būtu jāregulē caur likumdošanu un ne jau ar sodiem, ja negribam piedzīvot, ka simtgadīgie pilsētu centri atmirst “dabiskā”nāvē.

Esmu par, bet vispirms jāaizgriež skābekļa padeve valdošiem degradētiem organismiem.