Kāpiens personīgajā ellē

No Velbeka esmu lasījusi tikai Pakļaušanos.
Bet tā bija tik…nu tāda grāmata,ka citus viņa darbus lasīt vairs negribu.
Laikam vecums dara savu – nu rupjības mani vairs nešokē ,tik uzdzen pretīgumu,no kura tad grūti tikt vaļā.

Klausījos interviju ar tādu Dr Dahlke. Kaut kā tā kā psihoreinkarnācijas profesors ,homeopāts un vispār netradicionālists. Par daudz ko mani nepārliecināja,bet cita starpā viņš runāja par tantrisko seksu. Cik nenormāli svarīga cilvēka dzīvē ir mīlēšanās un glāsti,pieskārieni. Tai brīdī es kļuvu ļoti trauksmaina un nervoza. Par vegāni es nekļūšu, skaidrs, nesportošu, skaidrs, bet to skaisto,cēlo,dvēselisko seksu gan varētu, es spriedu. Ja vien priekšnosacījums tam nav vegānisms un spirtošana.
Katrā ziņā – tik nenormāli ļoti ļoti ilgojos pēc kaut kā tīra,vienkaarša , cilvēcīga. Kā šī numura uzņēmēja – ja ir tīra vide,ir tīras domas. Otrādi man nesanāk un ar Velbeku ne tik.
Bet šoreiz Kasimam paldies. Noticēju katram viņa vārdiņam.