Netieku vaļā no domām par viltojumiem. Vai meita tēvam ir pajutājusi, kāpēc viņš lepojās ar Putina krekliņu? Un, ko par to domā meitas kolēģi?Un šitie superdārgie mega uzvedumi šobrīd man šķiet amorāli. Ne velti V.Manskis kādā TV diskusijā jautāja V.Kairišam par iespējamo gatavību neapkurinātām teātru zālēm. Dailē vēl jau nekas nav beidzies: ažiotāžas gaidās dienas kārtībā Malkovičs par spīti tam, ka no krievu prezidenta fondiem bija spiests atteikties – tas nekādi nebūs kādreiz pašu radītais “provinciālais” Brands
Ļoti vēlētos, lai šie paši cilvēki, kam saistība ar krekliņiem un līdzīgi, iznāktu sabiedrībā ar saviem vēstījumiem. Sagaidītu grēksūdzi, bet var jau būt, ka viņiem nekas domāšanā nav mainījies, bet tad arī to būtu svētīgi mums uzzināt. Bet par sponsoriem – nav ne jausmas, kā teātra direktors varēja nokļūt līdz krievu prezidenta fondiem (info Delfos), no kuriem patiesībai par godu, karam sākoties, atteicās.
No otras puses – ja par godu viesrežisoriem tiek izdota salīdzinoša lielāka nauda, bet iestudējums nav veiksmīgs (ir daudz tādu piemēru), tad nav žēl un nav amorāli?
Attiecībā uz provinciālismu – tas vairāk bija mērķēts uz nekompetentajiem skatītājiem, tādiem kā es, kas nebraukā ārpus valsts skatīties jaunākās tendences pasaulē teātra jomā. Un šī iemesla dēļ tikai ar laika nobīdi saprotu, ka dažas labas pašmāju režijas kaut ko stipri atgādina.
Labrīt, Sulespuķe!
Vai nav par traku, Dailē šajā sezonā vien vismaz četri viesrežisori ar savām komandām, ceru, ka nekļūdos. Tad nākotnē V.Kairišs gatavo kaut ko ar lielizmēra marionešu zirgu, ko veidojis Dienvidāfrikas mākslinieks. Naudas plūsmai izskatās robežu nav. Tās tāmes jau mēs nezinām. Un rezultātā izrādes apmeklē elite, to neattiecinu uz Jums, jo, cik saprotu, esat patiess mākslas cilvēks, kam izrādīšanās sveša.
Kaut ko nesaprotu, nerunāsim par karu, bet lielā nabadzības plaisa Latvijā un viss šis.
Laba diena :) Redz kad nav par traku. Kas var, tas dara. Kāpēc citi nevar tāpat?
Kāpēc šajā sakarā tik izcelta Daile, bet tiek pievērtas acis tam, kas notiek citur?
Ir arī tāda prakse kā ģeometriskā progresijā palielināt biļešu cenas atkarībā no to pirkšanas ātruma…
Negribētu tomēr sasaistīt kultūru ar iztiku. Kā zināms, kultūras pasākumus apmeklē labi ja 10%, un tie ir tādi cilvēki, kam vienkārši ir savādākas prioritātes.
Gaumes ir dažādas. Mani tehnokrātija neinteresē. Piemēram Zoom izrādes cik ātri uzradās, tik ātri aizgāja.
(No intervijas LA ar A.Hermani: Mēs tiekamies 23. novembrī, “Spēlmaņu nakts” balvas pasniegšanas dienā, bet jūsu JRT iestudētā “Baltā helikoptera” starp nominētajiem iestudējumiem nebija. Ko jums nozīmē pašmāju teātra jomas atzinība?
A. Hermanis: Šo balvu nosaka piecu cilvēku kolektīvā gaume. Man personīgi ir sava gaume, un mana “Spēlmaņu nakts” balva par izrādi pagājušajā sezonā viennozīmīgi ir izrādei “Meklējot Spēlmani” (režisors Gatis Šmits. – A. K.), kura tur vispār nav nominēta.
Kas ir labs teātris un kas nav labs teātris – tas ir stiepjams jēdziens.).
P.S. Piesardzīgi lūkojos uz divām steidzīgi rakstītām recenzijām vienā dienā uzreiz divās vietnēs.)
No Zoom izrādēm ievērības cienīga bija Irānas konference, bet tur jau luga pati sevi iznesa.
Par to labo teātri – vienmēr atceros kāda teikto par Smoktunovski – vienā vakarā viņš varēja nospēlēt ģeniāli, citā – viduvēji… Es mēdzu iepatikušās izrādes skatīties atkārtoti – dažreiz otrajā reizē ir labāk, bet nereti otrreiz grūti pat saprast, kas pirmajā tik ļoti paticis…
Tas pats Hermanis ir teicis, ka māksla ir bizness. Slavinošas recenzijas veicina kā biļešu pirkšanu, tā cenu paaugstināšanu. Toties iznīcinošu recenziju nav nemaz. Arī dēļ solidaritātes.
Ja reiz Zanes Radzobes recenzijas un vērtējums kā šeit, tā kroders.lv Tev neko neizsaka, tad ko tad es…
Par Tavu nostāju pret Daili esmu jau lasījusi Satori komentāros… Lai kā arī nebūtu, Daile šajā sezonā ir vienīgā, kas ir spējusi pārsteigt pat vairākkārtīgi.
Nu ja Tu šitā, tad man atkal nav ko iebilst… Galvenā atziņa, kas man bija pēc izrādes – cik tomēr esam provinciāli, kaut vai tāpēc vien, ka neko no moderna teātra neesam redzējuši un neko no jaunajām tendencēm īsti nepārzinām. Plusā vēl pārdomas par to, kas īsti piešķir lietām vērtību
Paldies. Jautājums – vai Tavuprāt, Džilindžera izrāde par Kaligulu bija modernais teātris?
Lūk, kad es paziņam jautāju vai izrāde bija kā Kaligula, viņš atbildēja, ka ļoti lielā mērā – jā.
Proti, tā izrāde Kaligula bija pārpilna ar efektiem, kuri uz mani iedarbojās, asini uzsita utt,, bet vienlaicīgi – to skaļo efektu dēļ pazuda būtība – izrāde par to, kas notiek ar cilvēku, kad viņš iegūst absolūto varu. No Kaligulas visspilgtāk atceros tās klusās vietas -Kaligulas monologus. Tieši to dēļ biju gribējusi vēlreiz iet uz šo izrādi, bet neaizgāju, jo izrādi noņēma no repertuāra.
Iespējams, ka man vecums izpaužas dažādi, bet tas skaļais ārišķīgais man vairs nē – man gribas tādus dziļus, eksistenciālus jautājumus risināt. Tādus neatrisināmus.
Savulaik biju uz Kasteluči inscenēto operu Žanna D Arka Birselē un tur bija līdzīgi –
arišķīgais neļāva koncentrēties būtībai. Varbūt man tas dziļi individuāli. Tā Žanna tur plika, bet no attāluma nevar saprast – sieviete vai vīrietis, varbūt transvestīts, nenormāli bļauj, bļaustās. Tas režirors skaitās ļoti slavens, bet es saku nē – noskatījos , ka arī tā var par D ‘Arku , bet tas ir daudz daudz virspusējāk , manuprāt, kā bija tā 1928.g. filma.
Atklāti jāsaka, ka man teātris arī nepietrūkst. Es vairāk gribu kādu Pučīni, Verdi operu, kādu Čaikovska baletu.
tāda fantastsika ir K.T.Dreiera filma The passion of Jeanne D ‘ Arc.
Kaligulu neredzēju, bet, cik atceros, Džilindžers aizrāvās ar postmodernismu.
Z.R. jau rakstīja, ka Rotkho ir kā meditācija. Piekrītu. Un vēl visi tie skaņas, ritma, gaismas efekti noved pie izmainīta apziņas stāvokļa, paplašinot to par kādu dimensiju, dzēšot laiktelpas robežu. Fascinējošs moments, kad sarkani pulsējošā gaismā parādās Rotko. Līdz ar to forma ir tikai līdzeklis, līdz būtībai katram jānonāk pašam. Vai arī nav jānonāk – brīva izvēle.
Paldies. Pirms vairākām nedēļām IR reklamēja un slavēja jaunās rakstnieces Belševicas grāmatiņu. Ļoti gribēju izlasīt. Izlasīju. Un neko nesapratu. Neko. Kā kaut ko tādu var saukt par labu literatūru? Kā kaut ko tādu var slavināt?
Papildus, man iedeva, nelūdzu,bet man iedeva Z.Daudziņas Dienasgrāmatu. Un atkal nesapratu. Nu nesapratu ,par ko sajūsma. Par ko?
Tāda sajūta,ka es attālinos no sabiedrības, no kopējās domāšanas, uztveres, mentalitātes.
Vai tiešām es tāda viena?
Belševicas grāmata ir nopirkta, bet nav lasīta, Daudziņas grāmata ir gan nopirkta, gan izlasīta – nosmaidīju pie viņas frāzes, ka mēs viens otram esam vai nu draugs, rads vai skolasbiedrs – es piederu pie pēdējās kategorijas un varbūt tāpēc lasot bija zināms sentiments. Bet, manuprāt, Dienasgrāmata nemaz nepretendē uz literatūras šedevra lauriem. Tāda mīļa, jauka grāmata.
Tāpat esmu nopirkusi, bet neesmu vēl lasījusi Vinogradovas Upi.
Kādreiz jau rakstīju, ka neesmu augstās domās par jauno laiku latviešu literatūru un, ja kādreiz gadās kaut ko nopirkt, tad tikai veiksmīga mārketinga dēļ.
Par Daudziņas dienasgrāmatu nospriedu, ka tā tāda provinciāla patika uzzināt par slavenību tusiņiem.
Vai tad dienasgrāmatas nevar būt ar dziļākām domām? Kaut ko kas paceļ spārnos?
Nezinu , baidos, ka esmu vienkārši kašķīga, bet vienlaicīgi , vīlusies, ka ar kaut ko tādu piepilda mūsu kultūrtelpu.
No sajūsmas apraudājos , kad LR lasīja Tarasa Ševčenko dzejoli. Kāpēc dienasgrāmatā nevarēja būt dzeja, klasiķu citāti , kaut kas pāri ikdienai. Vai kāpēc dzeja LR neskan katru dienu. Cilvēkiem taču patiktu.
Kas ir tas, kas pazemina – attālina mūsu apvāršņus?
Jau 3. IR numurs par karu Ukrainā, bet uz vāka nav neviena Latvijas PERSONĪBA, neviena Latvijas AUTORITĀTE. Vieni vienīgi ārzemnieki.
Jubileja Purvītim, pat mūsu dārgumam , viņa piemiņai nav ne iela, ne nams, pat muzejs nav viņam. Kādai ārzemneicei pa ķēķa durvīm iešķieba cik tur simtus miljonus, lai kā saka – nokopj Purvīti pavisam
No rīta lasīju grāmatu par faraoniem. par to mirkli Ēģiptē, kad 1x viņi savus priekšstatus par nāvi izteica vārdos, tekstā. Tagad gribu Valda Segliņa grāmatas palasīt –
zinātkāre jau man ir un ļoti liela, bet laikam tomēr jāturās pie fundamentālām lietām un nav , ko ticēt visam , ko IR raksta, bet Tev paldies – Tu esi ļoti diplomātiska varbūt esi diplomāte?
Rotkho ir Mākslas Notikums. Tā sajūta, ka pēc izrādes vairs neesi tāds pats, kā pirms tās.
Man cita starpā izrādē aizķērās atziņa, ka tur, kur ir nauda, ir māksla, kaut vajadzētu būt otrādi – kur ir māksla, tur ir nauda
Man paziņa bija uz izrādi un palika neapmierināts. Stulbi efekti,kas galu galā kļuva par defektiem.
Gribētu konkrētāku Saulespuķes viedokli,kāpēc laba izrāde,bet nedrūkstu,jo es boikotēju kairišu un vispār kultūras maucību=pērkamību
Komentāri (21)
Urga 18.03.2022. 14.27
Netieku vaļā no domām par viltojumiem. Vai meita tēvam ir pajutājusi, kāpēc viņš lepojās ar Putina krekliņu? Un, ko par to domā meitas kolēģi?Un šitie superdārgie mega uzvedumi šobrīd man šķiet amorāli. Ne velti V.Manskis kādā TV diskusijā jautāja V.Kairišam par iespējamo gatavību neapkurinātām teātru zālēm. Dailē vēl jau nekas nav beidzies: ažiotāžas gaidās dienas kārtībā Malkovičs par spīti tam, ka no krievu prezidenta fondiem bija spiests atteikties – tas nekādi nebūs kādreiz pašu radītais “provinciālais” Brands
2
Sskaisle > Urga 18.03.2022. 19.57
Vai tad Daili nesponsorē partijas biedri no A/Par?
Un – ir ziņkāre- par kādas meitas tēvu ar putina krekliņu ir runa?
1
Urga > Sskaisle 19.03.2022. 08.02
Ļoti vēlētos, lai šie paši cilvēki, kam saistība ar krekliņiem un līdzīgi, iznāktu sabiedrībā ar saviem vēstījumiem. Sagaidītu grēksūdzi, bet var jau būt, ka viņiem nekas domāšanā nav mainījies, bet tad arī to būtu svētīgi mums uzzināt. Bet par sponsoriem – nav ne jausmas, kā teātra direktors varēja nokļūt līdz krievu prezidenta fondiem (info Delfos), no kuriem patiesībai par godu, karam sākoties, atteicās.
0
Saulespuķe > Urga 18.03.2022. 22.08
No otras puses – ja par godu viesrežisoriem tiek izdota salīdzinoša lielāka nauda, bet iestudējums nav veiksmīgs (ir daudz tādu piemēru), tad nav žēl un nav amorāli?
Attiecībā uz provinciālismu – tas vairāk bija mērķēts uz nekompetentajiem skatītājiem, tādiem kā es, kas nebraukā ārpus valsts skatīties jaunākās tendences pasaulē teātra jomā. Un šī iemesla dēļ tikai ar laika nobīdi saprotu, ka dažas labas pašmāju režijas kaut ko stipri atgādina.
1
Urga > Saulespuķe 19.03.2022. 10.38
Labrīt, Sulespuķe!
Vai nav par traku, Dailē šajā sezonā vien vismaz četri viesrežisori ar savām komandām, ceru, ka nekļūdos. Tad nākotnē V.Kairišs gatavo kaut ko ar lielizmēra marionešu zirgu, ko veidojis Dienvidāfrikas mākslinieks. Naudas plūsmai izskatās robežu nav. Tās tāmes jau mēs nezinām. Un rezultātā izrādes apmeklē elite, to neattiecinu uz Jums, jo, cik saprotu, esat patiess mākslas cilvēks, kam izrādīšanās sveša.
Kaut ko nesaprotu, nerunāsim par karu, bet lielā nabadzības plaisa Latvijā un viss šis.
2
Urga > Urga 19.03.2022. 10.40
Atvainojos, protams, Saulespuķe.
0
Saulespuķe > Urga 19.03.2022. 11.09
Laba diena :) Redz kad nav par traku. Kas var, tas dara. Kāpēc citi nevar tāpat?
Kāpēc šajā sakarā tik izcelta Daile, bet tiek pievērtas acis tam, kas notiek citur?
Ir arī tāda prakse kā ģeometriskā progresijā palielināt biļešu cenas atkarībā no to pirkšanas ātruma…
Negribētu tomēr sasaistīt kultūru ar iztiku. Kā zināms, kultūras pasākumus apmeklē labi ja 10%, un tie ir tādi cilvēki, kam vienkārši ir savādākas prioritātes.
1
Urga > Saulespuķe 19.03.2022. 12.46
Gaumes ir dažādas. Mani tehnokrātija neinteresē. Piemēram Zoom izrādes cik ātri uzradās, tik ātri aizgāja.
(No intervijas LA ar A.Hermani: Mēs tiekamies 23. novembrī, “Spēlmaņu nakts” balvas pasniegšanas dienā, bet jūsu JRT iestudētā “Baltā helikoptera” starp nominētajiem iestudējumiem nebija. Ko jums nozīmē pašmāju teātra jomas atzinība?
A. Hermanis: Šo balvu nosaka piecu cilvēku kolektīvā gaume. Man personīgi ir sava gaume, un mana “Spēlmaņu nakts” balva par izrādi pagājušajā sezonā viennozīmīgi ir izrādei “Meklējot Spēlmani” (režisors Gatis Šmits. – A. K.), kura tur vispār nav nominēta.
Kas ir labs teātris un kas nav labs teātris – tas ir stiepjams jēdziens.).
P.S. Piesardzīgi lūkojos uz divām steidzīgi rakstītām recenzijām vienā dienā uzreiz divās vietnēs.)
1
Saulespuķe > Urga 19.03.2022. 13.07
No Zoom izrādēm ievērības cienīga bija Irānas konference, bet tur jau luga pati sevi iznesa.
Par to labo teātri – vienmēr atceros kāda teikto par Smoktunovski – vienā vakarā viņš varēja nospēlēt ģeniāli, citā – viduvēji… Es mēdzu iepatikušās izrādes skatīties atkārtoti – dažreiz otrajā reizē ir labāk, bet nereti otrreiz grūti pat saprast, kas pirmajā tik ļoti paticis…
Tas pats Hermanis ir teicis, ka māksla ir bizness. Slavinošas recenzijas veicina kā biļešu pirkšanu, tā cenu paaugstināšanu. Toties iznīcinošu recenziju nav nemaz. Arī dēļ solidaritātes.
0
Saulespuķe 17.03.2022. 09.34
Ja reiz Zanes Radzobes recenzijas un vērtējums kā šeit, tā kroders.lv Tev neko neizsaka, tad ko tad es…
Par Tavu nostāju pret Daili esmu jau lasījusi Satori komentāros… Lai kā arī nebūtu, Daile šajā sezonā ir vienīgā, kas ir spējusi pārsteigt pat vairākkārtīgi.
2
Saulespuķe > Saulespuķe 17.03.2022. 09.35
Tā bija atbilde Sskaislei.
0
Sskaisle > Saulespuķe 17.03.2022. 15.28
Nu netielējies, Tavs viedoklis ir svarīgs un To zini.
1
Saulespuķe > Sskaisle 17.03.2022. 15.43
Nu ja Tu šitā, tad man atkal nav ko iebilst… Galvenā atziņa, kas man bija pēc izrādes – cik tomēr esam provinciāli, kaut vai tāpēc vien, ka neko no moderna teātra neesam redzējuši un neko no jaunajām tendencēm īsti nepārzinām. Plusā vēl pārdomas par to, kas īsti piešķir lietām vērtību
1
Sskaisle > Saulespuķe 17.03.2022. 18.55
Paldies. Jautājums – vai Tavuprāt, Džilindžera izrāde par Kaligulu bija modernais teātris?
Lūk, kad es paziņam jautāju vai izrāde bija kā Kaligula, viņš atbildēja, ka ļoti lielā mērā – jā.
Proti, tā izrāde Kaligula bija pārpilna ar efektiem, kuri uz mani iedarbojās, asini uzsita utt,, bet vienlaicīgi – to skaļo efektu dēļ pazuda būtība – izrāde par to, kas notiek ar cilvēku, kad viņš iegūst absolūto varu. No Kaligulas visspilgtāk atceros tās klusās vietas -Kaligulas monologus. Tieši to dēļ biju gribējusi vēlreiz iet uz šo izrādi, bet neaizgāju, jo izrādi noņēma no repertuāra.
Iespējams, ka man vecums izpaužas dažādi, bet tas skaļais ārišķīgais man vairs nē – man gribas tādus dziļus, eksistenciālus jautājumus risināt. Tādus neatrisināmus.
Savulaik biju uz Kasteluči inscenēto operu Žanna D Arka Birselē un tur bija līdzīgi –
arišķīgais neļāva koncentrēties būtībai. Varbūt man tas dziļi individuāli. Tā Žanna tur plika, bet no attāluma nevar saprast – sieviete vai vīrietis, varbūt transvestīts, nenormāli bļauj, bļaustās. Tas režirors skaitās ļoti slavens, bet es saku nē – noskatījos , ka arī tā var par D ‘Arku , bet tas ir daudz daudz virspusējāk , manuprāt, kā bija tā 1928.g. filma.
Atklāti jāsaka, ka man teātris arī nepietrūkst. Es vairāk gribu kādu Pučīni, Verdi operu, kādu Čaikovska baletu.
tāda fantastsika ir K.T.Dreiera filma The passion of Jeanne D ‘ Arc.
1
Saulespuķe > Sskaisle 17.03.2022. 19.48
Kaligulu neredzēju, bet, cik atceros, Džilindžers aizrāvās ar postmodernismu.
Z.R. jau rakstīja, ka Rotkho ir kā meditācija. Piekrītu. Un vēl visi tie skaņas, ritma, gaismas efekti noved pie izmainīta apziņas stāvokļa, paplašinot to par kādu dimensiju, dzēšot laiktelpas robežu. Fascinējošs moments, kad sarkani pulsējošā gaismā parādās Rotko. Līdz ar to forma ir tikai līdzeklis, līdz būtībai katram jānonāk pašam. Vai arī nav jānonāk – brīva izvēle.
1
Sskaisle > Saulespuķe 18.03.2022. 19.55
Paldies. Pirms vairākām nedēļām IR reklamēja un slavēja jaunās rakstnieces Belševicas grāmatiņu. Ļoti gribēju izlasīt. Izlasīju. Un neko nesapratu. Neko. Kā kaut ko tādu var saukt par labu literatūru? Kā kaut ko tādu var slavināt?
Papildus, man iedeva, nelūdzu,bet man iedeva Z.Daudziņas Dienasgrāmatu. Un atkal nesapratu. Nu nesapratu ,par ko sajūsma. Par ko?
Tāda sajūta,ka es attālinos no sabiedrības, no kopējās domāšanas, uztveres, mentalitātes.
Vai tiešām es tāda viena?
1
Saulespuķe > Sskaisle 18.03.2022. 21.50
Belševicas grāmata ir nopirkta, bet nav lasīta, Daudziņas grāmata ir gan nopirkta, gan izlasīta – nosmaidīju pie viņas frāzes, ka mēs viens otram esam vai nu draugs, rads vai skolasbiedrs – es piederu pie pēdējās kategorijas un varbūt tāpēc lasot bija zināms sentiments. Bet, manuprāt, Dienasgrāmata nemaz nepretendē uz literatūras šedevra lauriem. Tāda mīļa, jauka grāmata.
Tāpat esmu nopirkusi, bet neesmu vēl lasījusi Vinogradovas Upi.
Kādreiz jau rakstīju, ka neesmu augstās domās par jauno laiku latviešu literatūru un, ja kādreiz gadās kaut ko nopirkt, tad tikai veiksmīga mārketinga dēļ.
1
Sskaisle > Saulespuķe 18.03.2022. 22.20
Par Daudziņas dienasgrāmatu nospriedu, ka tā tāda provinciāla patika uzzināt par slavenību tusiņiem.
Vai tad dienasgrāmatas nevar būt ar dziļākām domām? Kaut ko kas paceļ spārnos?
Nezinu , baidos, ka esmu vienkārši kašķīga, bet vienlaicīgi , vīlusies, ka ar kaut ko tādu piepilda mūsu kultūrtelpu.
No sajūsmas apraudājos , kad LR lasīja Tarasa Ševčenko dzejoli. Kāpēc dienasgrāmatā nevarēja būt dzeja, klasiķu citāti , kaut kas pāri ikdienai. Vai kāpēc dzeja LR neskan katru dienu. Cilvēkiem taču patiktu.
Kas ir tas, kas pazemina – attālina mūsu apvāršņus?
Jau 3. IR numurs par karu Ukrainā, bet uz vāka nav neviena Latvijas PERSONĪBA, neviena Latvijas AUTORITĀTE. Vieni vienīgi ārzemnieki.
Jubileja Purvītim, pat mūsu dārgumam , viņa piemiņai nav ne iela, ne nams, pat muzejs nav viņam. Kādai ārzemneicei pa ķēķa durvīm iešķieba cik tur simtus miljonus, lai kā saka – nokopj Purvīti pavisam
No rīta lasīju grāmatu par faraoniem. par to mirkli Ēģiptē, kad 1x viņi savus priekšstatus par nāvi izteica vārdos, tekstā. Tagad gribu Valda Segliņa grāmatas palasīt –
zinātkāre jau man ir un ļoti liela, bet laikam tomēr jāturās pie fundamentālām lietām un nav , ko ticēt visam , ko IR raksta, bet Tev paldies – Tu esi ļoti diplomātiska varbūt esi diplomāte?
1
Saulespuķe > Sskaisle 18.03.2022. 22.43
Es esmu filozofējoša analītiķe 😊
0
Saulespuķe 17.03.2022. 07.35
Rotkho ir Mākslas Notikums. Tā sajūta, ka pēc izrādes vairs neesi tāds pats, kā pirms tās.
Man cita starpā izrādē aizķērās atziņa, ka tur, kur ir nauda, ir māksla, kaut vajadzētu būt otrādi – kur ir māksla, tur ir nauda
1
+1
-1
Atbildēt
@Sskaisle > Saulespuķe 17.03.2022. 09.14
Man paziņa bija uz izrādi un palika neapmierināts. Stulbi efekti,kas galu galā kļuva par defektiem.
Gribētu konkrētāku Saulespuķes viedokli,kāpēc laba izrāde,bet nedrūkstu,jo es boikotēju kairišu un vispār kultūras maucību=pērkamību
0