Sadarbspējīgs kvadrātkods

Inese Zandere ir vienīgā dzejniece, kuras dzeju par mammu un tēti lasot, pat tikai iedomājoties par to , es raudu , jo kaut ko tik tieši man, tik ļoti poētisku nav neviens cits uz pasaules uzrakstījis.
Bet – vienlaicīgi viņas , tagad laikam viņas bērnu izdevniecības LIELS UN MAZS grāmatas ir tik dārgas, ka tās atkal var nopirkt vien neliela sabiedrības daļa , par bibliotēkām pat nerunājot.
Skaties kur gribi, griezies apkārt, cik reizes gribi – visur ir šī robeža – tas bagātniekiem, nekas nabagiem.
Un cik ļoti ļoti es gaidu to mirkli , kad satiksies un sarunāsies dzejniece Inese Zandere un
profesore psihoterapeite Gunta Ancāne. Tad es nopirkšu prosecco , vienalga, kaut par pēdējiem eirocentiem, bet nopikšu , lai nosvinētu labo vēsti, ka cilvēki beidzot sarunājas. Es ļoti ļoti ļoti gaidu šo dāmu sarunu.

Mana bijusī kolēģe ir sākusi strādāt Franču licejā un viņa saka, to, ko es savulaik teicu par RV1.Ģ. – audzēkņi, vispār skola ir kā no citas pasaules. Pirmkārt, bērni ir motivēti. Visi mācās kā traki un Tev kā skolotājam ir nevis jācīnās par disciplīnu, jāmotivē, jāpārliecina par sava priekšmeta svarīgumu, bet viss spēks jāvirza uz to, lai sagatavotu labas , prasībām atbilstošas mācībstundas.
Tātad izglītības sistēma ir mūsu valsts kā sociāli netaisnīgas valsts spogulis. Vieni saņem maksimāli labu izglītību, citi saņem pigu un karcerus un turēšanu pusbadā.
Nu kaut vai naudas izlietojums izglītības sistēmā – jkp – cik miljonu miljoni ir aizgājuši šīm priviliģētajām skolām un cik tādām, kur patiesībā tiek nosists laiks , nevis iegūta izglītība. Kur tiek saražoti noderīgie idioti , ar kuriem tad būs izdevīgi manipulēt.

Es uzskatu, ka šāda nevienlīdzība ir milzīgs kapitāls čekistu sorosistu rokās un milzīgs mīnuss taisnīgas, demokrātiskas sabiedrības pastāvēšanai nākotnē.

Lūk, IR numurā ir reklāma par Grīga klavierkoncertu un norvēģu dejām. Tas nosaukts par koncertu klasiskās mūzikas iesācējiem un maksā 10 eur. Cik ģimenēm Latvijā ir iespējams uz šādu vērtīgu, izglītojošu koncertu aiziet kopā ar visiem bērniem? Okupācijas laikā uz manu mazo mazītiņo skolu brauca Rīgas filharmonija un mēs bērni vaļējām mutēm skatījāmies un klausījāmies. Redzējām dzīvus mūziķus , instrumentus, dzirdējām dzīvu mūziku. Kā ir šodien? Tā ir tikai vienas nelielas bagātnieku sabiedrības daļas iespēja. Diemžēl.

Vai LNMM – atkal par skarbu naudu organizē lekcijas bērniem un skolas vecuma jauniešiem muzejā uz vietas. Kam tas ir pieejams? Kam tas būtu vajadzīgs vairāk kā ēst?

Vai kinolektoriji – 100 eur par sezonu – pāris mēnešiem. Atkal – okupācijas laikā bija tāds raidījums Kino un mēs . Man šausmīgi patika Mihails Savisko, Vents Kainaizis.

Bija Tatjana Suta – jau kā dāma, kā personība bija unikāla. Sarmīte Sīle . Vai Karīna Geikina. Bauda bija dzirdēt redzēt šos cilvēkus, uzturēt sevī vēlmi līdzināties gudrībā, inteliģencē, cilvēciskā skaistumā.

Mēs esam tagad brīvi, neatkarīgi – bet totāli degradējušies. Mums rāda sarunu šovu Būris, kur vadītājs vīrietis sapucējas kā sieviete ar krellēm, baksta ekranā ar pirkstu , kliedz, bet kurš nespēj definēt , par ko tad tiks diskutēts un tad kā tādā čekistu paraugprāvā kaut kādi anonīmie , neredzamie eksperti sludina spriedumus par jēdzienu – multikulturālisms, kur nav nevienam pašam skaidrs, kas tas vispār par zvēru ir.

Tas ir nenormāli skumji. Nenormāli.

L.Dumbere ir mna žurnāliste , ļoti patīk kā viņa raksta, tomēr….Piemēram, šajā IR numurā ir veselas divas lappuses atvēlētas literatūrai. Tā vietā, lai būtu speciālista – literatūras speciālista – kaut vai L.Silovas recenizja, apskats, vārds tiek dots žurnālistei, kura pļāpā – vokurg do okolo un neko nepasaka par Kalnietes grāmatu kā literatūru . Kādas ir Kalnietes grāmatas valodiskās, saturiskās, vienā vārdā sakot- literārās vērtības. Kāpēc šī grāmata būtu jālasa, kāpēc to var ignorēt utt.
Mediji vairs nepilda savu pamatfunkciju – patiesu ziņu sniegšana, bet uzņemas visas citas funckijas – noziegumu iztiesāšana, rakstnieces lobēšana vai gluži otrādi – norakšana utt. Savulaik Neputns izdeva Asnates Smelteres grāmatu 50 gadi Rīgas modēs. Man tā grāmata ļoti ļoti patika, jo autore , manuprāt, ļoti perfekti parādīja padomju cilvēka dzīvi, domas, rīcības, uzvedības motīvus. Izcila grāmata. Vai Kalnietes grāmata par okupācijas laiku pastāsta kaut ko jaunu? Ar to es gribu teikt, ka tie valsts apmaksātie un uzturētie literatūras varneši Latvijā , manuprāt, arī ir zaudējuši kaut kādu elementāru orientāciju . Noskatījos dok. filmu, kurā apgalvots, ka Ziemeļpols vairs nesakrīt ar Zemeslodes magnētisko centru kā tas bijis tūkstošiem gadu iepriekš, un ka patiesībā, tā ir zīme, ka m.l. novirze var radīt globālu katastrofu, kas piepilda Bībeles pareģojumus par Zemes sadegšanu.

Tādas filmas mani emocionāli izsit no sliedēm, bet kad izlasu šo IR numuru – arī jūtos izsista no sliedēm. Jo šķiet, ka tas, kas notiek dabā, notiek arī sabiedrībā – tiek zaudēta kaut kāda elementāra turēšanās pie veselā saprāta, kā magnētiskā centra.