Uz visu lūkojos no tālienes, bet tās jau tikai tādas drumslas. Pandēmija biedē. Un smagi ap dūšu par visu to, kas notiek apkārt.
Ļoti mainās pasaule.
Pagājušajā žurnālā intervija ar V.Freibergu un viņa teiktais uz jautājumu:
“Ja jums būtu jāuzņem filma par sevi, kas tajā būtu?
Tas nu gan ir pārsteidzošs jautājums! Es laikam nemaz negribētu par sevi uzņemt filmu.
Bet, ja vajadzētu… galvenais — es negribētu būt sasodīti pretīgs personāžs. Un tas noteikti nedrīkstētu būt biogrāfisks stāsts. ”
Ienāca prātā, ka viņš labi sevi formulē. Un, galvenais, patiesi. Un atcerējos Antonioni Aptumsumu un Profesiju reportieris…
Mani jau arī pandēmija biedē, cenšos lieki nekur neiet. Ir uzkrājies stress, kam ir ārēji, no manis neatkarīgi iemesli. Pat grāmatas vairs nespēju lasīt, vienīgais, kas man spēj uzlabot noskaņojumu (kultūras aspektā) ir balets un lasītās / redzētās intervijas ar plaša spektra domātājiem.
Ir daudzas lietas, ko es tiešām nesaprotu. Piemēram, kāpēc, kad bija “tikai” 2 tūkstoši saslimušo, pašā viesizrāžu priekšvakarā atcēla Hermaņa “Gorbačovu” (!!!) Un kāpēc tagad, kad katru dienu ir 8 vai 9 tūkstoši saslimušo, visi teātri ir vaļā. Pat neraugoties uz to, ka masveidā tiek atceltas izrādes aktieru slimības dēļ. Es kā aktīva teātru apmeklētāja esmu savu biļešu ķīlniece, jo, kad iegādājos biļetes uz janvāri – februāri, situācija nebija tik dramatiska. Tagad man katru reizi pirms iešanas jāizvērtē, vai biļetes cena ir manas veselības vērta.
Precizēju, nevis biļetes cena, bet vai samaksātā nauda par iepriekš nopirktajām biļetēm uz izrādēm, kuras tomēr izlēmu neapmeklēt, lai lieki neriskētu saslimt – ir manas veselības vērta.
Atkal nevaru aizmigt ☹️ Par tēmu un ne par tēmu – vai kultūras vietas pasākumu kvalitāte ir vai nav saistīta ar apkalpojošā personāla attieksmi pret apmeklētājiem. Tāds ir jautājums, par ko es aizdomājos labu laiku. Un ja nav, tad ko tas liecina par kultūras vietu.
Līdzjūtība par bezmiegu. Jādzen sevi ārā svaigā gaisā.
Cik saprotu par vīrusu, tad tas mainās. Delta izcēlās ar plaušu iznīcināšanu, bet omikrons tomēr vieglāk izslimojams – varbūt tāpēc tie noteikumi dažādos laikos dažādi.
Bet par kultūras vietu sabiedrībā mani secinājumi ir rūgti. Cik nav naudas plakarēts, bet, lūk, tiekot likvidēts Jelgavas kamerorķestris – tā Kultūršokā TV. Diriģenta A.Meri ierosinājums viņam pašam samazināt un saņemt algu tikai par 9 mēnešiem (tik neierasts mūsu māksliniekiem), tomēr velts un neko nespēj glābt. Varētu domāt par lielo naudas trūkumu, ja par Jelgavas šaubīgu saimniekošanu nebūtu dzirdēts agrākajos gados. No 100gades miljoniem acīmredzot nebaltai dienai nekas nav aizķēries.
Atceros, V.Freimanes Ardievu, Atlantīda! izdošanai A.Hermanis savu prēmiju, šķiet, ziedoja. Arī V.Freiberga otrā grāmata par saziedotiem līdzekļiem izdota. Kādi likumi valda kultūrā?
Vakar 5 un 1/2 h teniss. Psiholoģiskā spriedze tik ļoti ievelkoša. Pēc spēles parādīja spāņu komentētāju video, kas ar viņiem notika, kad Nadals uzvarēja. Kā lauzās ārā aizturētais sasprindzinājums… Kaut ko tādu izjust mākslā!
Par mākslu un līmeni runājot, mani “štukas” neinteresē, bet nu jau uz to viss iet. E.Mākens par Hamletu manuprāt trāpījis režisoru visatļautības lauciņā. Ārišķības ļoti ātri apnīk, ja tām nav pamata.
No kurienes sabiedrību pārņēma tāda brutalitāte, vai tie ir tikai sociālie tīkli, kas to visu agresīvi pavairo? Jā, kultūras cilvēki domā par savu dienišķo maizi, bet par vērtībām morālā izpratnē? Manuprāt te ir lieli robi, tāpēc jau jautājums “Kas bija pēdējā izstāde, par ko runāja visa pilsēta? Kas bija pēdējā teātra izrāde, kas mainīja izpratni par to, kas dzīvē ir svarīgs? Par ko strīdējās recenzenti visos medijos?(H.Ē.Zēgners)”
Mani novērojumi, ka godīga konkurence reti kur tiek uzturēta un “sakari” ir noteicošie. Bet to izskaust diemžēl laikam neiespējamā misija.
Hamletu redzēju, ļoti pretrunīgs iespaids, jo, no vienas puses, neesmu operās iedziļinājusies tādā mērogā, lai varētu objektīvi par tām spriest, bet – no otras puses – opera jau tas pats teātris vien ir (ne jau vienkāršs kostimizēts koncertuzvedums ar dekorācijām), un to es savukārt pārzinu kā aktīva un pastāvīga skatītāja. Turklāt esmu redzējusi gandrīz visas operas, kas šobrīd ir repertuārā. Lasīju Lūsiņas recenziju par Hamletu – daudzējādā ziņā viņai piekrītu. Tišheizeres recenzija ir laba, bet tāda kā pārāk saudzējoša un komplimentāra. Palasīšu, ko raksta Mākens.
Izlasīju. Par to polārlāča galvu es arī nesapratu, kāpēc vajadzēja. Bet lielākais kuriozs man bija ar Jorika galvaskausu – no balkona sākumā nespēju īsti labi saskatīt un vienu brīdi šausmās nodomāju – vai tiešām tas ir astoņkājis ?! (jo darbība ir ap un uz ūdens) Nē, par laimi, tā izrādījās tikai sarkana āksta cepure, no kaut kurienes izzvejota. Bet tik un tā, man šāda koncepcija kopumā šķita neestētiska. Varbūt tāpēc, ka man dominējošā ir vizuālā uztvere. Sirdsapziņas tēlus es arī īsti neuztvēru, jo nebiju papildus pirms tam iepazinusies ar kaut kādiem skaidrojumiem – pārāk paļāvos uz to, ka esmu jau Hamletu redzējusi daudzās jo daudzās interpretācijās.
Paldies :) Man arī prieks :)
Joprojām apmeklēju visas jaunākās četru teātru izrādes, kā arī baletus un operas. Tik dažas nav redzētas vai nu nemitīgās pārcelšanas, vai datumu nepiemērotības dēļ.
Pēdējā laikā nekas īpaši spožs nav bijis (ja vien neskaita atkārtoti redzētās mīļās izrādes un nemainīgi izcilos baletus).
Ja atskatos uz pēdējo pusgadu, tad varu izcelt četras izrādes – Dailes teātra “Piekrišana” (ārkārtīgi spēcīgs Daiņa Grūbes un Maijas Doveikas tandēms), Dailes teātra “Degunradži” (skatījos divreiz – personīgi man šī ir pagājušās nosacītās sezonas labākā izrāde – unikāla scenogrāfija, tērpi un pati luga), Nacionālā teātra “Svešinieki vilcienā” (arī skatījos divreiz, esmu Nastavševa fane, man patīk gandrīz visas viņa izrādes), LNOB “Drakula” (redzēju abus sastāvus – vienkārši trūkst vārdu, lai izteiktu savu sajūsmu).
Un kā Jums – kas redzēts, kādi iespaidi?
Komentāri (13)
Urga 29.01.2022. 11.57
Uz visu lūkojos no tālienes, bet tās jau tikai tādas drumslas. Pandēmija biedē. Un smagi ap dūšu par visu to, kas notiek apkārt.
Ļoti mainās pasaule.
Pagājušajā žurnālā intervija ar V.Freibergu un viņa teiktais uz jautājumu:
“Ja jums būtu jāuzņem filma par sevi, kas tajā būtu?
Tas nu gan ir pārsteidzošs jautājums! Es laikam nemaz negribētu par sevi uzņemt filmu.
Bet, ja vajadzētu… galvenais — es negribētu būt sasodīti pretīgs personāžs. Un tas noteikti nedrīkstētu būt biogrāfisks stāsts. ”
Ienāca prātā, ka viņš labi sevi formulē. Un, galvenais, patiesi. Un atcerējos Antonioni Aptumsumu un Profesiju reportieris…
2
Urga > Urga 29.01.2022. 12.02
Šis bija domāts kā atbilde.
1
Saulespuķe > Urga 29.01.2022. 12.48
Mani jau arī pandēmija biedē, cenšos lieki nekur neiet. Ir uzkrājies stress, kam ir ārēji, no manis neatkarīgi iemesli. Pat grāmatas vairs nespēju lasīt, vienīgais, kas man spēj uzlabot noskaņojumu (kultūras aspektā) ir balets un lasītās / redzētās intervijas ar plaša spektra domātājiem.
Ir daudzas lietas, ko es tiešām nesaprotu. Piemēram, kāpēc, kad bija “tikai” 2 tūkstoši saslimušo, pašā viesizrāžu priekšvakarā atcēla Hermaņa “Gorbačovu” (!!!) Un kāpēc tagad, kad katru dienu ir 8 vai 9 tūkstoši saslimušo, visi teātri ir vaļā. Pat neraugoties uz to, ka masveidā tiek atceltas izrādes aktieru slimības dēļ. Es kā aktīva teātru apmeklētāja esmu savu biļešu ķīlniece, jo, kad iegādājos biļetes uz janvāri – februāri, situācija nebija tik dramatiska. Tagad man katru reizi pirms iešanas jāizvērtē, vai biļetes cena ir manas veselības vērta.
1
Saulespuķe > Saulespuķe 29.01.2022. 23.41
Precizēju, nevis biļetes cena, bet vai samaksātā nauda par iepriekš nopirktajām biļetēm uz izrādēm, kuras tomēr izlēmu neapmeklēt, lai lieki neriskētu saslimt – ir manas veselības vērta.
0
Saulespuķe > Urga 30.01.2022. 00.43
Atkal nevaru aizmigt ☹️ Par tēmu un ne par tēmu – vai kultūras vietas pasākumu kvalitāte ir vai nav saistīta ar apkalpojošā personāla attieksmi pret apmeklētājiem. Tāds ir jautājums, par ko es aizdomājos labu laiku. Un ja nav, tad ko tas liecina par kultūras vietu.
1
Urga > Saulespuķe 30.01.2022. 08.09
Līdzjūtība par bezmiegu. Jādzen sevi ārā svaigā gaisā.
Cik saprotu par vīrusu, tad tas mainās. Delta izcēlās ar plaušu iznīcināšanu, bet omikrons tomēr vieglāk izslimojams – varbūt tāpēc tie noteikumi dažādos laikos dažādi.
Bet par kultūras vietu sabiedrībā mani secinājumi ir rūgti. Cik nav naudas plakarēts, bet, lūk, tiekot likvidēts Jelgavas kamerorķestris – tā Kultūršokā TV. Diriģenta A.Meri ierosinājums viņam pašam samazināt un saņemt algu tikai par 9 mēnešiem (tik neierasts mūsu māksliniekiem), tomēr velts un neko nespēj glābt. Varētu domāt par lielo naudas trūkumu, ja par Jelgavas šaubīgu saimniekošanu nebūtu dzirdēts agrākajos gados. No 100gades miljoniem acīmredzot nebaltai dienai nekas nav aizķēries.
Atceros, V.Freimanes Ardievu, Atlantīda! izdošanai A.Hermanis savu prēmiju, šķiet, ziedoja. Arī V.Freiberga otrā grāmata par saziedotiem līdzekļiem izdota. Kādi likumi valda kultūrā?
1
Saulespuķe > Urga 30.01.2022. 10.37
Labs raksts par kultūras zemo kvalitāti – https://satori.lv/article/jauno-sajusmu-meklejot
1
Urga > Saulespuķe 31.01.2022. 08.56
Vakar 5 un 1/2 h teniss. Psiholoģiskā spriedze tik ļoti ievelkoša. Pēc spēles parādīja spāņu komentētāju video, kas ar viņiem notika, kad Nadals uzvarēja. Kā lauzās ārā aizturētais sasprindzinājums… Kaut ko tādu izjust mākslā!
Par mākslu un līmeni runājot, mani “štukas” neinteresē, bet nu jau uz to viss iet. E.Mākens par Hamletu manuprāt trāpījis režisoru visatļautības lauciņā. Ārišķības ļoti ātri apnīk, ja tām nav pamata.
No kurienes sabiedrību pārņēma tāda brutalitāte, vai tie ir tikai sociālie tīkli, kas to visu agresīvi pavairo? Jā, kultūras cilvēki domā par savu dienišķo maizi, bet par vērtībām morālā izpratnē? Manuprāt te ir lieli robi, tāpēc jau jautājums “Kas bija pēdējā izstāde, par ko runāja visa pilsēta? Kas bija pēdējā teātra izrāde, kas mainīja izpratni par to, kas dzīvē ir svarīgs? Par ko strīdējās recenzenti visos medijos?(H.Ē.Zēgners)”
Mani novērojumi, ka godīga konkurence reti kur tiek uzturēta un “sakari” ir noteicošie. Bet to izskaust diemžēl laikam neiespējamā misija.
1
Saulespuķe > Urga 31.01.2022. 11.25
Hamletu redzēju, ļoti pretrunīgs iespaids, jo, no vienas puses, neesmu operās iedziļinājusies tādā mērogā, lai varētu objektīvi par tām spriest, bet – no otras puses – opera jau tas pats teātris vien ir (ne jau vienkāršs kostimizēts koncertuzvedums ar dekorācijām), un to es savukārt pārzinu kā aktīva un pastāvīga skatītāja. Turklāt esmu redzējusi gandrīz visas operas, kas šobrīd ir repertuārā. Lasīju Lūsiņas recenziju par Hamletu – daudzējādā ziņā viņai piekrītu. Tišheizeres recenzija ir laba, bet tāda kā pārāk saudzējoša un komplimentāra. Palasīšu, ko raksta Mākens.
1
Saulespuķe > Saulespuķe 31.01.2022. 12.31
Izlasīju. Par to polārlāča galvu es arī nesapratu, kāpēc vajadzēja. Bet lielākais kuriozs man bija ar Jorika galvaskausu – no balkona sākumā nespēju īsti labi saskatīt un vienu brīdi šausmās nodomāju – vai tiešām tas ir astoņkājis ?! (jo darbība ir ap un uz ūdens) Nē, par laimi, tā izrādījās tikai sarkana āksta cepure, no kaut kurienes izzvejota. Bet tik un tā, man šāda koncepcija kopumā šķita neestētiska. Varbūt tāpēc, ka man dominējošā ir vizuālā uztvere. Sirdsapziņas tēlus es arī īsti neuztvēru, jo nebiju papildus pirms tam iepazinusies ar kaut kādiem skaidrojumiem – pārāk paļāvos uz to, ka esmu jau Hamletu redzējusi daudzās jo daudzās interpretācijās.
0
Saulespuķe 28.01.2022. 02.19
Šo izrādi vēl tikai skatīšos. Sākumā domāju, ka tā ir bērniem, bet izrādās, ka ne… Tad jau redzēs 😊
1
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
@Urga > Saulespuķe 28.01.2022. 08.35
Prieks par parādīšanos, ilgi neredzēta. Vai kaut kas redzēts sirdij tīkams pēdējā laikā?
1
Saulespuķe > Urga 28.01.2022. 19.46
Paldies :) Man arī prieks :)
Joprojām apmeklēju visas jaunākās četru teātru izrādes, kā arī baletus un operas. Tik dažas nav redzētas vai nu nemitīgās pārcelšanas, vai datumu nepiemērotības dēļ.
Pēdējā laikā nekas īpaši spožs nav bijis (ja vien neskaita atkārtoti redzētās mīļās izrādes un nemainīgi izcilos baletus).
Ja atskatos uz pēdējo pusgadu, tad varu izcelt četras izrādes – Dailes teātra “Piekrišana” (ārkārtīgi spēcīgs Daiņa Grūbes un Maijas Doveikas tandēms), Dailes teātra “Degunradži” (skatījos divreiz – personīgi man šī ir pagājušās nosacītās sezonas labākā izrāde – unikāla scenogrāfija, tērpi un pati luga), Nacionālā teātra “Svešinieki vilcienā” (arī skatījos divreiz, esmu Nastavševa fane, man patīk gandrīz visas viņa izrādes), LNOB “Drakula” (redzēju abus sastāvus – vienkārši trūkst vārdu, lai izteiktu savu sajūsmu).
Un kā Jums – kas redzēts, kādi iespaidi?
0