PPP — pret pareizo pelēko

Nē, es tā nedomāju,ka pašam radīt un pašam krizēt ir brīvība.
Es domāju,ka tā ir maucība. Koruptīva maucība – slavēt to,kas slavēs tevi un iedzīt zemē to,kas labu vārdu par tevi nepateiks.
Tā ir uzticamas kritikas nāve.

Man K Vērdiņš ir vienīgais manas paaudzes dzejnieks,kuru lasu bez aizspriedumiem,bet tas nenozīmē,ka atbalstu visus viņa uzskatus.

Kas notiek? FB ladu,ka dace rukšāne lielās,ka viņas grāmata krievu āda esot vislasītākā bibliotēkās.
Mana pieredze ir tāda,ka labas,izcilas grāmatas bibliotēkās nemaz nav. Krieva āda mētājās pa visiem stūriem,kamēr Brices Baigās piezīmes es gaidīju 7 mēnešus un saņēmu ziņu,ka jālasa 2 nedēļu laikā tieši Ziemassvētkos.

Kas ir tie cilvēki,kuri strādā bibliotēkās un veido grāmatu iepirkumus?

Savā dzimtajā pusē bibliotēkai abonēju žurnālu IR. Decembrī zvanu un jautāju,cik pieprasīts tas bija, cik cilvēku to lasīja. Bibliotekāre saka – es to nepasūtīju, tur jau nekā nav. Lasa maz. Es saku – es pasūtīju un jautājums,kāds ir jūsu viedoklis vai to vajag uz nākamo gadu. Nu ja gribot,lai pasūtot. Tā ir tā pati bibliotekāre,kura lepni paziņoja,ka jaun.latv
lit. bibliotēkā neesot,jo to nevirns nelasot.

Tad ir tā,ka apgalvot,ka vērdiņš raksta tiem,kuri ir brīvi un spēj novērtēt kultūru ir kretīniski nepareizi.

Pareizi jāraksta,ka Vērdiņš raksta tiem,kuriem ir nauda ,lai viņa sarakstīto nopirktu un izlasītu un novērtētu.

Ar kultūru ir tāpat kā ar politiku – no plašām nabadzīgām tautas masām tā tiek atrauta vairāk kā jebkad agrāk.

Okupācijas laikā mums bija ideoloģiski cenzēta kultūra,bet pieejama. Tagad mums ir visatļautība,pat pedofīlija ir māksla, bet nepieejama.

Latvija tagad ir vienīgā no Baltijas valstīm,kurā nav nabagu muzeju dienas- t.i. – 1x mēnesī,kad muzejus var apmeklēt par brīvu.

Tāda tā tišheizeres -vērdiņa lepnā brīvība Latvijā…