Rīgas pilij jauni mūri: zemo emisiju zona

Komentāri (10)

lindab456 14.01.2022. 14.46

Domāju, ka zonu princips nebūs tik vienkārša un dabiska izvēle kā pirmajā mirklī šķiet. Pilsētai ir jāattīstās harmoniski, centram un apkaimēm vienai otru papildinot, ne uz kāda rēķina, piemēram , nepārdomāti pārceļot un koncentrējot satiksmi. Ir jābūt pamatotiem, saprotamiem kritērijiem, piemēram, blīva daudzstāvu apbūve, ielu kanjoni, gaisa apmaiņa vasaras karstumā, iedzīvotāju koncentācija, zaļo zonu īpatsvars utt. Tai pat laikā ZEZ var būt kā koks ar diviem galiem – kaut ko atvieglojot, cits tiek ierobežots. Šai ziņā jāskatās uz esošiem piemēriem, to pašu Vecrīgu, kas ir kļuvusi par no iedzīvotājiem brīvu viesnīcu un izklaides pilsētu. Lai nebūtu tā, ka iedzīvotāji un ekonomika dēļ zonējuma radītiem apgrūtinājumiem neizvēlas vēl vairāk pamest vēsturisko centru – iedzīvotāji, veikali, biroji diez vai vēlēsies atteikties no autotransporta. Dzīves dārdzības celšanās centrā neiet roku rokā ar vidusmēra rīdzinieka dzīvas līmeni.
Cits jautājums ir smagais transports, t.sk. pagarinātais sabiedriskais transports, un rūpnīcas, kam nebūtu vieta vēsturiskajā centrā.

Atbildēt

Elektriķa dēls > lindab456 16.01.2022. 15.57

Redzu kārtējo manipulāciju ar jēdzieniem ! “rūpnīcas, kam nebūtu vieta vēsturiskajā centrā” un kam būtu tur būtu jābūt ? Ja centrā dzīvesvietām blakus nebūs darbavietas, tad slogs uz transporta sistēmu ir neizbēgams ! Vēsturiskais centrs un tā aizsargjosla Rīgā ir milzīga teritorija, kas stiepjas līdz dzelzceļa lokam, ja tajā nav pietiekošu darbavietu un ir pārlieku daudz nepieciešamu pakalpojumu vietu, “piespiedu” pārvietošanās ir neizbēgama un ņemot vērā, ka pat sabiedriskais transports, nevar neškērsot centru, problēmas ir neizbēgamas! Ir acīmredzams, ka “rūpnīcas” tādā izpratnē kā milzīgas teritorijas ar augstiem skursteņiem un dažāda veida piesārņojumiem pilsētas centrā nevar eksistēt kaut vai dēļ dažādiem normatīvajiem ierobežojumiem. Iespējams tās jāsauc kādā citā vārdā, bet piemēram IT uzņēmumam kas “ražo” nevis “dzelžus”, bet programmas vai sniedz kādus pakalpojumus “attālināti” noteikti ir vieta arī pilsētas centrā ! Atkātošos ZEZ ir tikai viens no līdzekliem vides tās plašākajā nozīmē uzlabošanā, nedomājot par citiem!

Atbildēt

lindab456 > Elektriķa dēls 17.01.2022. 13.03

Ar manipulāciju saprotu – runāt vienu, bet darīt citu. Šobrīd, kad apzināmies vides ietekmi uz cilvēka dzīves kvalitāti, veselību un dzīves ilgumu, prasībām pret vides kvalitāti, vides monitoringu ir jābūt bez atkāpēm un atlaidēm, izslēdzot “cilvēcisko” vai administratīvo kļūdu faktoru lēmumu pieņemšanā. Informācijai par vides situāciju un vides kaitīgo ietekmi ir jābūt abslūti atklātai un sabiedrībai pieejamai. Ir jābūt sabiedriskai apspriešanai un saskaņošanai ar kaimiņos esošiem īpašumiem.
Šodien ražošana vairs nenozīmē 19. gs. rūpnīcu kūpošos skursteņus, bet šodien ir vairojušās arī zināšanas par kaitīgo faktoru ietekmi uz cilvēka veselību un ir augušas prasības pret gaisa kvalitāti, vibrācijas, trokšņa, gaismas radīto piesārņojumu. Ir zināms par pārmērīga trošņa korelāciju ar sirds asinsvadu slimībām, par neatgriezenisku ietekmi uz dzirdi, uz riska grupu veselību. Ir zināms, ka troksnis summējas, ir zināms, kāds ir trokšņa radītais kaitējums uz tādu būtisku cilvēka fizioloģisko funkciju kā miegs, kas Eiropas Cilvēktiesību Konvencijā atzīta kā cilvēka pamattiesība. Būs jau divi gadi, kopš pieņemtas “Nakts trokšņa vadlīnijas Eiropai” un būtu laiks tām nonākt arī līdz mūsu kabinetiem. Tāpat, ir pētījumi un ir zināms par grūti fiksējamo, gaisa kondicionēšanas un ventilācijas sistēmu radīto zemo frekvenču trokšņa ietekmi uz veselību.
Tas ir mūsdienu ražošanas blakusprodukts un kaitīgā ietekme uz vidi, cilvēka veselību. Runājot par darba vietām, nevajadzētu pārspīlēt to ekonomisko nozīmību, jo mūsdienu automatizētajās, robotizētajās ražotnēs strādā neliels darbinieku skaits.
Galvenais uzsvars tomēr būtu jāliek uz informācijas pieejamību, atklātību, lai neveidotos situācijas, kad ražotne, kas aizņem puskvartālu un uz kuru papildus ir pārceltas ražotnes no Maskavas ielas un Sporta ielas, un, kas ražo Laimas, Staburadzes, Ādažu čipšu, Pedro produkciju, strādā ar VVD izsniegtu C kategorijas atļauju piesārņojošās darbības veikšanai, kas atbilst ražošanas apjomam 0.5-10 t dienā.
Kā tas ir iespējams, ka ražotne, kas strādā diennakts režīmā ar visiem nakts trkšņiem un pirms pārcelšanas bija trokšņu kartē nu jau gadiem nav uzrādīta Rīgas Trokšņa kartē? Moderno ražotņu aizstāvjiem pilsētas dzīvojamos kvartālos un pašvaldībai, kas izstrādā teritorijas plānojumu būtu jāmēģina iejusties to cilvēku vietā, kuru mājvieta būs tiešā rūpnīcas tuvumā, bez aizsargjoslas un barjerām un jāmēģina saprast kā tas ir dzīvot ar nepārtrauktu fona troksni, kā ir aizmigt pie trokšņa un vibrācijas.

Atbildēt

AinarsTreijs 13.01.2022. 22.01

Hunveibinu mākoņu stumdīšana…..
Daži priekšnoteikumi centra gaisa svaidzināsanai :
-smago autotransportu ārā no centra loka.Daugavmalu bez tranzīta fūrēm (bet,tad ir jāsataisa Jaunciema ceļs,kurš ir ļoti bīstams,it īpaši velosipēdistiem).Diezgan utopiski,jo būvēs tacu Rail Baltica.
-likvidēt sastregumus,kad auto velkas 1,2 ātrumā un ļoti piesārņo vidi.(jaunā sab transporta josla Daugavgrīvas ielā ļoti vairo piesārņojumu !)
-sakārtot pieejas Akmens tiltam (mūžīgs sastrēgums)
-Vecrīgu ciet autotransportam(tā,kā bija)
-Viss jārisina ciešā sakarā ar BRĪVOSTU,uz kuru plūst miljoni tonnu labības,kūdras utt.Kravas no kreisā krasta stividoriem,kuri strādā kreisajā krastā,un tāpat ar labā krasta kravām.Utopija…..,neviens tam nepiekritīs.
Bez ļoti nopietniem kapitālieguldījumiem zemo emisiju zonas ieviešana ir tikai tukšmuldēšana
P.s.Ar mākoņu stumdītāju ašajām idejām vien ir par maz.Ir jākonsultējas ar profesionāliem šoferiem,kuri ikdienā brauc pa Rīgas ielām,un vislabāk redz šaurās vietas.(nu jau 46 gadu pie stūres Rīgā,un ne tikai….)

Atbildēt

Arm Būmanis > AinarsTreijs 20.01.2022. 07.44

Redz, Jums ir taisnība, smago transportu vajag ārā no centra, ir piedāvājums noņemt smagā transporta slodzi no jaunciema gatves (atjaunojot labākā veidā P1). Krastmalai, paredzēta ir austrumu maģistrāle. Un jā ir nepieciešams jauns ceļs no apvadceļa uz bolderājas ostu.

Mums ir jāsaprot, tā osta kas ir tagad, nav tā pati kas bija pirms 20g. Pārkraušanas effektivitāte ir pieaugusi, ostai fiziski vairs nevajag to telpu, kura bij nepieciešama pirms masveida konteinereizācijas, kad osta bij pat pie Rīgas pils.

Atkārtošos, sastrēgumus rada privātais transports. Tam ir divi risinājumi, dārgais, būvēt jaunas joslas un atbalstīt privātā transporta pieaugumu, līdz kamēr joslu caurlaidība būs lielāka kā potenciālais lietotāju skaits. Šai pieejai ir vel vienas aspekts. Šobrīd Rīgā, īsti sastrēgumi ir 3h darba dienā.

Otrs risinājums balstās ģeometrijā, Jo tuvāk centram jo vairāk sabiedriskais transports/kājejamība/velo. Tādejādi, labas alternatīvas, ļauj lieo auto skaitu atstāt ārpus centra. Centram tamdēļ jābūt plašam. Centru nozīme slēpjas dažādībā. Nav mūsdienās tāds jēdziens kā monolīts rajons, rajonam jābūt dažādam, tajā jāspēj gan dzīvot, gan strādāt, gan izklaidēties, gan mācīties.

Cilvēks ir sabiedriska būtne. Auto nav jāpazūd, jādara viss lai auto lietotāji būtu pēc iespējas mazāk ikdienas gaitās, lai auto neaizņem vērtīgo centra zemi. Jūs teiksiet neiespējami, Opera, Nacionālais teātris, Jaunasi Rīgas teātris, drīz Arī Dailes teātris, pastāv, piesaista iespaidīgas cilvēku masas uz izrādēm un šiem teātriem nav (vai drīz nebūs) stāvvietas.

Katram darbam nepieciešams optimāls instruments, ar greideri, piemājas dobi var nolīdzināt, bet tas nav effektīvi, auto ir effektīvs, brīvdienām, cilvēkiem kuriem ir jāizvadā preces un vlel daudziem cilvēkiem, bet vel vairāk cilvēkiem, tās ir ērtības no kurām varam atteikties, labākas vides dēļ.

Piezīme, auto alternatīvām ir jābūt konkurentspējīgām, tik pat, vai pat ātrākām un vai lētākām.

-1

Atbildēt

J.Biotops 13.01.2022. 19.38

Kamēr Rīgā valdīja ušmeriki, radās maldīga doma, ka diez vai kādreiz būs sliktāk. Tos nomainījušie aparisti atbildīgi cenšas pierādīt, ka esmu kļūdījies.
Gaisu var sadalīt pa zonām, nez ko pilsētā meklējošiem lauķiem jāuzliek kārtīgi iemaukti, ietvju tīrībai nav labāka līdzekļa par policiju, privātīpašumu apkures kontrolei nodibinās pienācīgu skaitu komisiju un komiteju (vismaz daži labi ļaudis dabūs dzīvot zaļi). Kad pēc dažiem gadiem parādīsies administratīvi-policejiskās kaisles rezultāti, vainīgos nenāksies tālu meklēt. Pirmkārt jau klimats nebūs uzvedies, kā uzdots, otrkārt – visādu biotopu un citu kaitēkļu izpratnes trūkums.
Manis pēc to visu varētu darīt, tikai pirms tam Rīga jāatbrīvo no nepanesamā sloga pildīt galvaspilsētas lomu.

Atbildēt

Elektriķa dēls 13.01.2022. 14.54

Uz šķībiem vai nestabiliem pamatiem taisnu ēku neuzbūvēt! Autoram vispirms vajadzētu saprast, ka ZEZ nav mērķis, bet tikai viens no iespējamiem līdzekļiem, kādu mērķu sasniegšanai ! Ja mērķis ir gaisa kvalitāte, tad vispirms jānoskaidro sliktās kvalitātes iemesli. Tiem minēts, ka tās ir tā saicamās PM daliņas, jeb tautas valodā – putekļi, kur auto izplūdes gāzes ir tikai viena no sastāvdaļām. Tāpat ir absurdi “tīro gaisu” atvēlēt tikai kādai Rīgas daļai, jo tā tad būtu acīmredzama diskriminācija. Viens no vispārzināmiem paņēmieniem jebkādu braucienu ierobežošanai ir nodrošināt, lai tie nebūtu vajadzīgi ! Rīgai tā ir būtiska un gadiem nerisināta problēma ! Pilsētas centrālajai daļai tas ir izteikti problemātiski, jo tajā koncentrējas valsts pārvalde, kultūtas, izglītības un izklaides iestādes, kas kā magnēts “pievelk” apmeklētājus. Divi no četriem Daugavu škērsojošiem tiltiem tieši “ieduras” pilsētas centrā un rada tik netīkamo “tranzīta” kustību, bet bez kuras nav iespējama arī sabiedriskā transporta sistēmas eksistence ! Līdz ar to ir acīmredzams, ka tikai ar ZEZ šīs problēmas neizdosies atrisnāt un tāpēc steidzami jāķeras pie problēmu CĒLOŅU novēršanas un kompleksu līdzekļu meklēšanas, kur ZEZ ir tikai viens iespējamiem!

Atbildēt

Arm Būmanis > Elektriķa dēls 20.01.2022. 07.29

Piekrītu, ZEZ nav mērķis, ZEZ ir līdzeklis. Ir visnotaļ plašs sensoru tīkls Rīgai un ir zināmi secinājumi. Ir divi lieli putekļu un gāzu avoti, avoti un satiksme, apkurē ir vērojams diezgan labs uzlabojums kopš 2010g, bet satiksmē tieši otrādi. Putekļi no auto veidojas 1-1.5m augstumā, lielākais putekļu radītājs ir riepas, bremžu uzlikas. Sezonāli vel ļoti nejauks putekļu avots ir pretslidzes avoti. Risinājums šīm problēmām ir rakstā. Dati ir pieejami, izņemot slaveno Valdemāra ielas staciju, kura “nestrādā”. Par tīro gaisu, piekrītu, tamdēļ redzu ļoti lielu ZEZ (bet salīdzinoši maigu), un buferzonu, un labas alternatīvas (ar kurām ir problēmas, sk rakstu).

Divi no četrim tiltiem atduras pilsētas kodolā, piekrītu, bet ja uz tajām izveido kvalitatīvu un konkurentspējīgu sabiedrisko transportu, šo tiltu transportkapacitāte (pārvadājamo cilvēku sk stundā) dubultosies, bet veicot nelielus uzlabojumus pat triskāršosies.

Cēlonis ir auto. Sastrēgumus rada privātais auto, atkarību no tā ir jāmazina. Jo vairāk cilvēku lietos alternatīvas, jo auto būs mazāk sastrēgumu. Ne Tokija, ne Ņujorka nebūtu iespējamas, ja nebūtu laba un kvalitatīva sabiedriskā transporta. Un jā, to var izdarīt bez metro!

-1

Atbildēt

J.Biotops > Arm Būmanis 20.01.2022. 09.43

“…Sastrēgumus rada privātais auto, atkarību no tā ir jāmazina…” Nav pamata nepiekrist, tomēr ar būtisku piebildi.
Pieņemu, ka ar “ privāto” domāts vieglais autotransports, kas ne viss ir tīri privāts. Tā mazināšana, atvieglojot sabiedriskā transporta izmantošanu rīdziniekiem būtu apsveicama.
Tikai neaizmirsīsim, ka Rīgas ielās ir arī būtiski atšķirīgi vieglie auto. No visas valsts pa galvaspilsētas ielām spiesti mīcīties provinciāļi – iestāžu vadītāji, sīkie uzņēmēji un citi, kam darba dienas laikā jāpaspēj apmeklēt pat vairāk kā 5 attālinātas vietas. Jaunums – iespēja vairāk darba paveikt tiešsaistē, ir nozīmīgs, tomēr nepavisam nav atcēlis nepieciešamību apmeklēt galvaspilsētu. Pagaidām saprotamie plāni rāda, ka lauķiem galvaspilsēta kļūs nepieejamāka, bet šie jau domes vēlēšanās nebalso, tātad nav vērā ņemami.

Atbildēt

lindab456 > Arm Būmanis 20.01.2022. 15.51

“Cēlonis ir auto. Sastrēgumu rada privātais auto…”
Ne mazāk svarīga ir transporta kustības organizācija. Gadiem visi runā par pudeles kakliem, kas pilnīgi neloģiski bremzē transporta plūsmu. Kaut kas tiek risināts, bet ne līdz galam, turpat tālāk pie izbraukšanas no Rīgas luksafors vai joslu samazināšana rada nākošo korķi. Izbraukšana no Rīgas jāsāk plānot aizvien tālāk no pilsētas robežas.
Ir piemirsts par alternatīvām – Brīvības ielai paralēli gar dzelzceļu iet iela, kas bija paredzēta Brīvības ielas atslogošanai.
Ir jāasaprot, kas veido privatā transporta masu, – interesanta bija pieredze lokdauna laikā, kad Rīga bija tukša no transporta, un, kas liek padomāt, cik pilsētai cauri brauc vietējais un cik Pierīgā dzīvojošo privātais transports.

Atbildēt

Komentāri nav iespējoti šim rakstam