Kā risināt skolotāju trūkuma problēmu – šo ilggadējo Latvijas paradoksu?

Jā un vēl – braukāju pa kapu svēkiem. Jelgavas pusē radi saka,ka nenotika,jo novads naudu nedeva. Viss notriekts dārgos auto un algas pielikumos utt. kamēr mazajiem pagastiem nav pat naudiņa ,ko dzejas runātājiem kapsvētkos iedot un pamesto kapu kopējiem samaksāt…
Te nu bija novadu reforma,kas visiem nākšot par labu…

Un tā arī izglītībā – Rīgas bagātniekiem deca miljonus skolām, Alūksnes novadam – 1 datoru uz visu novadu.

Nu skaista tā asinsnosūkto latgaļu valdīšana

Nu tik traki okupanti nerīkojās, nu nerīkojās

Kairišs brēca,ka latvieši latgaļiem sūcot asinis.
Nu bija un ir mums latgaļu varnešu desants saeimā, valdībā…. nu ko šuplinska izdarīja? Tik cik bļaustījās un draudēja , grūda naudu bagātajiem ….tas arī viss

Tā kā neesmu optimistiska – valsts vara ir ieinteresēta naudu cilvēkiem atņemt, nevis tērēt gudri, tālredzīgi un taisnīgi

Manuprāt, autors perfekti nodemonstrē to,kāda ir valsts attieksme, valsts rīcība. Proti, galvenais,lai ekonomētu naudu,lai pieņemtu vieglākos un srulbākos risinājhmus. Jo vairāk muļķu,jo labāk poltiķiem.

Sāksim ar to,ka izglītības sistēmā,tāpat kā pilnīgi visās nozarēs ir nenormāli netaisnīga atalgojuma sistēma. Skolas direktors dala slodzes un piemaksas. Kam par ko tiek … lai rebaltica iizpēta daļēji anonīmi – sev lai patur konkrētu informāciju, mums lai uzraksta analīzi.

Žurnls IR jau rakstīja par visa veida nevienlīdzību izglītības sistēmā. Bagātās Rīgas skolās,kurās ir grūti tikt, bet laikam taču visādos veidos tomēr tiek bērni – mācās pamatā ļoti gudri, ļoti motivēti utt. bērni. Man paziņa sāka strādāt pag .gadā Franču licejā un ir vienkārši sajūsmā par tās skolas bērniem.

Savukārt, mazpilsētas skolā jau bija apvienotās klases un citādi kā par izglītības nozagšanu bērniem viņa to nesauc un es piekrītu.

Valsts maksā miljardus korumpantiem , oik afēristiem, tagad bagātu mašīnu īpašniekiem un atkal griezīs nost izglītībai. Griezīs nost skolotāju algām,jo nespēj sagatavot un īstenot reformas ,lai ieguvēji būtu visa sabiedrība, nevis prasti sakot – pielīdēji….

Lielāks skolēnu skaits diemžēl situāciju tikai pasliktinās, jo klasēs mācās ļoti dažādi bērni, t.sk. ar īpašām vajadzībām, kam ir nepieciešams skolotāja asistents, kas daudzviet nav ieejams. Skolotājam ir jāvar attīstīt ikviena bērna talantus, taču kapacitāte ir ierobežota tāpat kā bankas ekonomistam vai jebkurai citai personai. Skolās mācās bērni, kurus vecāki raustījuši uz ārzemēm un atpakaļ, kas devis zināšanu robus. Daudzi skolotāji šos robus pilda savā brīvajā laikā bez atalgojuma. Dažu vecāku bezatbildība ir neizmērojama un būtu pelnījusi lielāku mediju vērību.

Vai grafikos attēlotie izdevumi ietver arī skolēnu ēdināšanu skolā un mācību materiālus? Daudzās Eiropas valstīs skolēni ņem uz skolu līdzi maizītes vai pērk pusdienas ēdnīcā, kā arī vecākiem ir jāpērk grāmatas, burtnīcas, kalkulatori, datori, programmatūra u.c., ko Latvijā nodrošina valsts par spīti tam, ka valsts Latvijā sniedz lielāku finansiālo atbalstu vecākiem nekā daudzās citās valstīs. Piemēram, Nīderlandē ģimenes pabalsts ir 273 eur par trim mēnešiem kopā. Izklausās vairāk nekā Latvijā, taču Latvijā vecāki saņem ne tikai ģimenes pabalstu, bet arī 250 eur mēnesī neapliekamo minimumu par katru apgādājamo, kas kopsummā ir vairāk nekā Nīderlandē, kur ienākumu nodokļa slogs ir augstāks nekā Latvijā. Nīderlandē vecākiem ir jānodrošina bērni ar datoru un programmatūru, kas iekļauta mācību programmā. Ja ir vairāki bērni, Nīderlandē vecākiem ir jāizdod katram bērnam vairāk nekā 120 eur zinātniskajam kalkulatoram, jo vecākajam bērnam iegādātā ierīce izrādās nederīga jaunākajiem, jo ražotājs nedaudz kaut ko pamainījis. Attālinātajās mācībās informātikas skolotājiem nācās vienlaikus mācīt MS office, Google documents, Libra vai vēl kādu bezmaksas paketi, jo ne visiem mājās ir MS office. Papildus tam vecāki lamāja skolotājus par to, ka māca MS office, bet ne kādu citu mazāk lietotu paketi. Interesanti, ko vajadzēs turpmākajās studijās un darbā?

Vēl viena sāpīga vieta ir Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas darbinieku neprofesionalitāte un skolotāja neaizsargātība. Man ir pazīstami divi lieliski, bet prasīgi skolotāji, kas nepamatoti apsūdzēti vardarbībā. Vienā gadījumā pusaudži bija sasēdušies gaitenī uz grīdas izstieptām kājām. Skolotājs bija palūdzis atbrīvot ceļu, lai varētu tikt uz klasi, ko jaunieši nedarīja. Vēlāk skolotājs tika apsūdzēts vardarbībā, lai gan nebija fiziski pieskāries nevienam skolēnam, ne arī verbāli uzbrucis kādam. Otrā gadījumā skolotāja pēc sliktiem kontroldarba sludinājumiem atgādināja, ka jauniešiem zināšanas būs nākotnē nepieciešams un aicināja rūpīgāk pievērsties mācībām. Viena no audzēknēm par to pastāstījusi mammai, kas strādā tajā pašā skolā par palīgstrādnieci un nosūtīja anonīmu vēstuli VBTAI. Iemels tam drīzāk ir personīgas antipātijas. VBTAI inspektori iztaujājuši bērnus, bet neviens nav nekādu vardarbību redzējis. Pāris skolēni iztaujāšanā atbildējuši ar “nezinu, varbūt”, kas bija par pamatu skolotājai piespriest naudas sodu un liegumu noteiktu laiku strādāt skolā. Nožēlojami, ka jebkurš var uzrakstīt anonīmu skredelīti, un VBTAI soda bez pierādījumiem. Abi skolotāji skolā bija nostrādājuši vairāk nekā 35 gadus, skolēniem labi rezultāti olimpiādēs, taču abi nepamatoti sodīti ar ierobežotu iespēju sevi aizstāvēt (gan noteikumi, lai skolotājs varētu aizstāvēt, gan jurista izmaksas). Abu skolotāju zināšanas ir pieprasītas darba tirgū, tādēļ jauna darba atrašana nav sagādājusi grūtības, bet devusi mierīgāku ikdienu un labākiem ienākumiem. Lielākie cietēji no šo skolotāju atlaišanas bija tieši skolēni, jo zaudējuši labus skolotājus, kā arī ieguvuši robus zināšanās, jo aizvietotāju nav tik viegli atrast. Nenoliedzu, ka var gadīties kāds agresīvāks skolotājs, kas pirmais raušas skolas autobusā, pārējos pastumjot malā ar elkoņiem, taču šajos gadījumos VBTAI inspektori rīkojušies dziļi neprofesionāli un skolotāji sodīti nepamatoti.

Darbs skolā ir brīnišķīgs, taču visam ir sava robeža. Jāiemācās izmantot to, ko skolotāji var dot, lai sasniegtu savus sapņus.