Jauni, pārrakstīti apokrifi

Šlāpina recenzijas ir vislabākās. Tas godīgi jāsaka.

Bet – savulaik studiju gados , es provinces meitene , kādā sarunā ar Rīgas centra meiteni šausminājos par Kasparu Dimiteru. Ka viņš tāds sliktais puisis un ka tāpēc viņa mūziku nespēju uztvert bez aizspriedumiem kā kaut ko tīru , skaistu, iedvesmojošu.
Tā meitene atbildēja,ka galvenais esot māksla nevis tās radītājs un ka jāvērtē tā.

Tad lūk – rukši un tenkas uz mani iespaidu neatstāja. Tās problēmas un tā izteiksme nav mani,bet kopš bargais intervijā sludina,ka būtu noziegums pārvērtēt Mātes nozīmi sabiedrībā un ka pareizticība ir labāka par citām ticībām – tad es saku nē – pilnīgi vienalga vai teicējs gejs, vai daudzbērnu tēvs , bet tādas domāšanas cilvēks nevar un nedrīkst būt autoritāte kultūrā. Nu nē …

Un vēlreiz …nē ….