Kaut kam jaunam ir jānāk

Ģeniāli – lidojums bija varens,bet vismazākās nojausmas par virzienu.

Manuprāt, ar šādām pārdomām – par jaunu dzīvi, jauniem noteikumiem un izaicinājumiem šobrīd ir pārņemti lielākā daļa cilvēku.

Aktieriem ir viegli tajā ziņā,ka valsts = sabiedrība viņus uztur. Ko darīt tiem,kurus valsts ignorē?

Esmu izlēmusi,ka manis pašas labā būtu darbs – 1-2 gadi lauksaimniecībā. Bet – līdz šim vai nu darbs ar govju kūtī, vai aicinājums noteikti pieteikties rudenī uz ražas novākšanu. Rīgā es labprāt strādātu parku uzkopšanā . Pilsēta ir netīra kā cūka dubļos novārtījusies. Bet nu nekā. Nevajag darbiniekus. Pilsētas budžetu sev sadalījuši politiķi algām un piemaksām – strādnieku algām nesanāk. Nezinu kā dzīvošu.

Protams, aktieris – tas ir cits lidojums, ērglis salīdzinājumā ar zvirbuli, bet cilvēki esam visi.

Par dzeju gan smuki pateikts. Nav viss pateikts,bet tas kas ir – tas ļoti smuki.

Paldies un lai veicas ! Atklātība kā vājums,kas galā iznāk tomēr kā stiprums.