Publiskās ārtelpas renesanse Rīgā

Komentāri (9)

lindab456 16.03.2021. 09.25

Aicinu Rīgas pašvaldību pacelt skatu arī augstāk par acu līmeni – pievērst uzmanību gaisa telpai virs pilsētas, kas ir pieblīvēta ar haotiskiem un visādi nesakārtotiem vadiem un kabeļiem.
Tāpat, pilsētas vecā apbūve tikai iegūtu, ja tiktu sakārtots pilsētas apgaismojums un vados iekārtie gaismekļi, kas laika gaitā bojā ēkas un atrauj fasādes, tiktu nomainīti ar gaumīgiem, Rīgu raksturojošiem laternu stabiem.
Pilsētas ziņā ir arī vēsturiskos namus atbrīvot no fasādi bojājošiem trolejbusu vadiem.

Atbildēt

Jānis Lejnieks 15.03.2021. 10.07

Londonas pastkastes un klasiskie Parīzes parku soliņi un art nouveau stabi ir vēsturiski, un tur pilsētas galvenais ierēdnis, kas par to atbild, to respektē. Arī Rīgai ir viena otra odziņa, teiksim t.s. Zeidaka sols, kāds vēl ir redzams Griziņkalnā- padsmit metru garš, nepartraukts sols, kas ir Rīgas īpatnība.
Kur var apskatīt izstrādāto pilsētvides vadlīniju vispārīgo daļu? Kam tā būs domāta- ierēdņiem vai dizaineriem/ Un ja abiem, cik lielā mērā tā būs saistosa?

Atbildēt

lindab456 14.03.2021. 10.54

Cerības rosinoša un sološa programma ar skatu uz iedzīvotājiem. Varētu kļūt par pagrieziena punktu. Pamats ir tiesisko jautājumu sakārtošana, pārskatot S, GKR laikā sastrādātos zemūdens akmeņus. Lai aiz frāzēm un lozungiem nepazaudētu būtību, jāsaprot, kas ir tas, ko pārstāvot, tiek runāts par attīstības renesansi.
“kurās ielās veikt eksperimentus un uzlabojumus…”
Un ar kādām metodēm – jautājums ir par eksperimentāliem projektiem, kas atsauc atmiņā komjauniešu u.c. specprojektus. Šodien tie kļūst par eksperimentiem ar cilvēkiem.
Jautājums ir arī par veloceliņus norobežijošiem stabiņiem, kas ne tikai sargā velobraucējus, bet sašaurina braucamo daļu un mazina manervēšanas iespējas – vai ir atrisinātas situācijas ārkārtas gadījumos ar speciālā transporta piekļuvi ēkām?
“Pilsētas attīstības departaments kopā ar Rīgas pilsētas arhitekta biroju…”
Vai institūcijas pildīs tām paredzētās funkcijas, kā pusē nosvērsies izvēle starp investoru lobiju un iedzīvotāju interesēm.
Frāzes un lozungus var konkretizēt tikai ar reāliem piemēriem. Tā piemēram, RVCSAP 204. sēde (05.06.2013.) ar tālejošām sekām, nerespektējot iedzīvotāju intereses un RVCAZ aizsardzības prasības, kas būtu padomes un institūciju tiešais uzdevums. Rīgas pilsētas arhitekts G. Princis aicina komisiju un atbildīgās institūcijas saskaņot rekonstrukcijas projektu ar atkāpi no normatīvajiem aktiem. Lai izietu no situācijas ar padomju laikā nevietā iebūvētu ražošanas objektu, kas pārkāpj ugunsdrošības normatīvus un iebūvēts neievērojot plānojuma struktūru, gruntsgabalu robežas, prioritāri nav normatīvi, iedzīvotāji un RVCAZ, bet investoru interešu pārstāvēšana.
Jautājums – vai programma paliks kā labās gribas un solījumu programma un vai pie esošiem nosacījumiem pastāv iespēja kaut ko uzlabot vai mainīt.

Atbildēt

Sskaisle > lindab456 15.03.2021. 08.32

Linda, nesen – kultūršoka raidījuma iespaidā uzliku sev pārbaudes darbu – ko varu pastāstīt par Rīgas titlu vēsturi – un – es domāju, ka NA tomēr vajadzētu muti turēt ciet-

un medijiem vajadzētu būt godīgiem un atgādināt tautai par saviem varoņiem – būtu tik perfekti paņemt to gaud medijos publicētās politiķu runas –
patrioti zinieties – līdz brošai un pāri …

https://lv.wikipedia.org/wiki/Dienvidu_tilts

Līdzekļu pārtērēšana
2009. gada 27. februārī Valsts kontrole pabeidza 2008. gada pavasarī sākto revīziju par Dienvidu tilta būvniecību. 2009. gada 18. martā Valsts kontrole publiskoja Dienvidu tilta revīzijas rezultātus un nodeva tos Ģenerālprokuratūrai. Valsts kontroliere Inguna Sudraba norādīja, ka Rīgas dome Dienvidu tilta būvniecībā ir izšķērdējusi 27 miljonus latu. Rīgas dome to noliedza un solīja revīzijas rezultātus pārsūdzēt.[4]

Valsts kontrole konstatējusi, ka Dienvidu tilta celtniecībā ir pārtērēti 27 miljoni latu. Valsts kontroles viedokli apstiprinājis arī advokātu biroja “Grunte un Cers” slēdziens, kuru lūdza sagatavot Rīgas dome. Advokātu biroja atzinumā teikts, ka tagad jāmēģina piedzīt nauda no tilta būvnieka un domes amatpersonām. Tomēr domes vadība, kuras priekšsēdētāja amatu toreiz ieņēma Jānis Birks (TB/LNNK), nav izrādījusi iniciatīvu līdzekļu piedziņai.

-1

Atbildēt

lindab456 > Sskaisle 16.03.2021. 09.15

Saprotu bažas par izklenderētu nodokļu naudu, tās ir pamatotas. Īpaši to izjūt tie, kas zina, cik smagi un ar kādiem zaudējumiem nodokļi tiek maksāti.
Bet ir arī bažas par zaudējumiem, kas ir neatgriezeniski – videi, cilvēku veselībai, dzīves kvalitātei, īpašumam un visai sabiedrībai kopumā – kultūrvēsturiskaja mantojumam, pilsētas attīstībai un iedzīvotāju kopumam.

Atbildēt

Sskaisle > lindab456 15.03.2021. 08.34

un kā ar cik tur simtu koku pārstādīšanu Uzvaras parkā un cik tur simtu kv metru asfaltēšanu un tūristu pūļu piesaisti Panorāmas rata būvniecībai – to arī sauks par zaļo Rīgu? Un kur pārstādīs un kas kops , lai izdzīvo tie pārstādītie koki?

Ai kārtējie bumbiņdirsēji – par 101 % tādi paši kāvisi citi un tikai pēc laika uzzināsim, cik tagadējie sev iesaimniekojuši

-1

Atbildēt

Guntis Stirna 12.03.2021. 23.32

Patīkami lasīt, ka pilsēta sāk saprast publiskās vides nozīmi dzīves kvalitātes nodrošināšanā. Zināms, ka paralēli notiks arī transporta paradumu un infrastruktūras izmaiņas atvēlot vairāk vietas aktīvajiem transporta veidiem uz auto atvēlētās telpas rēķina. Tas būs nopietns izaicinājums sabalansēt abus šos procesus un visas tajos iesaistītās intereses tā lai rezultātos būtu saskaņots un estētiski baudāms. Cerams, ka Rīga pratīs saskatīt publiskās vides politikas stratēģisko nozīmi iecerēto pārmaiņu realizēšanā.

Atbildēt

QAnon > Guntis Stirna 13.03.2021. 16.09

Nu jau, nu jau. Krievu zagļus būs nomainījuši zagļi ar latviskiem uzvārdiem, lai visi varētu bāzt latviešiem, kuri tos nav vēlējuši, acīs, ka zog pašu bāleliņi.

-2

Atbildēt

Sskaisle > Guntis Stirna 15.03.2021. 08.25

pagaidiet – neskrieniet ratiem pa priekšu! – vai pilsēta spēj notīrīt ielas,ietves, sakopt sabiedriskā transporta pieturas?
Uzrakstīt rakstu un pirms vēlēšanām stāstīt – redz – cik labi mums te visiem viss būs, mēs visi mākam.

Bet kur rezultāti? Redzu – cērt kokus – nu nezinu – varbūt slimi, bet kā to ieraugu, tā man trauma. Via redzēšu, ka pilsētas centrā arī stāda kokus, krūmus?

Paskatieties , cik dobes kopš pērnā rudens nav nokoptas. Vai pilsēta ir palielinājusi budžetu Rīgas dārziem un parkiem, lai būtu kas sakopj to vidi?

Kādi pasākumi tiks veikti, lai pavasara sāļo smilšu vētras Rīgas ielās nebedndētu cilvēkus?

Es nesen runājua r kaimiņieni un noskurinājos, cik daudzi kaimiņi pašo ziemu nomiruši ar vēzi.

Piedodiet – skaisti … labi – lai paliek rupjības

Lai vispirms izdara – nu lai izdara kaut ko rēali labu – šobrīd ir tikai vārdi vārdi vārdi

Atbildēt

Komentāri nav iespējoti šim rakstam