Vai skan Anšlava balss?

A.V. savu vērtējumu uzrakstījusi kā pārbaudes darbu kursā par diplomātiju.

Neko piebilst nevaru. Jo prātā citas domas.

Jau 100 reizes esmu rakstījusi, ka šajā , nē pagājušajā vasarā biju vienā mazpilsētas / laikam tomēr pagasta oficiāli skaitās – bibliotēkā. Absolūts jaunākās latviešu literatūras tukšums. Pilns ar lubu romāniem un okupācijas laika grāmatām.

30 gadus pēc barikādēm litetatūra tiek radīta vien šauram jūsmiņtantīšu pulciņam , kas tad sacenšas kā sevi izcelt vai kā sevi pacelt pāri tam otram.

Ja litetatūra Latvijā tiktu radīta lasītājam – nevis pārlutinātajam britu vai citas lielās nācijas , bet latviešu lasītjam, tad tā tiktu padarīta pieejama. Tagad tā nav.

Jebkurā Rietumvalsts nabagmājā bibliotēkas saturs ir bagātāks kā jebkurā Latvijas pilsētā. Pat bagātās Venstpils bibliotēka man lika vilties.

Kāpēc Latvijā neizdod grāmatas ar plānajiem vākiem? Kāpēc neizdod pasaules literatūras, filosofijas klasiku?
Decembrī esot bijis zemākais dzimstības līmenis 100 gadu laikā.
Izmirstam. Un literatūra izmirst pirmā . Lielmāte Repšu Gundega gan brēc, ka pie vainas esot anonīmie komentētāji, es domāju, ka literātu un politiķu alkatība un bezatbildība.

“Sastapties ar Anšlavu Eglīti Laimas Kotas romānā Cilvēks ar zilo putnu ir izaicinājums.” Anšlavs Eglītis noteikti būtu apgājis mūsdienās pārpārēm lietoto vārdu “izaicinājums”, kas būtībā nepasaka neko.