Naivā nāve – klusēšana klusumā
2Saistītie raksti
Viedoklis /
21. novembris
Ceļā uz sabiedrību, kur puiši ar protēzēm ir supervaroņi
Viedoklis /
18. novembris
Skolotāji – vecāku draugs, nevis ienaidnieks
Personība /
13. novembris
Trāpīt mērķī
Viedoklis /
7. novembris
Mācību līdzekļu trūkums rada milzīgu slogu pedagogiem
Viedoklis /
4. novembris
Sabiedrībā jānormalizē bērna ienākšana ģimenē dažādos veidos
Komentāri (2)
Laurazan 13.11.2020. 17.14
Absolūti nepiekrītu, ka mūsdienās mēs dzīvojam vienkāršāku dzīvi – pilnīgi otrādi. Mums ar vīru ir daudz vairāk lēmumu jāpieņem un daudz vairāk ikdienas pienākumu, rūpju un darba – mūs bērnībā aizsūtīja uz laukiem, taču mani vecāki savus mazbērnus pieskatīt nevēlas vispār. Tā nu dzīvojam praktiski uz izdegšanas robežas. Un nesarunājās jau vairākās paaudzēs, tātad mūsdienu vecākiem vēl jātiek galā ar smago, neizrunāto iepriekšējo paaudžu mantojumu. Mana mamma, ar smagiem robežlīnijas traucējumiem, ar mani nav sarunājusies vispār nekad – vai nu ignorējusi, dienām un nedēļām, vai kliegusi. Brīnos, ka šis izdevums publicē šādus pamācošus, vainīgo vecāku rakstus.
0
Ilze Garda 12.11.2020. 12.55
Paldies, ļoti vērtīgi un aktuāli.
0