Ar radošumu pret bezcerību
Saistītie raksti
Personība /
13. novembris
Trāpīt mērķī
Veiksme /
23. oktobris
Pašai sava skola
Intervija /
6. oktobris
Atdarināt dzīvi
Viedoklis /
11. septembris
Neērtās sarunas par algu – iespēja uzlabot darbinieku lojalitāti un iesaisti
Labsajūta /
28. augusts
Izštepselēties
Komentāri (10)
lindab456 12.11.2020. 11.59
Ir mums tāda veida pieredze – kur kultūra tiek ekonomiski vārdzināta un radošie dzīti nabadzībā, tur plaukst un zeļ cita veida bizness – ne īpaši veselīgs mākslas tirgus, mākslas vērtības tiek pakļautas devalvācijai, marginalizācijai un aizplūst, noplicinot vietējo kultūras ainu.
0
Sskaisle 10.11.2020. 14.47
Silvija Brice
6. Novembris plkst. 21:49 ·
Ak Dievs, un tagad ieslēdzu LTV1 un kaut kādu jaunu, brīnišķīgu Skuteļa raidījumu “par neparastām vietām Latvijā”. Beigusi vemt podā, sapratu, ka šai nācijai nav nākotnes un ka Latvija tiešām beidzas aiz pienotavas.
Pārfrāzējot manu bērnu teikto par Ziemassvētku vecīti: “Jāni Skuteli, tu tiešām esi stulbs, un stulba ir tava priekšniecība.”
0
Sskaisle 10.11.2020. 09.18
Latvijā tas bieži tiek par maz novērtēts, uzskatot to par kaut ko nenopietnu, sapņainu, nelietderīgu. – nē – neviens nenoniecina vārdu radošums –
tās dusmas ir par visiem šāda veida skribentiem, ka viņi salīdzina cilvēkus – nodokļu maksātājus parastos ar radošajiem cilvēkiem – katru dienu!!! – bez pārspīlējuma lasu, ka lūk, radošiem un māklsas un kultūras nozares cilvēkiem lūk, tādi finanšu instrumenti un šitādi. Kā saka – ja nepārdosi savu glezniņu un vai tekstiņu tā vai šitā, tad valsts tev samaksās ar finanšu instrumentiem tā un šitā, bet ja pārdosi savus darbiņus tā,ka pat nelabvēļi neuzzinās, ka pārdevi un nodokļus valstij nesamaksāji – tik un tā tavā rīcībā būs finanšu instrumenti – mēs neradošie esam maksājuši un maksāsim nodokļus, lai lūk – šo sabiedrības daļu uzturētu tāpat kā iepriekš
Mūsu ekonomisti par to klusē. Es runāju ar izglītotu ekonomistu par sevi – viņš man atbildēja – neuztraucies – arī tev jau tagad ir iespējas- vari strādāt kā brīvprātīgā un saņemt atalgojumu bez līguma, vari strādāt par ziedojumiem =
valsts taču tev izmeklējumus neapmaksā? Aizsardzību covid krīzē nenodrošina – nu tad pati izlem – jā – jālemj jau būs –
1
lindab456 > Sskaisle 10.11.2020. 11.35
Atgriežamies deviņdesmito vērtībās, noniecinām nacionālās kultūras fundamentālo lomu nacionālas valsts pastāvēšanā. Kur ir tālredzīga kultūrpolitika, kultūras plašāka izpratne, vai no kultūras sagaidām vienīgi kultūras industriju, ražojošu nozari? Brīvās radošās profesijas tomēr nav standarta izvēle, tas ir dzīves veids un pastāvēšanas veids un šajā nozarē ir sava specifika – nav normēts darba laiks, nav bezdarbnieku pabalsts un pensijas ir nosacītas. Krīzes situācija, kāda izveidojās pavasarī, kad valdība apstādināja nozaru darbību, ir jārisina ne jau ar nodokļu reformas palīdzību, kur kritērijs būt vai nebūt ir minimālās algas apmērā.
Ja izejam no merkantiliem apsvērumiem, tad jāņem vērā, ka kultūra ir uzkrājoša, tās vērtības nepakļaujas devalvācijai.
2
Sskaisle > lindab456 10.11.2020. 14.08
Linda, nu piemēram, šai numurā ir par Ingas Gailes Rakstītāju. Paskatījos arī kultūrdevu – kaut kādas kazas – viena zviedz, otra zviedz, kaut kādas frāzes – kaut kādus apgalvojumus izmet – nē – nu nē un vēlreiz nē – manā vērtējumā tā nav kultūra – nu nav un par to nav jātērē mana nauda nu nav
Lasu – goda vārds ar baudu lasu grāmatu Esejas par varu Latvijā – man tā grāmata ir kā psihoterapija, kā ārstējošs balzams manām brūcēm – tur – laikam sorosists Ījabs, bet nu tomēr – tik skaisti uzrakstījis – ka kultūra tā ir saruna – tur gan lietots vārds komunikācija starp sabiedrības visiem slāņiem un dzimumiem un etnosiem, bet kultūra – tā ir saruna –
Kā ir pie mums – kaut kādi kretīni , kuriem valsts neleik maksāt nodokļus kaut ko lētu un varai ērtu man te čivina
Kultūru kā tādu desu maisi nosver gramos un kg un sadala devās
Nē – nu nē
Kad gāju prm no darba – šefs panēma no plaukta un man uzdāvināja grāmatu – skaistu grāmatu ar pasaules glezniecības šēdevru reprodukcijām – ha – tur nav tikai Vērmērs vai Gogs, tur ir arī bēkons un tādi ķēmi – bet – es vakaros nelasu Bībeli , bet šķirstu to grāmatu it kā tā mani spētu noturēt pie kaut kāda glābšans riņķa bangojošā okeānā
1
lindab456 > Sskaisle 10.11.2020. 16.14
Pievienojos par klasiķiem un mantojumu, lasu un izbaudu un katreiz šķiet, ka tur jau ir pateikts viss, ka labāk nav iespējams. Un tomē, tur jau ir tā radošuma burvība, ka iespējas ir bezgalīgas un vienīgās robežas ir spēju un uztveres robežas.
Uz kultūru, manuprāt, vairāk ir jāskatās kā uz procesu un valstij nebūtu jākļūst par ierobežojošu, reglamentējošu, bremzējošu faktoru – kā iepriekš ar cenzūru, tā šodien ar nodokļu politiku.
Ar nodokļiem un taisnīgumu ir tā, ka nopērkot kādu preci vai pakalpojumu, jūs taisnīgi norēķinaties un lietojat. Samaksājot māksliniekam 100 eiro par gleznu, nevarat apgalvot, ka jūs un saiedrība ir taisnīgi norēķinājusies ar autoru, ka tā ir gleznas patiesā un galīgā vērtība – glezna kalpo, kamēr ir kāds, kas to novērtē un tās vērtība ir atkarīga no tā brīža tirgus konjunktūras. Hrestomātiski – klasiķi mirst nabadzībā un viņu dzīves nogale nav apliecinājums taisnīgumam. Māksai piemīt īpašība darboties ilgtermiņā un tās iespaids un ietekme pārsniedz tā brīža taisnīgos tēriņus un, manuprāt, arī negatīvs iespaids ir iespaids, vismaz audzinošs.
0
Sskaisle > lindab456 10.11.2020. 14.16
Ir tāds Zigmārs Turčinskis – iedomājies – viņš pat apmaksā savu darbu – Pēta nacionālo partizānu cīņas un pats visu apmaksa, visus benzīnus, visu. Kamēr maucīgie politiķi sazagušies un sarijušies sev žaketes nevar aiztaisīt un kā parliecinošāk melot nevar izdomāt
Nu labi – ko tur – kā ir tā jādomā, t,i, – jādzīvo
1
lindab456 > Sskaisle 12.11.2020. 11.07
Pastāvu uz radošo tiesībām sponsorēt savu radošo darbību, brīvu izvēli, kā noformēt savu radošo darbu – kā preci vai veltījumu, vai ziedjumu vispārībai vai kādam cēlam mērķim. Daudzi kultūras ieguvumi ir tapuši kā mūža darbs, vai to var ielikt naudas-preču attiecībās? Ideja par mēneša maksu, radošā statusa uzturēšanai, liecina par nozares neizpratni.
0
Sskaisle 10.11.2020. 09.11
mēģināju saprast – kāpēc angļu valoda, kas par cilvēkiem , ar ko nodarbojas – neatradu –
Okupācijas laikā krievu valodu uzspieda, tagad kā saka – paši sev to uzspiežam, bet angļu valoda? Kāpēc valstij jāatbalsta kaut jel kas, kas noliedz , nomelno, nonicina valsts – latviešu valodu ?
lai brauc pie džonsona uz AK vai vienalga – lai brauc šiytie art direktori uz Jaunzēlandi vai Taivanu – nu nevajag valstij šitādus atblastīt – viņi ir kaitnieki
0
lindab456 10.11.2020. 08.59
Situācijā, kad iesaiņojums aizvien vairāk attālinās no satura, risinājumu var meklēt, izvēloties unificēšanu un reglamentēšanu, vai arī vērsties pie radošuma. Domājot par to , lai rezultāts būtu pilnīgs un patiess, ir jāatgriežas pie satura. Tas, ko sagaidām un atpazīstam, ir patiesums. Tās ir arī zāles pret bezcerību.
0