Ceļā uz sapni par Eiropu*

Komčekistu uzvaras gājiena kārtējais apliecinājums – medicīnas sistēma Latvijā turpina mūs iznīcināt .
Tā vietā lai risinātu veselības nozares problēmas, ministre darbiniekus nostrādināja alkohola patēriņa ierobežošanas priekšlikumu izstrādei.

Kāpēc gan nē ? Par to, ka vairāk cilvēku mirst – ministrei taču ne prēmiju atcels, ne dārgos komandējumus, ne ordeņus.

Lūk – mums Eiropa – komčekistu vadībā ….

Vija Kilbloka
29.12.2019.

Skumjš sestdienas rīts Mežakapos. Pavadījām pēdējā gaitā brīnišķīgu kolēģi – vīru spēka gados, tikai 59 gadus vecu. Milzīgs zaudējums ģimenei un mums, darbabiedriem. Viņu NOGALINĀJA loterijveidīgā veselības aprūpes SISTĒMA. Viņam vienkārši nekrita laimīgā loze tikt ārstētam.

Ar sāpēm krūtīs pirms Ziemassvētkiem viņš bija vērsies pie ģimenes ārsta, kurš izrakstīja slimības lapu un iedeva norīkojumu uz rindu pie kardiologa. Kad mājās viņam kļuva ļoti slikti, neatliekamās medicīniskās palīdzības vienība viņu aizveda uz Stradiņiem, kur uzņemšanas nodaļas ārsti (?) neuzskatīja, ka šis pacients atbilstu priekšrakstiem nosūtīšanai uz kardioloģijas (vai kādu citu) nodaļu un atbilstošas ārstēšanas uzsākšanai.

Radinieki esot viņam braukuši pakaļ, lai paņemtu neatzīto slimnieku no koridora, kur viņš jau bijis izlikts no uzņemšanas nodaļas un sēdējis vienās zeķēs, bezspēkā sakņupis. Aizvests mājās, kolēģis nav atguvies, un ātrie saukti atkal. Šoreiz ceļš vedis uz Gaiļezeru, bet jau PAR VĒLU.

Cik cietsirdīgi un arī neekonomiski no valsts sistēmas puses. Tiek dzenātas ātrās palīdzības brigādes, bet viņu atzinums, ka cilvēkam ir jāsniedz profesionāla medicīniska palīdzība, tiek ignorēts. Tiek ietaupītas kaut kādas statistiskās slimnīcu gultasvietas, kuru skaits laikam tiek kaut kā ar priekšrakstiem ierobežots, bet reāli slimnīcu nodaļas ir pustukšas, un cilvēki pāragri mirst.

Mana kolēģa izglābšana valstij būtu izmaksājusi nesalīdzināmi lētāk nekā viņa nāve, jo viņš strādāja un godīgi maksāja visus nodokļus, kas valstij pienācās. Viņam bija arī ļoti laba darbavietas gādāta veselības apdrošināšanas polise.

Ja vien sērās un izmisumā slīgstošie tuvinieki neatteiksies no juridiskās palīdzības, valsts attiecīgajām institūcijām nāksies šo sistēmisko nāvi skaidrot un, cerams, arī maksāt.

Tā vienkārši nedrīkst būt, ka slimnīcu nodaļu durvis veras tikai kā īpaša privilēģija. Briesmīgi ir apzināties, ka mūsu mīļais kolēģis būtu dzīvs, ja vien viņu būtu no uzņemšanas pārveduši uz kardioloģijas nodaļu. BŪTU DZĪVS!

P.S. Kāds cits mans kolēģis šodien izstāstīja gadījumu, kad viņam uzņemšanas nodaļā ārsts teicis: “Nu labi, es paņemšu tevi savā nodaļā.” Teiktais izskanējis kā īpaša pretimnākšana, kaut kolēģim bija iestrēdzis žultsakmens un nav saprotams, kāda vēl alternatīva varētu būt bijusi, ja neskaita skuju taku.

ha ha hā – bulgāriete lielījās, ka šie esot unikāli, jo lustrācija neko, absolūti nelo nemainīja – nu bet salīdzinājumā ar Latviju – kad mums ir upuri , bet nav varmāku – bija čeka , bet nebija čekistu , bija čekas maisi , bet izrādās, ka klaudzinātāju nebija – vieni vienīgi eņģeļi –
ha – lūk, tas tik ir kaut kas – visi citi var iet un atpūsties ar saviem lustrāciju stāstiem – mūsu čekkomunistu fokusus neviens vairs nepārspēs

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ko-darit-ar-komunistiska-laika-arhiviem-un-agentiem-cetru-valstu-pieredze.a343463/

Man ik pa brīdim kāds pārmet kādēļ, es nenosaucu konkrētus uzvārdus un tikai aprakstu notikumus. Tad es šim cilvēkam nosūtu sarakstu ar galveno varoņu vārdiem. Jautājumu pēc tam vairāk nav. Jo šie cilvēki pārstāv tik populāru cilvēku sabiedrības eliti, par kuriem saka – “Nu šos gan aiztikt nedrīkst”. Tieši tā man atbildēja kāda ietekmīga masu medija redakcijā. Tātad pie mums ir cilvēki, kuri “stāv pāri kritikai”, kurus drīkst tikai apjūsmot. Un ar to vienkārši šobrīd ir jāsamierinas. To, kas man tiešām likās svarīgi es esmu publicējis. Tas, ka šie VIP cilvēki nekādu vainas sajūtu neizjūt patiesībā jau nav mana problēma.

”Izdiskutētas, izslīpētas, pārbaudītas pieredzē, adaptētas un ieaudzinātas paaudžu paaudzēs” – nu lūk – atslēgvārds – izdiskutētas

Lūk, bija baznīcas pārstāvju un cilvēk – un sievieštiesību pārstāvju tikšanās Latvijas Zinātņu akadēmijas telpās, kur tās dullās darbones leca augšā un skrēja prom no sarunu galda, jo tādu baznīcas viedokli nevarot pieņemt ….. tieši tāda ir Stambulas konvencijas aizstāvju un pārstāvju attieksme – bezierunu piekrišana no sbaiedrības visam , ko tās dāmiņas ir izdomājušas it kā visu labā

Tās paaudzes, kuras radīja un nodrošināja Eiropas labpklājību, to panāca ar sarunu, ar citādā un pretējā cienīšanu un kopsaucēja atrašanu. Tad lūk, šodienas visas šīs dāmas , kuras sevi pasludina par cīnītājām – pirmkārt, ir gatavas cīnīties tikai tad, ja viņām bargi samaksā, un otrkārt, tikai tad, ja viņas drīkst citus pazemot un neuzklausīt un sist cauri tikai savu viedokli.

Un lūk, tas rada to situāciju, ka mēs atkrītam atpakaļ savā izejas punktā ….

Skumji par to , protams …..

Un vardarbība pret sievietēm būtu miljons reižu mazāka , ja mēs būtu tiesiska valsts

Tāpat kā tuksneša smiltīs neuzziedēs rozes, tāpat beztiesiskā valstī ari 5 konvencijas neko neizmainīs – jāsāk ar to, ka tiek ievēroti esošie likumi

“Katrs latvietis, kurš bija kaut cik nasks, un kurš pats vēlējās redzēt, kurš pats vēlējās baudīt Eiropas labumus, varēja doties turp. Un devās arī.” – mīļā Losānes kundze, nu kāpēc tādi meli?

Kā Jums vienkārši nav kauna!
Lielākā daļa cilvēku aizbrauca no Latvijas, jo elementāri nevarēja ne nomaksāt rēķinus , ne pabarot, izaudzināt bērnus.

Bļedj – kā nav kauna te muldēt, kā tādam čekistu ideologam!!!!!!

Cik vīriešu pakārās, nošāvās , noindējās un prasti, truli nodzērās, jo nespēja izdarīt elementāro cilvēka pienākumu – uzturēt ģimeni! Jūs te koķetoi čivinitiet , ka lūk – draiskie latvietīši aiznesās prom baudīt dzīvi – viss – man pietiek ! Visas savas labās domas un jūtas pret jums atceļu.
Lai čekisti necer uz mani – šitādas meles netiks cauri !

ļoti cienu mācītāju Losāni, bet ne par ko nevaru piekrist viņas viedoklim.

Kāpēc esam kropla, izmirstoša sabiedrība – tāpēc, ka nerunājam gudri un drosmīgi.

‘dažs labs pat piekrita sadarboties ar drošības iestādēm” – Rudītes kundze – kad klaudzināja gandrīz visi – apgalvot – dažs labs – ir zemiski.

”Pie Rietumeiropas popmūzikas slaveno grupu ierakstiem, kā arī, lai paši varētu izbraukt aiz robežas un savām acīm skatīt sapņu zemi, kurā piens un medus tek” – klaudzināja ne tikai karjeras iespēju dēļ, bet arī dažādu ikdienišķu privilēģiju dēļ – mājas, dzīvokļi, mašīnas,
klaudzināja zemiskuma dēļ, lai ieriebtu otram, kladzināja baiļu dēļ un pavisam nedaudzi – idejiskās pārliecības dēļ. Ja grib spriest par tādām lietām – tad vai nu visu vai neko. Pataisīt klaudzinātājus par mūzikas melomaniem ir vienkārši negodīgi.

Raksts pilns ar puspatiesībām un meliem. Sākot jau ar “stučīšanu”. Ne jau tikai “lai tiktu pie Rietumeiropas popmūzikas slaveno grupu ierakstiem, kā arī, lai paši varētu izbraukt aiz robežas un savām acīm skatīt sapņu zemi, kurā piens un medus tek”. Stučīja lai novāktu konkurentus, un tie tika pat garīgi vai fiziski iznīcināti. Par to rakstā ne vārda. Arī par vardarbību. Ne jau tikai pret sievietēm tā pastāv. Par to vismaz tiek rakstīts. Par šodienas vardarbību pret VDK upuriem vispār ir pilnīgs klusums. Kaut aizliegums masu medijos publicēt VDK vajāto cilvēku atmiņas arī ir vardarbība. It kā jau šāda aizlieguma nav – bet nav taču arī vajāto cilvēku atmiņu publikācijas. Tikai par savu naudu un neatkarīgajās izdevniecībās šobrīd tās ir iespējams publicēt. Tieši tāpēc es ik pa brīdim pareklamēju savas jau izdotās grāmatas. Tās ir izlasījuši jau vairāki tūkstoši cilvēku. Pretējo viedokli, argumentētu ar faktiem tā arī neesmu saņēmis. Tiklīdz kāds mēģina meklēt pretpierādījumus tā apklust. Jo grāmatās publicētie fakti apstiprinās, pie tam darbojošās personas ir Latvijas augstākā līmeņa VIP cilvēki.
https://files.inbox.lv/ticket/3e93d46fd8000e0e44441f53a3ed079d45bc926e/Kristaps_Slepenie_Protokoli_Andris_Marts.pdf
un https://files.inbox.lv/ticket/35ac5d902237cafc898841ae12bb67c5aa4407af/Makets_Prieditis_GanJauRitsMusAtradis_TIPOGR-02.pdf