Mums nebija iekšējas vainas sajūtas

es lasu un domāju – tāda dramaturģija – te tāda literatūra, lugas , mūzikli , filmas varētu būt – ģeniāli aktuālas un līdz kaulam dziļas –

cik miljonus mūsu kuļturščikiem nedod – visu laiku šiem par maz naudas esot, kaut gan lietas būtība – varas pārbaroti un talantu nogalināti ….

holivuda scenārijus izķertu 5 minūšu laikā – kā tie necilvēki viens otru nodeva, kā šāva, kā saldi atdevās un pārdevās un atkal šāva un kāva – par seksu visi klusē bet nu gan jau tas tur bija visā savā nenormālajā daudzkrāsainībā –

“Un tad, kad viņam [biedējot] šāva – tur man [pie sienas bija] tāds no saknēm [izgatavots] krusts, un tas bija sašauts” – necilvēcība , protams

”Bet tas tvēriens, ar kādu jau prokuratūra to izskatīja, tas gan manī radīja izbrīnu. Gluži kā čekas laikos! Tad jau skaidri sapratu, ka kādam ļoti vajag mani, nu, tā sakot, – izsmērēt. Nevis tikai paziņot pa visu Latviju, ka čekas maisos ir atrasta kaut kāda tur kartiņa, bet to, ka esmu čekas aģents.” –

saprotu, ka to nekad neviens žurnālists nedarīs – pārāk bīstami – bet ja te saliktu tādu infografiku – cik oficiāli pelna prokurori un cik ne /oficiāli tērē – tad mums viss būtu skaidrs – kas par ko cik saņem. Kāpēc nabagi pie tiesāšanās vispār netiek un cik var norpast – netiks

Kāpēc čekistu pilnā saeima nepieņem likumus , kas liktu atklāt bilanci starp izdevumiem un ienākumiem?

“ja tad man sekoja, zināju, ka viņš pateica [čekai]! Un viss. Es zināju. Bet tāpēc jau es neteicu, ka viņš ir slikts cilvēks vai kā, bet man ir svarīgi, ka es zinu – man ir jāzina, kas mani uzrauga. ” –

nu jā – tāda lavierēšana – pat ja stukācotu nevis čekai , bet greizsirdīgai sievai – vai tāds cilvēks ir labs?
Nevajag šito divkosību – vajag drosmīgi pateikt, ka nodevējs – tas ir slikti, vienkārši loti ļoti slikti.

Žurnālistēm pieder mana mīlestība un pateicība – uz mūžu.
Šito dabūt uzdrukātu- Debess – esmu gatava uzkāpt uz skursteņa un noskaitīt Raini – Lauztās priedes – kaut tūlīt – lasu un nespēju noticēt , ka nesapņoju –

“2,8 miljoniem latu, bet jau pēc mēneša to pašu zemi ieķīlāja Hansabankā par vairāk nekā 17 miljoniem latu.
Rezultātā Rīgas domes nacionāļi,
kas tajā laikā bija pie varas,
vienkārši uzdāvināja Krievijas firmai Merks
vairāk nekā 14 miljonus latu.”

“Pajautājiet!. Kā vārdā nacionāļi savu nožēlojamo saucienu: “Krievi nāk!” pēkšņi pārveidoja izmisuma kliedzienā: “Ulme nāk!!!”

Manas domas
nr1 – meli – “Jo to var zināt tikai čekas virsnieks. VAK es iznīdēju šito sērgu [teikt], ka “tas ir čekists” – kad viens par otru sāk runāt, ka tas ir čekists.” – kurš ir čekists var pateikt pēc darbiem. Pat augstskolā – vēlāk tas apstiprinājās, visādas brīvdomības atļavās teikt un provocēt pastulbos studentiņus, čekisti. Nečekisti tomēr ”raustījās”. Tāpat par karjerām – nu kurš man iebildīs, ka maisus nevēra vaļā arī tāpēc, ka joprojām goda amatus un goda ordeņus saņem čekisti un čekas kalpi. Viena Doroņina Lasmane , kuru mēs zinam , kā čekas upuri. Kā tad tā – tik asiņaina čeka, bet cietusi viena Lasmane?
nr2 – patiesība “Paprasiet tiem Saeimas deputātiem Kiršteinam, Balodim vai tam pašam Kaimiņam, vai tiem nacionāļiem, kuri balsoja pret mana deputāta mandāta apstiprināšanu.” – tikai – nekas nav jāprasa – jāpanalizē darbi un viss skaidrs. Tiesu sistēma drīzāk izdarīs kolektīvo pašnāvību nekā atteiskies no milzu peļņas čekistu attaisnošanas lietās , bet nu kā mēdz teikt – tauta jau savus “varoņus” neaizmirst.

Nekur pasaulē neviena drošības iestāde nekad savu aģentu kartotēku tā brīvprātīgi nav pametusi.

Этот аргумент относится только к действительно ценным агентам. А не обычным стукачам, коими является подавляющее большинство из мешков КГБ.
Поэтому вполне вероятно, что КГБ и оставил специально эти мешки, чтобы их побыстрее обнаружили, открыли, и оказалось, насколько неприлично много стукачей было. Другое дело, что эти мешки еще и мариновали пару десятков лет и кто знает, сколько карточек и с какими именами “рассосалось” за эти годы.

Kalpot ienaidniekam, kāda tur vainas sajūta? JV, kopā ar savām atvasēm; Par(OIK) un Jauno Komparķiju, kalpo un tīri labi jūtas. Jautājums: vai Ulme ielomīja Zilberta grupas 5 puišus, ka Mārtiņš gandrīz vai nedabūja augstāko soda mēru, nošaušanu?

Visa šī jezga beigtos, ja tiktu dota iespēja publicēt savas atmiņas tiem, kuri ļoti smagi cieta no VDK. Šobrīd visi masu mediji raksta tikai par tiem, kuri bija “čekas maisos”. Par tiem, kuri atteicās sadarboties un par to samaksāja ļoti smagu maksu, joprojām tiek klusēts. Tiek izdoti un plāši popularizēti to radošo cilvēku darbi, kuri bija saistīti ar VDK un kompartiju. Par tiem, kuri tika aizliegti un noklusēti, klusē arī šobrīd. Lielās izdevniecības kategoriski atsakās viņu darbus publicēt. Tāda diemžēl ir skumjā patiesība par to kas šobrīd notiek Latvijā.